ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas var uztvert kā spiedienu uz Latvijas tiesu, kas skata Ventspils mēra Aivara Lemberga lietu, un tas ir rupjš nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums, uzskata Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektors, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
“ASV sankciju saraksts un likums par šādām sankcijām izraisa noteiktas sekas, bet tie ir politiski lēmumi. Latvijā parlaments pieņēma ļoti plaša satura normu, kas nosaka, ka mēs atzīstam jebkuras NATO valsts ieviestās sankcijas. Tāpēc arī Latvijā citas valsts politisks lēmums rada juridiskas sekas tiem cilvēkiem, attiecībā uz kuriem tas tiek pasludināts. Problēma ir arī tā, ka, paziņojot par kāda Latvijas pilsoņa iekļaušanu citas valsts sankciju sarakstā, Latvija jau nav pieņēmusi šādu lēmumu. Latvijas tiesā Latvijas pilsonim nav pret ko vērsties. Tā nu sanāk, ka Latvijas institūcijas šādā gadījumā arī neaizstāv Latvijas pilsoņa intereses. Tās uztraucas vienīgi par to, vai Latvijas ekonomikai nerodas riski,” esošo situāciju intervijā iezīmēja Kūtris.
Pēc viņa sacītā, šobrīd ASV sankcijās iekļautas personas bez pamatošanās uz tiesu spriedumiem. “Man gan tas šķiet visai dīvaini, it īpaši, ja sankciju attiecina uz valsti, kura skaitās sabiedrotā (vai netic tās tiesu sistēmai?). Ja ASV sankcijās ir iekļauts uzņēmums, kuru pārrauga četru ministriju pārstāvji, vai tas nozīmē, ka visi ministriju pārstāvji ir bijuši korumpēti vai nespēja nodrošināt uzņēmuma godīgu darbību. Viņi taču piedalījās uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Es precīzi nevaru analizēt jautājumu par sankcijām, jo likums ir samērā jauns un tie, kas šo likumu izveidoja, pašlaik paši skaidri nesaprot, kādi var būt tālākie risinājumi,” uzskata bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Saskaņā ar viņa teikto, kamēr sankcijas attiecas uz kaut kādiem Krievijas ierēdņiem, mums ir vienalga, bet mūsējie nepiedomāja pie tā, kas notiks, ja sankcijas tiks attiecinātas pret kādu Latvijas pilsoni vai uzņēmumu. “Man vairāk ir aizdomas, ka konkrētais gadījums ļoti veiksmīgi tika izmantots, lai valdība izstumtu no ostām pašvaldības, ko sākotnēji šī koalīcija ļoti vēlējās,” pieļāva Kūtris.
Viņš gan iezīmēja vēl kādu demokrātiskas un tiesiskas valsts problēmu: proti, vai ASV sankcijas nevar uztvert kā spiedienu uz Latvijas tiesām?
“ASV ir paziņojusi, ka kāds cilvēks ir korumpēts, ka viņš kontrolē pat valstij piederošus uzņēmumus un tamlīdzīgi. Cik neatkarīga var justies tā Latvijas tiesa, kura skata konkrētu krimināllietu? Manuprāt, tas ir rupjš nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums, lai gan… tas jau ir citas valsts pateiktais. Kādas sekas būs, ja kāds izdomās sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā? Ceru, ka vismaz mūsu valsts amatpersonas ievēros Eiropas Savienības 2016. gada direktīvu, kas pastiprina nevainīguma prezumpcijas principa īstenošanu kriminālprocesā. Tajā uzsvērts (precīzāk gan – atgādināts), ka nevienai valsts amatpersonai nav tiesību izteikties par kādas personas vainu, pirms galīgais tiesas spriedums ir stājies spēkā. Savukārt procesa virzītājam ir pienākums, ja persona to motivētā iesniegumā pieprasa, publiski informēt par principa pārkāpumu, bet iesniegumu nosūtīt izvērtēšanai par amatpersonas atbildību. Diemžēl, ja Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīs, ka pārkāpums ir noticis, tad maksās Latvijas valsts, nevis ASV. Turklāt tas ir iespējams pat tad, ja personu tiesa patiešām atzīst par vainīgu un notiesā,” rezumēja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Jāatzīmē, ka arī pats Lembergs ir atzinis, ka pret ASV sankcijām ir grūti cīnīties, jo tās praktiski nav iespējams pārsūdzēt. Tad, kā sanāk – vai ASV sankcijas ignorē Satversmē noteiktās tiesības uz aizstāvību? Un kā Latvijas valdība tad tās var atbalstīt?
Foto: F64
1,886 skatījumi