Latvijas Zemnieku savienība (LZS) līdz šim veiksmīgi darbojusies kā politiskais spēks, kura galvenais stūrakmens ir lauksaimnieku intereses – tieši reģionos LZS bauda vislielāko vēlētāju atzinību. Lielākoties par panākumiem LZS var pateikties Augustam Brigmanim, kurš LZS vada jau kopš 2000. gada. Gaidāmais LZS kongress gan rada pamatotas bažas, ka bez Brigmaņa politiskais spēks varētu zaudēt līdz šim sasniegto.
Kā zināms, sestdien, 13. aprīlī, Jelgavā notiks ikgadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kurā vairāk nekā 300 LZS biedru, kas deleģēti no 72 LZS nodaļām, piedalīsies partijas amatpersonu vēlēšanās. LZS priekšsēdētāja amatam ir izvirzīts pašreizējais partijas vadītājs Augusts Brigmanis, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs un LZS priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze, kā arī LZS valdes loceklis Ringolds Arnītis.
Kamēr Krauze sola partiju veidot modernāku un vairāk piesaistīt jaunus cilvēkus, Arnīša nonākšana pie varas varētu rezultēties ar to, ka LZS riskētu zaudēt spēcīgo sadarbību ar pārējām ZZS ietilpstošajām partijām. Par to liecina fakts, ka vienā no reģionālajām konferencēm Arnītis solījis, ka, nonākot pie varas, pārskatīs sadarbību ar Latvijas Zaļo partiju. Vislielāko stabilitāti un attīstību partijai neapšaubāmi starp šiem trīs kandidātiem varētu nodrošināt tieši Brigmanis, kura atklātās ieceres liecina par nopietnu iedziļināšanos politiskās savienības nākotnē.
“Mana vīzija par LZS nākotni ir sekojoša: es uzskatu, ka LZS ir jāpaliek Zaļo un zemnieku savienībā, jo šauri profesionālu partiju laiks – bez sadarbības plašākā politiskā spektrā – pasaulē ir pagājis. LZS lielākas izredzes gūt panākumus ir sadarbībā ar citiem politiskiem spēkiem, nevis vienai pašai. Negribētos, lai LZS ar aiziešanu no ZZS būtu tāpat kā Anglijai ar Brexit, kur ieguvumu ir mazāk nekā zaudējumu. Otrs – partijā ir izveidojusies liela četrdesmitgadnieku paaudze, kuri nav tikuši ievēlēti, un viņiem nav bijušas iespējas sevi izpaust, jo ievēlēti allaž tiek vieni un tie paši. Pamatota ir arī kritika lauksaimniecības politikas jomā – nevar tikai lobēt lielās zemnieku saimniecības, mazās un vidējās atstājot novārtā. Vēl viens ļoti liels stūrakmens, kas ietekmēs LZS turpmākos panākumus, ir tas, kā partija pozicionēsies administratīvi – teritoriālās reformas jautājumā. Es uzskatu, ka reformas pašvaldību jomā ir vajadzīgas, bet ir nopietni jāvērtē – kādas,” žurnālistiem norādījis Brigmanis.
Brigmanis līdz šim ir vienīgais no kandidātiem, kurš plašāk izklāstījis savas ieceres, kamēr citi atrunājas ar vienkāršām frāzēm vai sola ar savām iecerēm biedrus iepazīstināt tikai kongresa dienā.
Politiķis žurnālistiem atzinis, ka kandidē, jo daļa partijas biedru viņam joprojām uzticas un tieši viņi ir izvirzījuši viņu šim amatam. Tad jau redzēsim, vai LZS biedri arī kongresā būs gatavi nostiprināt uzticību Brigmanim, pretējā gadījumā varam droši apgalvot, ka LZS ir liels risks zaudēt savu attīstības vektoru.
Foto: F64
2,007 skatījumi