Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Kristovskis grāmatā atklāj par savu iespējamo sadarbību ar VDK

Politiķis savā grāmatā – atklāti par VDK!

Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis ne reizi vien pārmetis to, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs viņam ceļ neslavu laikā, kad pats savā grāmatā “Pieskāriens” atklājis, ka vismaz pusotru gadu cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem.

Pats Kristovskis grāmatu nodēvējis par autobiogrāfisku stāstu par jauna inženiera un sportista dzīves izaicinājumiem Ventspilī Mihaila Gorbačova glastnostj laikā no 1985. gada pavasara līdz Latvijas Tautas frontes dibināšanai. Kristovskis atklāj, ka darbs pie grāmatas ir sācies jau pirms trīsdesmit gadiem, kad VDK aģenti centušies viņu savervēt.

Kā zināms, pērn Kristovskis sūrojies, ka Lembergs viņam cēlis neslavu, sakot: “Kristovskis ir bijis stukačs, kas sadarbojies ar Valsts drošības komiteju jeb čeku, kuru darbībai Latvijas Tautas frontē (LTF) iecēlusi čeka, kurš esot ziņojis čekai pret Latvijas neatkarību, kurš turklāt saskaņojis LTF dalībnieku sarakstus ar VDK, respektīvi, nodevis LTF biedrus PSRS okupācijas režīma represīvajai drošības iestādei.” Kaut arī Kristovskis par to Lembergu iesūdzējis tiesā, pats savā grāmatā Kristovskis atainojis šos notikumus.

Stāstu par savām attiecībām ar VDK Kristovskis aizsāk ar aprakstu par sajūtām, dodoties uz LPSR VDK Ventspils daļas ēku. Kaut arī grāmatā viņš to atainojis kā piespiedu gājienu, sava tekstā viņš nemaz necenšas paskaidrot, kurš viņu ir spiedis un kāpēc spiedis doties uz VDK Ventspils biroju.

“Māris [domāts treneris Māris Grīva] ir vienīgais, kurš zina, ka tieši tagad soli pa solim tuvojos Valsts drošības komitejai. Pat mammai neesmu bildis ne pušplēsta vārda. Arī dažiem uzticamākajiem draugiem ne. Vairs nav tālu brīdis, vēl tikai pāris soļu, līdz tu ieiesi zonā, kur pārklājas paralēlās realitātes. Tajā darbosies viņi, un pretim būs jāstājas tev vienam pašam. NEPIEKRĪTI un NEPARAKSTIES! Vēl nezinu, kā tas būs, mana roka tik negribīgi smagi ceļas. Lai vērtu šī nama durvis… bet durvis veras viegli pašas no sevis,” grāmatā raksta Kristovskis.

Vēlāk gan viņš atklāj, ka “čekā” tik traki nemaz nav gājis. Aprakstīts, ko VDK majors Aivars Rubenis viņam stāstījis un vaicājis. Lai arī Kristovskis apgalvo, ka visu sarunas laiku, pusotru stundu, praktiski neesot bildis ne vārda, viņš ar VDK virsniekiem pēc tam ticies vēl un vēl, ko Kristovskis atklāj vēlāk grāmatā, uzsverot, ka pie tikšanās ar VDK darbiniekiem pat pieradis: “Ar regularitāti reizi pāris mēnešos jau trešo reizi tieku izsaukts. Līdzīgi kā iepriekš. Bez konkrēta iemesla. Vienkārši tāpat. Nē, es, protams, vairs skaļi neiebilstu. Esmu samierinājies ar faktu. Ja jāiet, tad jāiet.”

Bijušie VDK virsnieki intervijā “Neatkarīgajai” gan apgalvo, ka VDK telpās neviens nekad nav ticis vervēts. Vervēšana parasti notikusi diskrētās vietās un šo procesu parasti veicis viens, ne divi VDK darbinieki, kā to grāmatā iezīmējis Kristovskis.

Pēc grāmatā teiktā, VDK bijusi vēlme, lai Kristovskis padalās par to, kas “darās līdzcilvēku galvās” – inteliģencē un sportistos, ar kuriem Kristovskis atradies ciešā saskarsmē. “Gan jau pats sapratīsi, cik sadarbība ar mums var būt noderīga, cik mūsu piedāvājums ir labs un noderīgs,” Kristovskis atreferē majora Rubeņa pirms apmēram 30 gadiem teikto.

Vēlāk gan grāmatā Kristovskis atklāj arī savas intereses, proti, rūpes par to, lai viņa māte Astra Kristovska iegūtu atļauju paviesoties pie māsīcas ASV. “Tava mamma varētu tikt uz Ameriku. Mēs esam ar viņu tikuši jau tik tālu,” savu tā laika dialogu ar VDK majoru apraksta Kristovskis.

Politiķi gan interesēja ne tikai iespējas mātei viesoties ASV, bet arī iespēja atcelt viņa iesaukšanu padomju armijā un jauns dzīvoklis.

Vai tas neliecina, ka, lai cik ļoti Kristovskis it kā šo sadarbību nav vēlējies, tā tomēr notikusi? Jo solītos labumus taču Kristovskis saņēmis!

Foto: F64


1,084 skatījumi

Un Tavas domas par šo?