Šobrīd izvērsusies asa cīņa par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām – kamēr vieni uzskata, ka baznīcai vajadzētu palikt rīdzinieku rokās un arī turpmāk kalpot kā mākslas un kultūras centram, kurš ir pieejams ikvienam, Saeima lobiju ietekmē ir gatava to atdāvināt Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB) un Vācu evaņģēliski luteriskajai baznīcai Latvijā (VELBL) un to nelielajām draudzēm.
Līdz pat šai dienai Svētā Pētera baznīca tiek uzskatīta par Rīgas simbolu un vienu no tūristu apmeklētākajiem objektiem – tajā regulāri ir iespēja apmeklēt izstādes un koncertus, kā arī no baznīcas torņa vērot elpu aizraujošu skatu uz Rīgas pilsētas panorāmu. Lai arī tā kopš Latvijas neatkarīgas atgūšanas faktiski nevienam nepieder, tās šībrīža pārvaldnieks ir Rīgas dome. Vēsturiskā ēka nav reģistrēta Zemesgrāmatā, bet zeme zem baznīcas ir reģistrēta uz Rīgas domes vārda.
Lai iegūtu īpašuma tiesības uz Svētā Pētera baznīcu, Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai pievienojusies Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā, lai gan līdz šim neviena no tām nav izrādījusi interesi par baznīcas apsaimniekošanu un tā uzturēta par galvaspilsētas domes un rīdzinieku naudu.
Lai arī Saeimā turpinās diskusijas par Rīgas Svētā Pētera baznīcu un šajā kontekstā tiek piesauktas neprecīzas vēsturiskās patiesības, jau 2008. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu, ka baznīca paliek tās valdījumā. Līdz ar to, ka Svēta Pētera baznīca tika uzbūvēta par tautas līdzekļiem, tiek uzskatīts, ka baznīcai ir jāpaliek tautas īpašumā – arī toreiz, kad baznīca pēc kara iznīcināta, to atjaunoja nevis kāda atsevišķa konfesija, bet gan tauta. Turklāt nav neviena dokumenta, kas apliecinātu LELB tiesības uz šo īpašumu.
2008. gadā šo Rīgas domes lēmumu atbalstīja gan TB/LNNK (šobrīd – Nacionālā apvienība), gan “Jaunais laiks” (šobrīd – Jaunā Vienotība), līdz ar to loģisks rodas jautājums, kāpēc politisko apvienību pārstāvji tik pēkšņi ir mainījuši savas domas? Vai varētu būt tā, ka deputātu nostāju ietekmējis kāds ārvalstu lobijs? Un ja tā, kā šādu interešu pārstāvība īsti sasaucas ar Saeimas deputāta zvērestu? Vai Saeimas balsojums to atdot šaurai interešu grupai, gadījumā neliecinātu par negodīgu politisko darījumu jeb ietekmes sfēru pārbīdi? Un kura vieta šajā darījumā ir atvēlēta rīdzinieku un visas Latvijas iedzīvotāju interesēm?
Kā redzams, jautājumu ir daudz, bet diez vai spēsim sagaidīt patiesas un detalizētas atbildes uz tiem…
2,499 skatījumi