Arvien lielāku sabiedrības interesi turpina izsaukt interneta vietne prokuratura.info, kur publiskotā “Meronigeitas datu bāze” metusi aizdomu ēnu ne tikai uz skandalozo Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi Aivara Lemberga tiesas prāvas laikā uzraudzīt arestētās mantas uzglabāšanu, bet arī uz tiesībsargājošajām iestādēm un prokuroru Juri Jurisu, kurš šobrīd kandidē uz ģenerālprokurora amatu.
Vietnē atrodamas vairāk nekā ceturtdaļmiljonu elektroniskā pasta vēstuļu, kurās cita starpā atrodami arī jauni fakti par vienu no vislielākajiem valsts nozagšanas gadījumiem Latvijas vēsturē – AS “Ventspils nafta” akciju kontrolpaketes pārdošanu. Elektroniskās sarakstes fragmenti liecina, ka tieši prokurors Juris Juriss ir palīdzējis Meroni veikt iecerēto darījumu, par būtiski samazinātu cenu pārdodot AS “Ventspils nafta” akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu bijusi vajadzīga.
Kā zināms, 45 190 423 “Ventspils nafta” akcijas Latvijas naftas tranzīts šajā darījumā pārdotas par cenu 1,77 eiro par akciju jeb kopsummā par 79 987 048,71 eiro, par ko sašutumu pauda Latvijas naftas tranzīts mazākuma akcionārs Escalada Holdings Ltd. (Escalada), apgalvojot, ka akcijas pārdotas trīs reizes lētāk par to reālo tirgus vērtību tajā brīdī, jo Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK) obligātā akciju atpirkuma akcijas cenu noteikusi 4,56 eiro par vienu akciju. Escalada uzskata, ka zaudējumi atbilstoši FKTK akciju cenas aprēķinam nodarīti 126 081 280,10 eiro apmērā.
Šobrīd tieši Nacionālajai drošības padomei jāizlemj, kurai tiesībsargājošajai iestādei un ar kādiem ieteikumiem nodot padomes saņemto datu nesēju ar jau pieminēto ceturtdaļmiljonu elektroniskā pasta vēstuļu, kurā, pēc visa spriežot, atšķirībā no interneta vietnē prokuratura.info publiskotā varianta ir atrodami arī sarakstei pievienotie dokumenti, attēli un citi faili. Tikmēr prokuratura.info pieejamā informācija skatīta jau vairāk nekā 30 000 reižu.
Laikraksts “Diena” ir izpētījis, ka pašlaik lielāko vērību sociālajos tīklos ir piesaistījušas tieši tās datubāzes vēstules, kas sniedz jaunus faktus par vienu no vislielākajām valsts nozagšanas shēmām mūsdienu Latvijas vēsturē – jau iepriekš pieminēto “Ventspils naftas” akciju pārdošanu.
Prokuratura.info atrodamā sarakste atklājusi jaunus faktus par to, kā tieši notikusi šīs shēmas izstrāde un īstenošana, atklājot, ka tajā iesaistīts ne tikai Meroni un viņa kompanjoni, bet, iespējams, arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, prokurors Juris Juriss, visa Ģenerālprokuratūra un nu jau arī Satvermes aizsardzības birojs (SAB).
Lai arī ģenerālprokurors Ēriks Kalmeiers apgalvo, ka neviena fiziska vai juridiska persona pie viņa jautājumā par “Ventspils nafta” akciju atsavināšanu un šāda darījuma saskaņošanu nav griezusies un arī neviens cits prokurors šādas darbības nav veicis, prokuratura.info atrodamā sarakste rāda pilnīgi citu ainu – kā shēma, kuras mērķis bijis veikt darījumu, apejot “neprognozējamo” Rīgas apgabaltiesu, ir tikusi pārspriesta un acīmredzami ar prokuratūras un SAB atbalstu soli pa solim īstenota jau kopš 2015. gada pavasara.
“Diena” vēsta, ka tieši pie Jurisa kā “valsts apsūdzības uzturētāju grupas vecākā prokurora” 2015. gada vasaras sākumā divi Latvijas Naftas tranzīta valdes locekļi un uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Meroni vērsušies ar rakstisku “Pieprasījumu sniegt viedokli saistībā ar Latvijas Naftas tranzīts piederošo “Ventspils nafta” akciju pārdošanu”.
“Šajā vēstulē skaidri nolasāms netieši izteikts lūgums prokuroram par šo lietu tiesu neinformēt: “Latvijas Naftas tranzīts lūdz tās pieteikumu izskatīt tādā veidā, ka nekādi materiāli (tai skaitā šis vai jebkādi turpmāki pieteikumi) netiek izpausti apsūdzētajiem vai citām kriminālprocesā iesaistītajām personām un/vai jebkādai citai personai.” Taču “augsnes sagatavošana” notikusi jau pirms tam – advokātu biroja Spilbridge sarakstē pieminēta ne tikai J. Jurisa, bet arī Ē. Kalnmeiera loma “zaļās gaismas” nodrošināšanai iecerētajam darījumam. “Tikšanās laikā Juriss paskaidroja Benitai [pēc visa spriežot, domāta Spilbridge pārstāve Benita Balana], ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā,” atklāts vienā no vēstulēm. Savukārt citā vēstulē lomu sadalījums shēmas īstenošanā raksturots vēl skaidrāk: “Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim [Borisam] Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli Jurisam, un Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).,” pausts medijā. Visticamāk, runa ir par Satversmes aizsardzības biroju, kura loma shēmas piesegšanā, pateicoties prokuratura.info publiskotajai sarakstei, tagad iezīmējas pavisam skaidri.
Medijs publiskojis vēl vienu vēstuli, kas atklāj, ka Spilbridge advokāts Andrejs Eglīti atklāj, ka tieši ar Jurisu apspriests vēstules melnraksts un viņš būs tas, kurš vērstos Satversmes aizsardzības birojā pēc palīdzības. Savukārt vēl citā vēstulē, kas adresēta gan Vitol pārstāvim Robertam Kirkupam, gan Rūdolfam Meroni, Anstiss skaidrojis panākto “progresu”: “Tas, ko mēs saņemsim atpakaļ, būs nevis tiesas atļauja (vai vēstule, ka tiesas atļauja nav vajadzīga), bet gan viedoklis no Ģenerālprokuratūras. Kaut gan tas nav kaut kas tik stiprs kā kaut kas no tiesas, mēs ticam, ka ar to pašreizējos apstākļos būs pietiekami…” Tā arī “pašreizējos apstākļos” ir noticis: pēc neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla Meroni vēstule, kas bijusi adresēta tieši Jurisam, un pēc atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas tika pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro, Latvijas valstij vienā vai otrā veidā zaudējot aptuveni 126 miljonus eiro.
Lai arī sākotnēji, kad izskanēja bažas par šī darījuma apstākļiem un atklātībā nonāca pirmā vēstule no šīs sarakstes, ģenerālprokurors paziņoja, ka “Ventspils naftas” akcijām nevienā kriminālprocesā, kurā procesa virzītājs ir prokurors, nemaz neesot bijis uzlikts arests un, lai veiktu kādu civiltiesisku darījumu ar šādām akcijām, neesot bijis nepieciešams ne prokuratūras, ne prokurora saskaņojums, tagad viņš paziņojis, ka “nekad neesot bijušas arestētas” Latvijas Naftas tranzīta akcijas. Ar tām 2015. gadā tiešām nekādas darbības netika veiktas.
SAB publiskoto informāciju jau nosaucis par “baumām un izdomājumiem”, bet prokurors Juris Juriss noliedzis vietnē pausto, norādot, ka prokuratura.info materiāli esot nosūtīti pārbaudei uz atsevišķām tiesībsargājošajām institūcijām. “Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules,” paudis Juriss.
Prokurors žurnālistiem norādījis, ka neviens prokurors, izmeklētājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. “Prokuratūrai nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt,” paudis Juriss.
Lai arī Kalnmeiers mēģina prokuratura.info saistīt ar gaidāmo ģenerālprokurora izvēli, kur viens no redzamākajiem kandidātiem ir tieši Juriss, elektroniskā pasta vēstuļu saturs var skart nesalīdzināmi plašāku tēmu loku. To “Dienai” atzīst kāds izbijis Meroni “komandas” dalībnieks.
“Ja palūkojas uz tiem “Meronigeitas” atklājumiem, kas no šīs vietnes “izlīduši” tikai pēdējās nedēļas laikā, ir skaidrs, ka nervozi jājūtas visiem, kam vairāku gadu ilgumā ir bijušas kādas attiecības ar Rūdolfu un viņa “komandu”. Situāciju padara vēl nopietnāku tas, ka vēlmēm šo vietni vienkārši “aiztaisīt” un dabūt prom no sabiedrības acīm acīmredzami nav panākumu. Daudziem tās saturs var nest ne tikai bažas par amatu, bet arī kaut ko daudz nopietnāku, tā ka Nacionālajai drošības padomei priekšā stāv tiešām neērts lēmums,” “Dienai” norāda bijušais Meroni “komandas” dalībnieks.
Tā vien izskatās, ka valdošajai koalīcijai tomēr neizdosies paslaucīt satraucošos faktus zem paklāja un vēstuļu eksplozīvais saturs varētu smagi atspēlēties ne tikai Jurisam, bet vēl arī citiem Meronigeitas skandālā iesaistītajiem.
2,996 skatījumi