Jau vairākus gadus TV3 raidījums “Nekā personīga” seko “Latvijas dzelzceļa” darījumam, iegādājoties “Rīgas vagonbūves uzņēmumu “Baltija”, un jauni raidījuma atklāti fakti liecina – firma bijusi saistīta ar smagos noziegumos apsūdzēto ukraiņu oligarhu Dmitro Firtašu. Uzņēmums visus šos gadus darbojies kā čaula un reālu darbību nav veicis, bet caur to izlaisti 900 000 eiro.
Krimas aneksija un karš Ukrainā bija pagrieziena punkts rietumu pasaules un Krievijas attiecībās. Arī Latvija sarāva ekonomikas saites, kāpināja savu militāro sagatavotību, palielināja NATO spēku klātbūtni. Dzelzceļa nozare jauno ārpolitikas realitāti ignorēja, jo “Latvijas dzelzceļa” ienākumi teju pilnībā bija atkarīgi no Krievijas kravām.
To ilustrēja Latvijas pretošanās Eiropas Savienības sankciju piemērošanai pret Krievijas dzelzceļa ilggadējo vadītāju un tuvu Vladimira Putina līdzgaitnieku Vladimiru Jakuņinu. 2015. gadā beidzās gan Jakuņina, gan “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa ēra nozarē. Jakuņinu atbrīvoja no Krievijas dzelzceļa prezidenta amata. Magoni aizdomās par pusmiljona kukuļa pieņemšanu no igauņu miljonāra Oļega Osinovska aizturēja korupcijas sargi. No sava amata atvadījās arī Magonis.
Osinovska biznesu ģeopolitika tobrīd jau bija iedragājusi. Viņa “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” cieta zaudējumus un atlaida darbiniekus. Jaunu biznesa nišu saskatīja NATO bruņu tehnikas pārvadāšanā.
2016. gadā Māra Kučinska valdība uzdeva “Latvijas dzelzceļam” ieguldīt 1,3 miljonus eiro, lai pielāgotu dzelzceļu NATO militārās tehnikas pārvadāšanai. Šo naudu un NATO līdzfinansējumu izmantoja, lai pārbūvētu Garkalnes staciju.
Vēl pusmiljonu eiro atvēlēja, lai vecas dzelzceļa kravas platformas pārbūvētu par tādām, uz kurām var pārvadāt amerikāņu tankus, kā arī izgatavotu iekārtas kravas nostiprināšanai.
Aizbildinoties ar šo vajadzību, “Latvijas dzelzceļš” nolēma pirkt mazu, neveiksmīgi strādājošu firmu “Rīgas vagonbūves uzņēmums “Baltija””. Uģa Magoņa laikā dzelzceļš jau bija ieguldījis firmā, tai piešķirot īpašumu Daugavpilī. Valdība atļāva dzelzceļam pirkt kompāniju par 330 000 eiro.
Bijušais premjerministrs (ZZS) Māris Kučinskis (2016. gada 17. maija valdības sēdē): “Ja pēc gada tur būs nullīte, vai šogad neko neuzsāks, tad mēs būsim jums nepareizi uzticējušies.”
Lēmums valdībā nebija vienbalsīgs. Mediji darījumu sauca par savādu, taču “Latvijas dzelzceļš” visas bažas noraidīja, sakot, ka “RVU “Baltija”” ir unikālas zināšanas un ģeniāls biznesa plāns.
“Mūsuprāt, būtu labāk atpirkt šīs ieliktās investīcijas un uz šīs bāzes veidot, būtībā – turpināt veidot – inovatīvus vagonus, kas būtu nepieciešami gan sadarbības partneriem NATO kravu pārvadājumos, gan arī nākotnē izvērtēt iespēju būvēt kontreileru vagonus, kas ir perspektīva, manuprāt, gan Krievijas, gan Eiropas tirgū,”savulaik teica bijušais “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
“Tanī brīdī, kad tika iegādāts, galvenais uzdevums bija šīs NATO platformas uzbūvēt, ko arī uzbūvēja, bet tālāk es nemāku pateikt, kas ar uzņēmumu un kāpēc uzņēmums nenostrādāja tā, kā tam vajadzētu nostrādāt. Divus gadus jau ir cits vadītājs ministrijā, dzelzceļā, manuprāt, arī divus gadus jau ir pavisam cita situācija,”norādīja bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Formāli RVU “Baltija” uzdevumu izpildīja – pārbūvēja desmit kravas platformas, tam iztērējot divreiz lielāku summu par solīto. Taču izgatavotie stiprinājumi izrādījās brāķis un netiek izmantoti.
“Tās uzlikas tehniski mums sarežģīti sanāca, mēs viņas nelietosim. Tehniski tas projekts neies cauri,” skaidro “Latvijas dzelzceļa” eksperts starptautiskos un militāros jautājumos Gundars Ābols.
“Nekā personīga” jau stāstīja, ka nevienu no darbiem uzņēmums pats neveica, bet pasūtīja citām firmām, arī Osinovska rūpnīcai. Pašā RVU “Baltija” visus šos gadus bijis viens darbinieks – tās vadītājs Guntis Innuss, kurš tagad aizgājis no darba “Latvijas dzelzceļa” koncernā.
“Nekā personīga”: “Kādēļ bija nepieciešams iegādāties šo uzņēmumu, ja ražošana notiek ”LDz Ritošā sastāva servisa” teritorijā, darbinieku uzņēmumam arī nav?”
“RVU “Baltija” valdes loceklis Guntis Innuss 2018. gada 4. novembrī: “”Ritošā sastāva servisam” nav ne konstruktoru… Šajā gadījumā arī “RVU “Baltija”” operēja arī ar saviem līdzekļiem, kuri tika pārņemti, iegādājoties šo uzņēmumu.”
Tagad Satiksmes ministrija gatavojas valdībā iesniegt lēmumu par RVU “Baltija” likvidēšanu. Ne ministrijas, ne dzelzceļa pārstāvji intervijai ar “Nekā personīga” nepiekrita, un uz jautājumiem par to, vai izvērtēta iespējama līdzekļu izšķērdēšana RVU “Baltija” iegādē un uzturēšanā, atbildes nesniedz.
“Rīgas vagonbūves uzņēmumu “Baltija”” dzelzceļš 2016. gadā nopirka no Lielbritānijas pilsoņa Ģeorgija Česnokova. Tolaik par viņa naudas izcelsmi nekas nebija zināms. Tagad “Nekā personīga” izpēte atklājusi Česnokova saistību ar Austrijā arestēto ukraiņu oligarhu Dmitro Firtašu.
Česnokovs bijis Lielbritānijas kompānijas “Longridge Capital Limited” direktors. Kopā ar viņu uzņēmuma vadībā bija Deniss Slobodjans. Viņš ir Firtaša dibinātā fonda “Firtash Foundation” vadītājs. Fonds 2017. gadā tika likvidēts.
Česnokovam Latvijā piederēja vēl divas firmas. Viena bija reģistrēta Jūrmalā, otra – “Syncerus Capital Baltia” – oficiālā adrese bija Rīgā, Vīlandes ielā. Abas divas darbu pārtrauca ap to pašu laiku, kad Česnokovs “Latvijas dzelzceļam” pārdeva ražotni Daugavpilī.
Gan Latvijas biznesu slēgšana, gan Firtaša fonda likvidēšana sakrīt ar laiku, kad ASV oligarham tika uzrādīta apsūdzība korupcijā un darījumos ar Krievijas organizētās noziedzības grupējumiem. Viņa zināmie aktīvi Eiropā tika arestēti.
Austrijā pašu Firtašu arestēja jau 2014. gadā saistībā ar ASV apsūdzībām par korupciju darījumos Indijā. Viņam piemēroja rekordlielu drošības naudu 125 miljonus eiro. Toreiz Austrija nolēma viņu neizdot. Par jaunajām apsūdzībām tiesas lēmums ir pretējs, to Firtašs ir apstrīdējis.
Firtašs bija viens no svarīgākajiem prokremliskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča sponsoriem. Savukārt pie bagātības viņš tika, pateicoties darījumiem, kas nevarēja notikt bez Vladimira Putina akcepta. Viņa kompānija “RosUkrEnergo” gāzi no krievu “Gazprom” iepirka zem tirgus cenas, četros gados vien ļaujot nopelnīt trīs miljardus dolāru.
“Nekā personīga”: “Vai bija kādi signāli no drošības dienestiem par to, ka tajā darījumā kaut kas varētu būt aizdomīgs?”
Bijušais premjerministrs (ZZS) Māris Kučinskis: “Nē, protams. Drīzāk par privātajiem konkurentiem – viņi visu laiku ir Latvijas redzes lokā bijuši, atceramies Daugavpils rūpnīcu. Tad viņi strādāja, tad nē, viņi turējās no tā, ka veica pakalpojumus Krievijas dzelzceļam, kas noteikti jau tajā brīdī neizskatījās ilgtspējīgi. Tāpēc, protams, viens no argumentiem arī bija – ja tas uzņēmums, ko nevarēja valsts kontrolēt aiziet zem ūdens, kas tajā brīdī arī likās reāli, tad Latvijas dzelzceļš paliktu bez šī pakalpojuma. Tāpēc drīzāk no drošības viedokļa redzeslokā bija paša pakalpojuma esamība un īpašnieki privātuzņēmumam, nevis valsts aktivitātes. Ja tāda informācija būtu bijusi, protams, jautājums skatītos mazliet savādāk un smagāk, bet tobrīd nebija tāda informācija, vismaz man uz galda. ”
“Neviena iegāde jau nevarētu būt, ja drošības iestādes būtu noprotestējušas,” skaidro bijušais satiksmes ministrs (ZZS) Uldis Augulis.
Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs “Nekā personīga” informēja, ka šīm iestādēm valdība nav lūgusi viedokli par dzelzceļa darījumu ar Česnokovu. Jautājums esot Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kompetencē. Dienests nekādu atbildi nesniedza.
Iegādājoties “Rīgas vagonbūves uzņēmumu “Baltija””, “Latvijas dzelzceļš” valdībai solīja, ka tā drīz būs pelnoša. Ar Krieviju esot bijis liels līgums par pusvagonu ražošanu. Visticamāk, jau tobrīd bija skaidrs, ka krievu pasūtījums tiks anulēts.
1,480 skatījumi