Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Prokuratūra nereaģē uz vairākkārtējiem publiskiem paziņojumiem par Bordāna iespējamo saistību ar kontrabandu

Vai arī Bordāns ņēmis līdzdalību šajā noziedzīgajā rūpalā?

Lai arī jau kādu laiku publiskajā telpā figurē runas par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iespējamo saistību ar kontrabandas biznesu, nekas neliecina par to, ka Latvijas prokuratūra būtu uz šiem vairākkārtējiem publiskajiem paziņojumiem reaģējusi.

Lai arī pats ministrs norādījis, ka ilggadējai cigarešu kontrabandas problēmai nav cita loģiska izskaidrojuma kā “piesegšana augstākajos vai specifiskajos ešelonos”, sabiedrībā ik pa brīdim dzirdamas runas par to, ka ar kontrabandas piesegšanu ilgstoši savos amatos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nodarbojušies tieši Bordāna partijas biedri – Juta Strīķe un Juris Jurašs.

Diskusijas raisa arī paša ministra rīcība šajā jautājumā – Bordāns, atrunājoties, ka tas nebūs efektīvi, noraidījis iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) 23. maijā nosūtīto rosinājumu paplašināt sodu par nelikumīgu tabakas produktu izplatīšanu.

Vai varētu būt tā, ka Strīķe un Jurašs turpina, iespējams, KNAB iesākto un Bordāns arī ir ņēmis līdzdalību šajā noziedzīgajā rūpalā?

Arvien neslēptāk par Bordāna iespējamo saistību ar kontrabandas biznesu runā Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Bordānam, Strīķei un, kā uzskata prokuratūra, valsts noziegumu pastrādājušajam Jurašam mērķis un galvenais uzdevums – ko viņi arī publiski definēja, kad formēja valdību ar Bordānu priekšgalā ir iegūt kontroli pār Ģenerālprokuratūru un/vai Valsts drošības dienestu, un/vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, un/vai KNAB, un/vai Finanšu policiju, un/vai Iekšlietu ministriju,” nesenā intervijā atzina Lembergs.

“Kā man stāstīja kompetenti cilvēki Rīgā, šīs partijas vadībā ir cilvēki, kuri ilgus gadus bija cigarešu kontrabandas “jumts”. Ja analizējam situāciju, šīs runas izskatās loģiskas. “Jumta” funkciju var realizēt tikai tad, ja jūs kontrolējat kādu no iepriekš minētajām struktūrām. Protams, viena struktūra jau ir viņu kontrolē – Tieslietu ministrija, taču no šī viedokļa tā ir vismazāk efektīva, jo tai nav operatīvās darbības tiesību. Operatīvā darbība ir vislabākais veids, kā piesegt jebko, tajā skaitā kontrabandu. Ja neskaita kontroli pār Tieslietu ministriju, tad Bordāns, Strīķe un Jurašs neko vairāk nav ieguvuši. Līdz ar to vēlme iegūt arī to visu iepriekš minēto nav zudusi,” norādīja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, par to liecina fakts, ka Bordāns izdomājis, kā nomenedžēt, lai nākamais ģenerālprokurors būtu viņu cilvēks. “Tādēļ viņš piedāvā mainīt ģenerālprokurora kandidāta izvirzīšanas kārtību, to deleģējot komisijai, kuru ieceļ tostarp Bordāns un Strīķe. Divas balsis jau ir, bet tad vēl šai komisijai varēs pieteikties jebkurš. Līdz ar to varēs pieteikties arī viņu cilvēks. Tālāk – lai nonāktu pie sev vēlamā rezultāta, ir dažādas ietekmes sviras, sākot ar naudu un beidzot ar iebiedēšanu un amatu solīšanu. Tas ir klajš pierādījums šim mērķim,” ir izteicies Lembergs.

Pagaidām nav zināms, vai prokuratūra izvērtē šo jautājumu, taču pēc visa spriežot ne Bordāns, ne prokuratūra neuzskata par vajadzīgu komentēt šos paziņojumus, lai gan tieši prokuratūrai vajadzētu būt tai iestādei, kas reaģē uz iespējamo likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

Foto: Valsts kanceleja


3,411 skatījumi

Un Tavas domas par šo?