Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Saeima nejauši no īpašumu deklarēšanas atbrīvojusi sporta naudas dalītājus

Saeimā arvien biežāk parādās iniciatīvas mīkstināt deklarāciju režīmu!

Drīzumā Saeimai būs jālemj par izmaiņām likumā, kas valsts uzņēmumu padomju locekļiem ļaus izvairīties no savu ienākumu, uzkrājumu un radinieku publiskošanas amatpersonu deklarācijā. Tas esot nepieciešams, jo gaišākie biznesa prāti negrib palīdzēt valstij, ja viņiem jāatklāj sava rocība. Deklarācijas viņiem būs jāsniedz, bet sabiedrība ar tām nevarēs iepazīties, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Taču pirms pusotra gada 12. Saeima steidzamības kārtībā vienā no pēdējām sēdēm no pienākuma sniegt deklarācijas jau pilnībā atbrīvoja daļu amatpersonu.

Amatpersonu deklarācijas ir viens no instrumentiem, kas ļauj sabiedrībai pārliecināties, ka valsts darbinieki godprātīgi strādā valsts nevis personīgajās interesēs. Deklarācijas jāiesniedz ap 70 tūkstošiem cilvēku. Deputātiem, policistiem, ierēdņiem, iestāžu un valsts uzņēmumu vadītājiem. Arī nevalstisko organizāciju amatpersonām, ja tās dala valsts naudu vai valsts vārdā pieņem citus lēmumus. Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ne Valsts ieņēmumu dienestam nav tādu resursu, lai tās visas pārbaudītu.

Dienesti paļaujas uz sabiedrības līdzdalību kontrolē, jo kaimiņiem, konkurentiem vai kolēģiem ir labāk redzams, vai ierēdnis nedzīvo pāri deklarētajiem līdzekļiem, vai vienlaikus nav gan pakalpojumu pasūtītājs un piegādātājs, vai nepiešķir privilēģijas radiniekiem.

Jau ilgstoši Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs un personāla atlases kompānijas sūdzas, ka valsts uzņēmumu vadītāju amatu konkursos nevar pierunāt startēt augsta līmeņa profesionāļus no privātā biznesa, jo tie nevēlas atklāt savu mantisko stāvokli. Tāpēc valdība ir izstrādājusi likuma grozījumus, kas atļaus šādu izņēmumu.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks komentē: “Ar jauno interešu konflikta regulējumu, ko mēs piedāvājam, viņas tāpatās, šīs amatpersonas paliek par valsts amatpersonām, kurām jāiesniedz deklarācijas. Vienīgi mainās šīs deklarācijas publiskojamā daļa.”

Šobrīd “Latvijas dzelzceļā”, “TET”, pastā, “Latvenergo” un citos valsts uzņēmumos kopumā ir 65 padomes locekļi, taču to skaits pieaugs. Par likuma izmaiņu politisko krustmāti nejauši ir kļuvusi izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa virza ideju, ka arī Augstskolām ir vajadzīgas padomes, un arī tur būtu nepieciešami šādi atvieglojumi. Izmantojot izdevību, viņas grozījumiem piekabināti arī valsts uzņēmumu padomes locekļi.

Šuplinska skaidro: “Un tā radās stāsts par to, ka vispār ir jāpārskata, cik lielā mērā ir publiskojama amatpersonas deklarācija. Jo piekritīsiet man, mēs redzam ļoti daudzus piemērus, šobrīd mediju telpā, kad deklarācijas, kas ir pieejamas jebkuram, tiek izmantotas arī tādēļ, lai vienam vai otram politiķim vai jāsaka šai valsts amatpersonai, norādītu, uz konkrētu viņa piederīgā rada nebūšanām, uz konkrētajiem īpašumiem un fokusētos nevis uz problēmu, kas ir jāatrisina, bet uz blakus lietām. Kas neapšaubāmi psiholoģiski aizskar, neļauj tiem attapīgākajiem prātiem piedalīties ļoti atbildīgu lēmumu pieņemšanā.”

Iebildumi pret grozījumiem ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Interešu konfliktu uzraugiem atvieglojumi šķiet pārāk lieli. Augstskolu un kapitālsabiedrību padomju pilnvaras ir plašas īpaši attiecībā uz naudu. Ja būs zināms tikai šo cilvēku publiskais amats un alga, tad deklarācijas zaudē savu jēgu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja stratēģiskās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina komentē: “Kas mūs dara bažīgus ir tas, ka šie grozījumi attieksies arī uz stratēģiskajiem objektiem, jeb tām kapitālsabiedrībām, kam ir stratēģiska loma. Kā minēts, Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, Air Baltic un tā tālāk. Šeit jau ir runa par vienām no augstākajām amatpersonām.”

Informācijas loks, kas turpmāk sabiedrībai nebūs pieejams ir ļoti plašs. Nebūs pieejami ne veiktie darījumi, kas ir virs divdesmit minimālajām mēnešalgām, ne aktīvi, ne nekustamie īpašumi, kas pieder personai, ne gūtie ieņēmumi privātajā sektorā, jo tieši privātajā sektorā atklājas tas, ka ir kaut kādi interešu konflikti, nebūs redzami nedz radinieki, nedz izsniegtie aizdevumi, ne saņemtie aizdevumi, visas parādsaistības.

KNAB arī noraida Pārresoru koordinācijas centra un Izglītības ministrijas bažas, ka amatpersonu pienākums publiskot savu finanšu situāciju, ir tikai dekoratīvs. Pamatojoties uz sabiedrības ziņojumiem, kritušas arī atpazīstamas amatpersonas. Desmit minimālo mēnešalgu kriminālsodu saņēma bijusī Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova. Viņa nebija deklarējusi darījumus vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Tas atklājās, kad viņa pretendēja uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatu. Par nepatiesām ziņām deklarācijā notiesāts arī bijušais Saeimas deputāts Dainis Liepiņš.

KNAB satrauc tendence, ka Saeimā arvien biežāk parādās iniciatīvas mīkstināt deklarāciju režīmu.

Krasas izmaiņas ar amatpersonu statusu un deklarāciju iesniegšanu sākās 2017.gadā, kad Valsts ieņēmumu dienests pēc “Nekā personīga” intereses sāka aktīvi pārbaudīt, vai visas institūcijas ir iesniegušas to amatpersonu sarakstus, kam jādeklarē ienākumi. Izrādījās, ka vairums sabiedrisko organizāciju, kam deleģētas valsts funkcijas, likumu ilgstoši ignorējušas.

Par amatpersonām kļuva Latvijas sporta federāciju padomes valde, Sporta speciālistu sertifikācijas komisijas un Šaušanas instruktoru sertificēšanas komisijas locekļi. Pēc šī pavērsiena, atsakoties deklarēt īpašumus, federācijas valdi pameta četri locekļi. Arī Pēteris Apinis un uzņēmējs Atis Sausnītis.

VID uzsāka asas diskusijas arī ar Zvērinātu advokātu padomi, Zvērinātu revidentu biedrību, Arhitektu savienību un Latvijas Ārstu biedrību, uzstājot, ka arī šo organizāciju vadoņiem jāiesniedz deklarācijas, jo tie pilda valsts deleģētas funkcijas savu pārstāvēto profesiju sertificēšanā un kontrolē. Pretestība bija liela, diskusijas vilkās garumā.

Latvijas zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs komentē: “Latvijas zvērinātu advokātu padome kopā ar revidentu asociāciju, arhitektu savienību un ārstu biedrību vērsās vairākās Saeimas komisijās, vēršot uzmanību, ka ieņēmumu dienesta pieņēmums vai interpretācija, ka šo profesionālo institūciju pārvaldes locekļi varētu būt valsts amatpersonas tas būtu pretrunā ar šo amatu ieņemšanas jēgu un profesionālo darbību.”

2018. gada rudenī Latvijai steigšus vajadzēja izveidot antidopinga komisiju. Bet bija problēma – eksperti esot atteikušies tajā darboties, jo tad jādeklarē mantība. 12. Saeima vienā no pēdējām sēdēm nāca ekspertiem pretim un steidzamības kārtībā piekrita labot, atbrīvojot topošās komisijas locekļus no šī pienākuma. Grozījumus attiecināja arī uz advokātiem, ārstiem, arhitektiem un revidentiem.

Taču grozījumi pašiem deputātiem par pārsteigumu nu ir izrādījušies plašāki, kā sākotnēji domāts. No deklarācijas iesniegšanas atbrīvotas arī valsts finansēto sporta federāciju valdes un komisijas.

Grozījumus apstrādāja un balsojumam Saeimā virzīja Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija. Tās vadītājs Sergejs Dolgopolovs vairs neatminas, kā galu galā sagrozīja likumu un kas ar to bija domāts.

Slīdz galam palaisti. Es jums vēlreiz saku, ka visi tie grozījumi, par ko jūs man tagad vaicājat, viņi aizgāja līdz otrajam lasījumam.

“Nē, mēs ļoti labi zinājām, par ko mēs lemjam, jo šajās redakcijās bija ļoti labi bija viss arī precīzi nodefinēts. Attiecībā par to, uz ko šis te viss attiecās. Un visas debates arī bija ļoti konkrētas uz konkrētām organizācijām. Un tās organizācijas, kas nebija tajos grozījumos, viņas arī tika konkrēti nodefinētas. Tas jautājums, viņš jau līdz galam nav atrisināts. Ja tur kāds viņu tā ir interpretējis, nu tad jārunā ar Valsts ieņēmumu dienestu, kāda ir aktuālā situācija,” pauž Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Viktors Valainis.

Rezultātā katrs, uz ko šie grozījumi attiecas, tos tulko atšķirīgi. Advokāti, revidenti, ārsti un arhitekti ir priecīgi, ka viņiem vairs neprasa atklātību. Izglītības ministrija ir pārliecināta, ka prasība deklarēt ienākumus tagad vairs neattiecas uz sporta naudas dalītājiem. Valsts ieņēmumu dienests Elektroniskās deklarēšanās sistēmā nevalstisko sporta organizāciju amatpersonām deklarāciju prasa aizpildīt, bet tās nepublicē.

Latvijas sporta federāciju padomes prezidentsE inars Fogelis: Godīgi sakot, es netaisos tur neko komentēt!

Nekā personīga: Es sapratu, ka jums vienu brīdi bija jāiesniedz, un tagad vairs nav?

Einars Fogelis: Nē, nekas nav mainījies, man kā ir jāiesniedz, tā es iesniedzu!

Nekā personīga: Tiešām?

Einars Fogelis: Protams!

Nekā personīga: Kāpēc mēs viņas neredzam?

Einars Fogelis: Es nezinu!

Nekā personīga: Tiešām ir jāiesniedz?

Einars Fogelis: Nu kā, es šogad esmu iesniedzis! Kādi jautājumi?

Nekā personīga: A, kāpēc viņa nav publiska?

Einars Fogelis: A, kāpēc jūs man to prasiet?

Nekā personīga: Varbūt jūs zināt?

Einars Fogelis: Es par to neinteresējos!

To vai Sporta federāciju padomes valdei ir jāiesniedz deklarācija izvērtē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Ministrijā saka, ka 2018.gada grozījumi nešaubīgi atbrīvo padomes pārvaldi no šī pienākuma. Valsts ieņēmumu dienestam par šo situāciju pēc būtības nebija sakāms nekas.

Likumdevējam pietrūkst konsekvences, kam ir un kam nav jāpublisko ienākumi un mantiskais stāvoklis. Tomēr arī tās personas, kas tagad apzināti vai nejauši ir atbrīvotas no deklarāciju iesniegšanas, saglabā citus likumā noteiktos amatpersonu ierobežojumus. Nedrīkst lemt par saviem radiniekiem, slēgt līgumus ar draugiem. Arī atbildība ir kā amatpersonām.


1,242 skatījumi

Un Tavas domas par šo?