Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka vadot tiesu ilgāk par 10 gadiem, netiek veicināta citu tiesnešu iesaiste tiesu varas attīstības jautājumos. Bet prezidentam nav pārliecības, ka tiesu vara šobrīd spēj negodprātīgus vai darbam nepiemērotus tiesnešus atsijāt no sistēmas.
TV3 raidījums “Nekā personīga” atgādina par igauņu uzņēmēja Urmasa Pasta saskari ar Latvijas tiesām, kas sākas pirms trim gadiem. Viņš vēlējās atgūt parādu no firmas „Gabriels“, kura pārstāvis Isārijs Finbergs par 300 tūkstošiem bija solījis nokārtot kāda zemesgabala Rīgā detālplānojuma maiņu, taču solīto neizdarīja. Iepazīstoties ar starp abiem uzņēmumiem noslēgto hipotekāro līgumu, zemesgrāmatu tiesnesis nolēma, ka nauda no „Gabriela“ jāpiedzen par labu igaunim. Taču „Gabriels“ steidzās uz tiesu un lūdza ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu.
Lietā, kuru izlēma Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica, firmai „Gabriels“ negaidot uzradās daudz aizdevēju, kuri ar saviem miljonu prasījumiem aizstājās igaunim priekšā. Prasītāji gan izskatījās šaubīgi. Kāda firma Finbergam it kā aizdevusi piecus miljonus ķīlā paņemot vienīgi 2006.gada mašīnu RENAULT TRAFIC, kas nemaksā vairāk par sešiem ar pusi tūkstošiem. Tomēr tiesnesei prasītāji neizskatījās fiktīvi. Viņa plānu apstiprināja.
Žurnāls „IR“ izpētījis, ka radniecīgai firmai tāpat paveicies ar tiesneses spriesto. SIA „Gabriels“ un SIA „Biznesa centra „TOMO“ ir saistītas kompānijas. Abas saista uzņēmējs Isārijs Finbergs. „Biznesa centram „TOMO“ bija lielas saistības pret Krājbanku, taču tām ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesā negaidīti priekš aizstājās kāds kreditors no Belizas. Pret 8 miljoniem latu jeb 11 miljoniem eiro dāsnais belizietis ķīlā bija paņēmis vienīgi 1955.gada automašīnu GAZ M20 jeb tautā pazīstamu kā automašīna POBEDA. Arī šo lietu skatīja tiesnese Krēvica. Un arī šajā reizē tiesnese nepārbaudīja kreditoru prasījumu īstumu. Abus viņas lēmumus atcēla Augstākā tiesa. Senators Kalvis Torgāns savā spriedumā ierakstīja, ka Krēvica vairākkārt pārkāpusi likumu.
“Tajā pirmajā (spriedumā) ir pilnīgi skaidri pateikts, ka nevar pieņemt par pilnvērtīgu apgalvojumu, ka kāds aizdos vairāk nekā 8 miljoni latu bez jebkāda nodrošinājuma, ja mēs neskaitām to sagrabējušo automašīnu,” norāda LU profesors, bijušais Augstākās tiesas tiesnesis Kalvis Torgāns.
Šinī otrajā ir krietni vairāk šādu pārkāpumu, paviršību, jeb izlikšanos, ka neredz.
Lai gan Augstākā tiesa vienreiz jau norādīja uz tiesneses kļūdām, pusgadu vēlāk tās no jauna tika pieļautas. Tomēr igauņu uzņēmēja prasība ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi palika nesadzirdēta. Tieslietu ministra vietā atteikumu parakstīja cita ministrijas amatpersona, motivējot, ka laikā, kad Krēvica lēmusi, neesot bijusi stabila tiesu prakse.
“Uz neesošu judikatūru atsaukties, tas izklausās tā diezgan nenopietni. Tāpat, kā tolaik it kā bieži bijuši bieži likuma grozījumi. Te ir jau runa par godīgumu un, ka jāskata lietas pēc būtības. To jau nevar septiņreiz ierakstīt likumā, ka jāskata lieta pēc būtības. Ka nedrīkst mālēt tiesnesim kaut kādas acīmredzamas muļķības!” klāsta Torgāns.
Igauņu uzņēmējs 2014.gada novembrī vērsās KNAB, lai korupcijas apkarotāji izmeklē Krēvicas vadītās tiesas saikni ar uzņēmēju Isāriju Finbergu, jo bija saņēmuši signālu par 20 tūkstoš lielu kukuli. Pēc 4 mēnešiem KNAB tā laika priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks atbildēja, ka nekādi fakti par iespējamām tiesnešu koruptīvām darbībām nav konstatēti.
Intervijā žurnāla „IR“ Krēvica norāda, ka caur viņu netika īstenotas nekādas shēmas. “Par pārējo tas ir jūsu lauciņš, bet man nekas nav zināms, ne par kādām shēmām,” norādīja tiesnese.
Tiesneses palīdze paziņojusi, ka lieta noņemta no izskatīšanas tiesneses slimības dēļ.
Krēvica jau desmit gadus vada Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu. Viņu amatā apstiprināja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Viņš pauž, ka “ja tiesnesis ignorē judikatūru, tas ir jautājums tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai.”
Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas loceklis Gunārs Kūtris (NSL) pauž, ka tic nejaušai, no tiesu priekšsēdētājiem neietekmētai lietu sadalei Latvijas tiesās. “Es ticu, ka pārsvarā tā tam jābūt. Tāpēc, ka lietu sadale notiek datora kārtībā.” Tam tic arī citi aptaujātie Juridiskās komisijas locekļi.
Caur Saeimas Juridisko komisiju iziet visi uz tiesnešiem attiecināmie likumu grozījumi. Deputāti novembrī lielā vienprātībā lēma, ka tiesu priekšsēdētāja amatā tiesneši var nostrādāt kaut līdz savas karjeras beigām, ja ik pēc 5 gadiem notiekošajā konkursā viņiem neuzrodas spēcīgāks konkurents. Šādu normu bija izlobējuši paši tiesneši, un ministrs Dzintars Rasnačs viņu priekšlikumu iesniedza parlamentā. Valsts prezidents likumu atdeva otrreizējai caurlūkošanai.
“Ja mēs veicam dažādas socioloģiskas aptaujas uzņēmēju vidū, tad, protams, viens no būtiskiem jautājumiem, kas izskan ir neapmierinātība ar tiesu varu un tas, droši vien var secināt, ka uzraudzība nav pietiekoša! Ja mums ir jāsūdzās par tiesu varu! Ilgi esot amatā, tas palielina riskus, risku attiecībā uz korupciju, stagnāciju! Kad ir viens un tas pats darba režīms, tu vari kādā brīdī sākt stagnēt, un 10 gadi, tas, protams, ir ļoti ilgstošs periods,” pauž prezidents Raimonds Vējonis.
Prezidenta kritiku aizvainoti uztvēruši tiesu priekšsēdētāji, kuri pagājušajā nedēļā bija ieradušies uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdi. Viņi aicināja Saeimas deputātus neizdarīt pārsteidzīgus likuma labojumus.
2017.gada 28.novembris, Saeimas Juridiskās komisijas sēdes audioierakstā Edīte Knēgere pauž, ka viņa acīmredzot ir viena no tām, par ko ir satraucies Valsts prezidents. “Šajā amatā esmu nostrādājusi 22 gadus, un absolūti negribētu piekrist, kad šie gadi būtu bijuši kā risks, ka es varētu būt korumpante vai es varētu būt stagnāte. Nav ārpus Rīgas tik daudz šo cilvēku, kuri vēlētos vadīt tiesas, un kā tad tas notiks ar šo tiesu sistēmu, ja šis 10 gadu ierobežojums paliks spēkā?”
“Tiesu priekšsēdētāji katrs atsevišķi un visi kopā ir tiesu sistēmas pamats un tieši uz viņu atbildību un prasmēm balstās visa tiesu sistēma. Notiek darbs tiesās, tiek īstenotas reformas. Ieviestas novitātes. Līdz ar to nevaru piekrist, un mani kolēģi atbalsta, ka tiesu priekšsēdētāji veidotu stagnāciju, rutīnu, pašapmierinātību,” pauž Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts.
Valsts prezidents domā, ka vadot tiesu ilgāk par 10 gadiem, netiek veicināta citu tiesnešu iesaiste tiesu varas attīstības jautājumos. Bet prezidentam nav pārliecības, ka tiesu vara šobrīd spēj negodprātīgus vai darbam nepiemērotus tiesnešus atsijāt no sistēmas.
Pēdējo reizi tiesneses Krēvicas profesionālā darbība vērtēta pirms trim gadiem un viņas darbam dots pozitīvs novērtējums. Izrādās, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tiesnešu Augstākās tiesas atceltus lēmumus nevērtē. Tikmēr bijušais Augstākās tiesas senators Kalvis Torgāns met akmeni prokuratūras laukā, sakot, kamēr nebūs ierosināts kriminālprocess par tiesnešu rupjiem pārkāpumiem maksātnespējas lietās, sistēmiski nekas nemainīsies.
Foto: Pixabay
1,295 skatījumi