Lai arī tolaik, kad valdība lēma valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas – Ventspils un Rīgas, tika nolemts, ka Liepājas ostas pārvaldībā pagaidām izmaiņu nebūs un Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis valdības lēmumu vērtēja kā “Liepājai cerīgu”, tagad atklājies, ka arī Liepājas ostā valsts cer palielināt savu ietekmi lēmumu pieņemšanā.
Šonedēļ Satiksmes ministrijas mājaslapā tikai dažas stundas bija publicēts likumprojekts ”Grozījumi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumā”, kas pēc tam tika izdzēsts. Ministrija pēcāk skaidroja, ka grozījumi vēl ir izstrādes stadijā.
Iepazīstoties ar likumprojektu, secināms, ka tas paredz likvidēt Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi un tās mantu un finanšu līdzekļus nodot kapitālsabiedrībai, kas īstenos Liepājas SEZ pārvaldīšanu. Liepājas SEZ ietilpst ne tikai osta, bet arī 65% pilsētas teritorijas, tostarp, piemēram, Karosta un daļa bijušā “Metalurga” teritorijas, kur sākts attīstīt industriālo parku.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un pašvaldība ir pārliecinātas, ka paredzētā Liepājas SEZ pārvaldības modeļa maiņa radīs riskus un var bremzēt ekonomisko attīstību. “Tas nozīmē riskus, ka SIA var daudz brīvāk rīkoties ar pašvaldības teritoriju, valsts īpašumu, nekā to drīkst publiski atvasināta persona – kāda ir Liepājas SEZ, par ko mums šobrīd pārmet, ka tas ir novecojis modelis,” TV Kurzeme norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.
Tikmēr satiksmes ministrs Tālis Linkaits skaidro, ka tas tiek darīts, lai Latvijas sniegtie pakalpojumi būtu pēc iespējas konkurētspējīgāki ar citām ostām reģionā: “Šajā situācijā, kad mums jācīnās par katru kravu, katru pārkrauto tonnu, mums svarīgi, lai uz ārpusi Latvijas piedāvājums starptautiskā tranzīta tīklā būtu vienots, skaidrs un saprotams.”
Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks gan brīdina, ka kapitālsabiedrība var bankrotēt.
Skaidrs, ka izmaiņas var mazināt arī investoru interesi, kā tas jau noticis Ventspilī, kur izveidota kapitālsabiedrība “Ventas osta”. Lai arī Ventspils osta ir nozīmīgs Latvijas tranzīta elements, valdības lēmums ir dramatiski ietekmējis kravu apgrozījumu Ventspils ostā, kur pārkrauto kravu apjoms jau otro mēnesi pēc kārtas ir par 40% mazāks nekā gadu iepriekš. Kravu apgrozījuma kritums vērojams arī Rīgā un Liepājā.
Ventspils mērs Aivars Lembergs atgādina, ka kopš decembra brīvostas valdē nav pārstāvēta Ventspils pilsētas dome un tieši Bordāna un Kariņa sankcijas pret brīvostas pārvaldi un arī pret viņu ir novedušas pie negatīva rezultāta: “Ne jau es tās sankcijas lūdzu un ieviesu, tās sankcijas lūdza un ieviesa Latvijas valdība un tā rezultātā situācija Ventspils brīvostā ir pasliktinājusies.”
“Bet, ja liepājnieki domā, ka viņi tiks tam cauri sveikā, tad varu pateikt, ka nebūs nekas tamlīdzīgs. Šodien tur kādus čaļus saglabās, bet rīt viņus izmetīs tikpat skaisti ārā, kā tas ir izdarīts Ventspilī,” iepriekš jau pauda Lembergs.
Interesanti, ka šis ir teju vienīgais Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu solījums, kas tiek pildīts. Iespējams tieši tāpēc, ka pie šī projekta iespējams pasildīt rokas gan politiķiem, gan to sponsoriem, atšķirībā no pensionāriem apsolītās minimālās pensijas 200 eiro apmērā vai solītās minimālās algas 500 eiro apmērā.
Ja sākotnēji tie bija ventspilnieki un rīdzinieki, kas cīnījās par to, lai saglabātu esošo pārvaldības modeli, tad tagad tie ir liepājnieki, kuriem acīmredzot ir jāgatavojas līdzīgam stāstam kā Rīgai un Ventspilij.
Vai tikai tas nenozīmē to, ka arī Liepājai jau sākotnēji vajadzēja iebilst pret ostu nodošanu valsts “rokās”, nevis paļauties uz valdības īpašu labvēlības statusu?
3,426 skatījumi