Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

ASV sankcijas būtiski samazina kravu apgrozījumu Ventspils ostā

Ventspils ostā janvārī pārkrauts par 42,8% mazāk kravu nekā pirms gada!

ASV uzliktās sankcijas patlaban visvairāk kaitējušas nevis Ventspils mēram, bet gan viņa “arestētās mantas glabātājam”: Ventspils ostā janvārī pārkrauts par 42,8% mazāk kravu nekā pirms gada, un lielākie zaudētāji ir Rūdolfa Meroni kontrolē esošie uzņēmumi.

Ventspils ostā kravu apgrozījums janvārī veidoja vien tikai nedaudz vairāk par miljonu tonnu, kamēr Rīga pārkrāva 2,13 miljonus tonnu. Sankcijām decembrī pakļautā un tad atkal nepakļautā Ventspils Brīvostas pārvalde pēdējiem gadiem raksturīgā 20 miljonu tonnu apgrozījuma vietā šogad plāno tikai 15 miljonus tonnu – tā ir vēl sliktāka varbūtība nekā 1992. gada rezultāti, kad bija sabrukusi padomju komandekonomika un kad visiem ostas uzņēmumiem nācās meklēt klientus pilnībā no jauna.

Kuģu kustības dati parāda, ka tie kuģi, kas Ventspils ostā tomēr vēl ienāk, kopš gada sākuma gandrīz vienmēr dodas uz tām piestātnēm, pie kurām neatrodas R. Meroni kontrolētie uzņēmumi. Piemēram, gandrīz katru dienu viens vai divi mazāki kuģīši redzami pie SIA Ventplac teritorijas starp Paceļamo tiltu un Apvedtiltu – šis nelielais, stabili strādājošais kokmateriālu termināls, kam pieticis saprāta neiesaistīties visādos tranzītnieku savstarpējos biznesa karos, sūta baļķu un šķeldas kravas uz Skandināviju ar tādiem kuģiem kā Livland (Gibraltāra karogs), Norrland un Dalsland (Kipra), kam parasti ap 5000 tonnu kravnesība.

Pie SIA Noord Natie Ventspils Termināls (kura akcionāru struktūrā redzami R. Meroni kontrolētie uzņēmumi, taču tiem nav valdošā ietekme) bieži piestāj 2000 līdz 5000 tonnu kuģīši Longvind, Lady Nora (Nīderlande), britu Scot Venture, īru Arklow Rainbow, Astra (Antīgva un Barbuda) u.c.

Taču nopietnie kravu apjomi redzami pie SIA Ventspils Nafta Termināls, AS Ventbunkers un SIA Ventamonjaks Serviss, kā arī Ventall un VK Tranzīta piestātnēm – nav iespējams noteikt, kurš tieši kuģis atbraucis pie kura no šiem termināliem, jo tie lieto blakus piestātnes un to savstarpējie līgumi par pieeju konkrētiem muliņiem ir komercnoslēpums, ko nepalīdzēja atklāt pat vairākas tiesvedības un aktīva konkurence to starpā.

Te piestāj par kārtu lielākas ietilpības kuģi – tādi kā Nordic Hanne (24000 tonnas), Helene Maersk (38000 t) un BW Swift (29700) zem Singapūras karoga, STI Bosphorus (30000 t) un Aristidis (23300 t) ar Māršala salu reģistrāciju, norvēģu NH Erle (30000 t) un SKS Dokka (65800 t), arī Utviken (23300 t) un SCF Alpine (42200 t) zem Libērijas “vientuļās zvaigznes” karoga, kā arī Turmoil (23500 t) un Carolus Magnus (20600 t) zem attiecīgi Panamas un Barbadosas karogiem.

Vai kāds no šiem kuģiem saņēmis vai nodevis kravu R. Meroni kontrolētajam Ventbunkeram, no kuģu kustības datiem nav nosakāms, taču skaidrs, ka ķīmiskās kravas, sašķidrinātā gāze, benzīns utt. visticamāk nozīmē citus terminālus, jo Ventbunkera specializācija kopš dibināšanas bija mazuts, dīzeļdegviela un citi tumšie naftas produkti.

Konkrēti skaidrāku ainu atklāj kuģu statistika pie R. Meroni kontrolētajiem sauskravu termināliem – tā AS Ventspils Tirdzniecības osta tikai janvāra beigās sagaidījusi kuģīti Reeperbahn ar nieka 3300 tonnu kravnesību, pie AS Kālija parks piestājis britu kuģītis Kitty C ar 4200 tonnu ietilpību. Februāra sākumā parādījušies pirmie lielākie kuģi – horvātu sauskravnieks Peristil (30000 tonnu) piestājis pie Kālija parka, vēlāk tur parādījies arī Panamas Ultra Leopard (43000 t), bet vakar turpat stāvēja Tiwala (4100 t) ar Antīgvas un Barbudas karogu.

Tomēr publiski pieejamie kuģu kustības dati neļauj apstiprināt, ka līdz šim brīdim šogad kāds kuģis būtu piestājis pie jaunā ogļu termināla, kurš 12 mantas glabāšanas gados jau, iespējams, ir pārceļojis R. Meroni privātkabatā – ogļu kravu apstāšanos Ventspils ostā atspoguļo arī katastrofālie dzelzceļa pārvadājumu dati.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs janvārī Latvijā samazinājies par 52,2% (salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo mēnesi) un bija 2,012 miljoni tonnu, ziņo Satiksmes ministrija – normālos apstākļos janvārī jāpārkrauj 4 līdz 5 miljoni. No šī kopējā apjoma izdalot tās kravas, kas no ārzemēm dodas pa dzelzceļu uz mūsu ostām, tās janvārī veidoja tikai 1,4 miljonus tonnu, kas ir par 57,5% mazāk nekā gadu iepriekš (pārējās ir iekšzemes kravas, eksports un tranzīts pār sauzemes robežām).

Ogles, kas tradicionāli dod lielu īpatsvaru tranzīta kravās, janvārī pa visām trim mūsu valsts ostām veidojušas tikai 475 200 tonnas, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā normāli katru gadu šajā mēnesī!

Jāpiebilst, ka Ventspils ostā pastāvīgi bāzējas kā vietējo, tā kaimiņvalstu zvejas vīru kuģīši, regulāros reisus veic prāmji Scottish Viking un Stena Flavia, taču kravu apgrozījuma statistiku tie papildina minimāli, jo šie kuģi nav domāti lielapjoma kravu pārvadāšanai, tāpat tūristu kuģītis Hercogs Jēkabs, kurš patlaban šā kā tā izcelts krastā un ieziemots.

No šiem datiem var pamazām sākt izdarīt secinājumu: Latvijas politiķi Vašingtonā, visticamāk,  izlūdzoties sankcijas Ventspils brīvostai, ir panākuši sankcijas nevis pret Ventspils mēru (kāds bija viņu mērķis), bet gan pret R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem.

Imants Liepiņš, pietiek.com.


1,005 skatījumi

Un Tavas domas par šo?