Izglītības un zinātnes ministrijas Ilgas Šuplinskas (JKP) attieksme un rīcība nepaliks bez sekām, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.
Pēc viņa domām, tas, ka izglītības ministre Ilga Šuplinska uzsāka cīņu pret Latvijas Universitāti un tās likumīgi ievēlēto rektoru Indriķi Muižnieku, bija likumīgi ievēlētā rektora vajāšana. “Un to pierādīja arī tiesa. Bija nepieciešami deviņi mēneši, lai taisnība uzvarētu. Diemžēl arī pēc tam ir dzirdamas atskaņas: ministres kundze neatzīst tiesas lēmumu. Par laimi – Ministru kabinets neļāva viņai turpināt šo procesu, jo tiesāšanās otrajā un trešajā instancē prasītu papildu resursus,” pauda Bernāts, norādot, ka eskalācija bija apzināta, lai panāktu politisku mērķi.
“Ceru, ka politiskais mērķis bija – mainīt augstskolu pārvaldību, un nekas vairāk. Zināt, ir vērts pārlasīt partiju priekšvēlēšanu programmas. Ir reformas, kas tika laikus pieteiktas, piemēram, administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Tas, ka daudzas pašvaldības nav mierā ar šo reformu, ir cits jautājums. Bet par ATR tika daudz runāts priekšvēlēšanu debatēs. Līdz ar to tur ir politiski juridiska loģika – piedāvājums, par kuru balso vēlētāji. Attiecībā uz augstskolām šāda piedāvājuma nebija. Pat pirmajā pusgadā pēc vēlēšanām augstskolas un to pārvaldību vispār nepieminēja. Arī Kariņa valdības deklarācijā augstskolu iekšējās pārvaldības maiņa nav pieminēta. Un pēkšņi tas viss tika pacelts visaugstākajā līmenī! Uzskatu, ka LU rektora neapstiprināšana tika aizkavēta apzināti, un lielā mērā tas ir klupšanas akmens: ja reforma tiek sākta ar negācijām par lielāko Latvijas augstskolu, kas ir daudzu gaišu prātu Alma Mater, tad nevar gaidīt no augstskolām lielu pretimnākšanu. Bija diezgan pārsteidzoši, ka augstskolas saliedējās ap Indriķi Muižnieku, jo – nenoliegsim – augstskolas tomēr savstarpēji konkurē,” komentēja Bernāts.
Viņa ieskatā, reformai vajadzēja sākties ar loģisku pamatojumu, ar pētījumiem: “Un nav jau tā, ka pirms tam nekas netika darīts. Ir trīs sējumi, katrs pa divsimt trīssimt lapām, tie ir pētījumi par Latvijas augstskolām: par akadēmisko karjeru, par doktorantūru, par iekšējo pārvaldību un finansējumu. Beigās – rekomendācijas,” pauda Rektoru padomes ģenerālsekretārs.
“Latvijas valsts par šo Pasaules bankas pētījumu, kas publicēts 2018. gadā, ir samaksājusi aptuveni 300 000 eiro. Milzīgs darbs! Tas varēja kļūt par veiksmes stāstu, tam visam apakšā būtu struktūrfondu finansējums. Tā vietā Izglītības ministrija izvēlējās cīnīties ar Latvijas Universitāti un sacerēt savu reformu plānu…
Protams, kaut kas tomēr tiek izmantots no šī pētījuma, piemēram, ar ES fondu atbalstu augstskolas jau šobrīd pilnveido pārvaldības struktūru, kvalitātes vadības un akadēmiskā godīguma sistēmas, ievieš dažādus e-risinājumus utt. Pētījumā starptautiskie eksperti minēja, ka vajadzētu iesaistīt ārējos pārstāvjus augstskolu stratēģijas noteikšanā, bet viņi nekonkretizēja, ka ieviešamas padomes. Līdz ar to viņi, protams, arī neparedzēja, ka mūsu padomes apstiprinās Izglītības ministrija un ka padomes locekļu atlases kārtību noteiks ministrija,” sacīja Bernāts.
Viņa ieskatā, daudzu politiķu skatījums uz problēmām ir stipri virspusējs, taču neviens neapšauba, ka pārmaiņas ir vajadzīgas: “Velns slēpjas detaļās: kad mēs politiķiem lēnām un pacietīgi sākam stāstīt, ko tieši ministre un viņas ierēdņi ir ierakstījuši likumprojektā, tad viņi sāk klausīties,” sacīja Bernāts.
“Iespējams, tas saistīts ar attieksmi pret Universitāti. Domāju, šī attieksme un rīcība nepaliks bez sekām: ZZS ir iesniegusi prokuratūrā lūgumu izskatīt situāciju ar Šuplinskas izšķērdību ‒ procesā pret Universitāti un Indriķi Muižnieku notikusi neefektīva valsts naudas tērēšana, ko var uzskatīt par valsts finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, apmaksājot dārgu advokātu darbu. Pret ministrijas vadību man ir šāda attieksme: tur ir nekompetence, jo cilvēkiem nav pieredzes lielas nozares vadīšanā, un tur saskatāms arī atriebīgums, kas robežojas ar ļaunumu. Ar Šuplinskas un viņas ierēdņu radīto likumprojektu ir tā, ka šķiet: šie cilvēki vienkārši nesaprot, ko sacerējuši,” pauda Rektoru padomes ģenerālsekretārs.
Foto: Valsts kanceleja
2,003 skatījumi