Lai samazinātu tranzīta miljonu zaudējumus, uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ķēries pie nomas cenu celšanas tam piederošajos īpašumos. Jauno biznesa modeli uz savas ādas sajutis kokapstrādes uzņēmums Suntažos, kam nomas maksa pacelta divpadsmit reizes. Summas nav milzīgas, taču nesamērīgas mazajam ciematam. Uzņēmēji ir nepatīkami pārsteigti un grasās atstāt nomātās platības. Ir maz ticams, ka “Latvijas dzelzceļš” ciematā, kur sliedes jau sen demontētas, atradīs citu nomnieku, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Uzņēmuma ”Jauda koks” pamatdarbība ir elektrības stabu izgatavošana. Augstām prasībām atlasītos baļķus Suntažu ražotnē nomizo, izkaltē un impregnē ar ķīmiju, lai tie būtu pasargāti no kaitēkļiem un mitruma.
Stabus te ražo jau no padomju laikiem. Kādreiz baļķus šurp veda pa dzelzceļu, īpašā placī atlasīja derīgos un pa dzelzceļu aizveda arī gatavo produkciju. Tagad dzelzceļa te vairs nav, taču uzņēmums darbu turpina.
Kad Latvenergo uzbūvēja savu koku stabu ražotni, Suntažu uzņēmums panīka. Taču 2015.gadā mainījās firmas īpašnieki. Ienāca liels turku uzņēmums, kam ir noņēmēji tuvajos Austrumos un Āfrikā, īpaši Lībijā. Nolaistajā uzņēmumā sākās rosība.
SIA “Jauda Koks” valdes loceklis Eriks Eisaks komentē: “Jordānija, Sīrija, Jemena, Kuveita, Arābu emirāti, visas trakās valstis. Palestīna ļoti liels tirgus. Šeit konkrēti ir sagatavoti stabi, kurus atveda no Somijas, viens pasūtījums ir uz Itāliju, viens uz Izraēlu un Koreju. Korejā būvē dažādus rāpšanās torņus no mūsu produkcijas, gadus piecus sadarbojamies. Tur tālāk tie melnie uz Jemenu sagatavoti, tā ir no Krievijas atvesta koksne, kad rublis kritās bija izdevīgi nevis pašiem ražot, bet vienkārši nopirkt un pārdot. Tāda reputācija un pieredze mums ir, ka krievu ražotāji ar mums strādā, gan klienti zina, ka mums var uzticēt naudu, Tā lielā čupa, tas uz Grieķiju aizies.”
Apjomi auga un bija nepieciešamas papildu platības, kur kaltēšanai kraut kokus. Firma pieteicās nomāt kaimiņos esošo ”Latvijas dzelzceļa” zemes gabalu. Izsolē ”Jauda koks” bija vienīgais pretendents. Divus hektārus lielo platību, no kuras aptuveni puse ir lietderīgi izmantojama, ražotājs ieguva nomā par 1100 eiro gadā.
Šogad situācija mainījās. ”Latvijas dzelzceļš” strauji pacēla cenu. To, kas bija jāmaksā gadā, tagad valsts uzņēmums prasa par vienu mēnesi. Uzņēmēji cerēja, ka tā ir kļūda.
“Tā nav kļūda, tā ir viņu vēlamā cena. Es teicu, ka piedāvāsim to, ko līdz šim esam piedāvājuši, vairāk tā zeme nemaksā, tas neinteresēja, tā es arī to piedāvājumu iesniedzu, nosvītroju vārdu ”mēnesī”, ierakstīju ”gadā”. Mums faktiski divpadsmitkāršo šo te zemes nomu. Kas ir absolūti neadekvāta cena. Tādā lauku reģionā. Divi hektāri zemes, mēs maksājām 1130 eiro gadā, iekļaujot visus nodokļus nodevas, tagad man būtu jāmaksā par to zemi katru mēnesi. Tādā veidā es komerciālo vērtību būtu samaksājis septiņos mēnešos, kadastra vērtību trijos mēnešos. Nekur tādas nomas maksas neeksistē pat Rīgas centrā,” skaidro SIA ”Jauda Koks” valdes loceklis.
Līgums bija jānoslēdz gada sākumā. Tas joprojām nav izdarīts. Firma gatavojas no nomātās platības aiziet, jo blakus nopirkts daudz plašāks zemes gabals. Tas prasīs lielus ieguldījumus jaunās platības labiekārtošanā un koku pārkraušanā. Uzņēmumam šobrīd nav vieglākie laiki. Pēdējos gados kara un nemieru dēļ eksotiskajos tirgos krities apgrozījums. No marta Covid-19 dēļ būtiski pieaugušas transporta izmaksas.
“Jā. Faktiski viņa sākās zem šī šķūņa, kas ir vēsturiska kļūda vai kā. Žogs iebūvēts jau dzelzceļa zemē. Tā nebūtu liela traģēdija. Neliels trīsstūrītis ieiet pēc plāna viņu zemē. Traģēdija, ka šeit ieguldīts diezgan daudz naudas, var redzēt šķembas savestas, lai mūsu tehnika var braukāt. Tas viss tagad būtu jāatdod atpakaļ. Ja jāizvācas. Labiekārtošana jāveic pāri ceļam. Šis viss jau ir nogatavojies. Gatavs impregnēšanai un sūtīšanai projām. Nebūtu tas karš Lībijā, 10 000 stabu būtu jau uz kuģa un projām,” norāda SIA ”Jauda Koks” valdes loceklis.
Suntažu pagasta pārvaldē stāsta, ka apkārtnē pārsvarā ir kokapstrādes un lauksaimniecības uzņēmumi, kam savas zemes netrūkst un zemes gabals pie uzbēruma bez sliedēm var palikt tukšs. Ražojošiem uzņēmumiem šaurā zemes strēmele neesot iekārojama.
Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Ancāns komentē: “Šobrīd domāju, ka būs ļoti sarežģīti “Latvijas dzelzceļam” atrast citu nomnieku. Jo uzņēmums ”Jauda koks” atrodas tieši blakus šai teritorijai, dzelzceļa līnijai, viņiem tas bija izdevīgi, izmantot šo un arī protams dzelzceļam bija vieglāk, jo šobrīd dzelzceļa tur labi sen jau vairs nav, bet teritorija tāpat ir jāuztur jāapkopj, jāpļauj zāle. Tāpēc šobrīd viņiem ir, manuprāt, radušies lieki izdevumi.”
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) skaidro, ka zaudējumos slīgstošajam “Latvijas dzelzceļam” dots rīkojums izstrādāt jaunu biznesa modeli un pārskatīt visus īpašumus. No zaudējumus nesošajiem jāatsakās, bet vērtīgajos jānosaka tirgum atbilstoša maksa.
“Viens no biznesa modeļa stūrakmeņiem ir visu izmaksu pārskatīšana. Cik es zinu ir nomainīta vadība nekustamā īpašuma virzienā, ir jauns aktīvs vadītājs, kas attiecīgi mēģina šīs visas lietas aptvert, sakārtot mēs arī stacijās, aktīvāk izīrēsim staciju ēkas dažādām komercvajadzībām,” norāda Linkaits.
“Latvijas dzelzceļa” nekustamā īpašuma portfeļa sakārtošana un maksimāli saimnieciska izmantošana ir viena jaunā biznesa modeļa būtiskām sastāvdaļām. Tā nomas paaugstināšanu skaidro uzņēmumā. Kas izdomā jaunās cenas, uzņēmums neatklāj.
Kā var noprast, jaunā uzņēmuma vadība uzskata, ka zemes nomas maksa ir bijusi tik nesamērīgi zema, ka netiek piedāvāts ne pakāpenisks palielinājums, ne arī uzņēmums ir gatavs sarunām. Tā kā gada maksa tagad tiek prasīta par mēnesi, tad var secināt, ka valsts uzņēmumā ir pārliecināti, ka tas ir līdz šim neiegūtais labums. Ja šis līgums līdz šim dzelzceļam nesis vienpadsmit tūkstošu zaudējumus ik gadu, tad vienlaikus ar cenas palielināšanu būtu jāsauc pie atbildības tās amatpersonas, kas to uzņēmuma vārdā parakstījušas. Taču pusgada laikā neviens atbildīgais nav noskaidrots.
VAS ”Latvijas dzelzceļš” korporatīvās komunikācijas projektu un mediju attiecību vadītāja Ella Pētermane norāda: “Mēs arī zinām un saprotam, ka ilggadējie LDz īpašumā esošo zemju un ēku nomnieki ne vienmēr būs apmierināti ar nomas maksu iespējamu paaugstināšanu, tomēr mūsu mērķis ir šo jomu sakārtot un nomājamo īpašumu minimālo nomas maksu pakāpeniski noteikt atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus situācijai un konkrētā īpašuma vērtējumam.”
Atbildēt uz tiešiem jautājumiem, kas vērtēja nekustamo īpašumu un tirgus situāciju Suntažos un kā tas sakrita, ka cena izauga precīzi 12 reizes, uzņēmuma vadība izvairījās.
“Uzņēmējiem diemžēl nauda nekrīt no debesīm un divi varianti. Vai nu mēs atbrīvojam šo zemi un dzelzceļš pasaka, ka šāda te veida izspiešana ir viņu normālā prakse, vai arī tomēr atzīst savu kļūdu un atvainojas,” uzskata Eisaks.
Mēneša sākumā valdība atbalstīja 40 miljonu dotāciju Latvijas sliežu ceļu pārvaldītājam finanšu līdzsvara nodrošināšanai un zaudējumu segšanai par pasažieru pārvadāšanu. Latvijas dzelzceļa jaunais biznesa modelis ir tikko kā pieņemts un atrādīts arī Satiksmes ministrijai. Pamatojoties uz šo dokumentu, uzņēmums izstrādāšot vidēja termiņa stratēģiju, par ko plašāka informācija būšot pieejama vasaras otrā pusē.
Foto: F64
1,775 skatījumi