Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Tranzīta nozares krahs – valdības atbildība

Valdība atstājusi nozari bezpalīdzīgā stāvoklī?

Līdz ar Krišjāņa Kariņa (JV) valdība nākšanu pie varas 2019. gada janvārī, pārmaiņas piedzīvojusi arī tranzīta nozare – būtiski samazinājies kravu apgrozījums un atlaišanu gaida pusotrs tūkstotis VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darbinieku. Lai arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aicina tranzīta jomas pārstāvjus meklēt risinājumus kravu apjoma palielināšanai un kravu dažādošanai, norādot, ka galvenais mērķis ir pielāgoties tranzīta un transporta ķēdei, lai joprojām Latvijas tranzīta koridors būtu pievilcīgs kravu nosūtītājiem un saņēmējiem, paziņojums, ka valsts negrasās glābt nacionālo dzelzceļu, atstājis šo nozari bezpalīdzīgā stāvoklī.

Jau 2019. gada vasara iezīmēja būtiskas pārmaiņas VAS “Latvijas dzelzceļš”, kad tolaik jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits izteica neuzticību trim no četriem LDz valdes pārstāvjiem – uzņēmuma prezidentam Edvīnam Bērziņam un viceprezidentiem – Ainim Stūrmanim un Aivaram Strakšas. Galvenie pārmetumi tika saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas, pēc ministra sacītā, draudēja ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Tagad gan redzams, ka smagās sekas izraisījuši pašas valdības lēmumi un bezdarbība.

Ņemot vērā kravu pārvadājumu negatīvās tendences un nepieciešamību būtiski paaugstināt LDz saimnieciskās darbības efektivitāti, tādējādi stabilizējot uzņēmumu, “Latvijas dzelzceļš” paziņojis, ka līdz 2020. gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem,

Arī nesenie kravu apgrozījuma rezultāti iezīmē negatīvās sekas, proti, “Latvijas dzelzceļa” koncerna apgrozījums pērn bija 337,645 miljoni eiro, kas ir par 7,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt zaudējumi sasniedz 9,328 miljonus eiro pretēji 14,408 miljonu eiro peļņai gadu iepriekš.

Ventspils mērs Aivars Lembergs norādījis, ka vislielākā atbildība par notiekošo jāuzņemas tieši pašreizējai valdībai. “Kamēr Linkaits nebija satiksmes ministrs un Kariņš nebija premjers, un nebija šis uzstādījums pārtraukt ekonomiskās attiecības transporta jomā ar Krieviju un Baltkrieviju, tikmēr dzelzceļa rezultāti tik tiešām bija labi,” komentēja Lembergs.

“14 miljonu eiro liela peļņa bija tad, kad pie varas nebija Kariņš un Linkaits. Pagājušogad, kad Kariņš ar Linkaitu bija pie varas, tad zaudējumi bija 9,3 miljoni eiro, tā kā tas ir loģisks rezultāts. Tā kā viņi ar izciliem rezultātiem beigs savu premjerēšanu un ministrēšanu,” ironiski piebilda politiķis.

Tieši Lembergs brīdinājis, ka vienīgā iespēja glābt LDz būs valsts finansējums: “Valstij ir divas iespējas – palielināt maksu par infrastruktūru un pārtraukt kravu pārvadājumus pa dzelzceļu vai finansēt dzelzceļa infrastruktūru no valsts budžetā, kam ir vajadzīgi papildus līdzekļi 50 miljoni eiro gadā.”

Satiksmes ministrs gan kategoriski noraidījis šādu iespēju, vienlaikus tā arī nesniedzot atbildi, ko šādā situācijā darīt un kā nākas tas, ka tranzīts, kas agrāk bija viena no nozarēm, kas iepludināja naudu valsts ekonomikā, šobrīd atstāta novārtā un faktiski pamesta nogrimšanai.

Foto: F64


1,649 skatījumi

Un Tavas domas par šo?