Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Valdībā konflikts, ka Latvijas degvielas stratēģiskās rezerves turpina glabāt Putina drauga firma

Pabriks sola sūdzēties Kariņam!

Valdībā norit konflikts, ka Latvijas degvielas stratēģiskās rezerves turpina glabāt Krievijas prezidenta Vladimira Putina drauga firma, par ko aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sola sūdzēties premjeram Krišjānim Kariņam (JV) un Valsts prezidentam Egilam Levitam, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pagājušajā nedēļā visa pasaule sekoja līdzi tam, kā Krievijā atgriežas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs un viņa komandas pētījumam par Putina pili. Tajā pieminēts uzņēmums, kas, iespējams, pārvalda arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina aktīvus, – kompānija “Gunvor”. Šī pati firma jau atkārtoti kļuvusi par Latvijas stratēģisko degvielas rezervju glabātāju.

Kā pareizāk un ekonomiski izdevīgāk Latvijai glabāt stratēģiskās degvielas rezerves, par to spriests gadiem, katru reizi, kad sludināts jauns konkurss. Bet sistēma nav mainīta. Un joprojām tas notiek pa vecam. Pakalpojums ir virtuāls – valsts nav nopirkusi šo degvielas apjomu un arī neīrē degvielas krātuves. Iepirkums nozīmē, ka uzņēmējiem noteiktā laikā būtu jānodrošina, ka valsts nolīgto degvielas apjomu var saņemt – no krātuvēm Latvijā 24 stundu laikā, no termināļiem ārpus Latvijas – 20 dienās. Kas patiesībā notiktu, ja “X stunda” iestātos, un vai tad solītos degvielas krājumus valsts saņemtu, nevar pateikt neviens.

Iepriekšējais iepirkums uz trim gadiem tika noslēgts 2017. gadā. Izmaksas – 38 miljoni eiro. Uzvarēja deviņas firmas. Par stratēģisko degvielas rezervju glabātāju kļuva arī Šveicē, Ženēvā bāzētā kompānija “Gunvor”. Degvielas rezervuāri tai atrodas Roterdamas ostā Nīderlandē. Līdz 2014. gadam “Gunvor” piederēja Vladimira Putina draugam.

Par to savā pētījumā šonedēļ atgādināja arī Aleksejs Navaļnijs. Kad Putins strādā Sanktpēterburgā pie mēra Anatolija Sobčaka, tagadējais Krievijas prezidents atbildēja par dažādu atļauju izdošanu uzņēmējiem, kuri strādā ostā. Un arī nodarbojas ar naftas produktu eksportu. Tur viņš iepazinās ar biznesmeni Genādiju Timčenko, kurš tobrīd vada kompāniju “Gunvor”. Firma tās īpašniekam ātri atnes miljardiera statusu.

“Naftas produktus caur terminālu uz ārzemēm piegādāja Genādijs Timčenko. Nākamais miljardieris, galvenais Krievijas naftas tirgotājs un pats zināmākais Putina draugs. Viņu uzvārdi ir tādi dīvaini – Timčenko. Nu “tipiski” krievi. Es domāju, ka man no viņiem būtu jāturas pa gabalu,” norādīja Navaļnijs.

Tieši tolaik sākās stāsts ar viņa super ienesīgo biznesu – naftas tirgotāju “GUNVOR”. Kad Putins kļuva par prezidentu, četri no pieciem mūsu valsts naftas kompānijas pārdeva to uz ārzemēm nevis pa tiešo, bet caur Šveices starpnieku “GUNVOR”. Šādā veidā Timčenko, nedarot neko, nopelnīja vienkārši neiedomājamu naudu. Visu “GUNVOR” pastāvēšanas laiku tika uzskatīts, ka Putinam tur ir slepenas akcijas. Pat ASV Finanšu ministrija oficiāli apstiprināja, ka Putinam ir piekļuve “GUNVOR” naudai.”

2014. gadā pēc Krimas okupācijas ASV ievieš plašas sankcijas. Arī pret Timčenko. Tomēr viņš “Gunvor” paguvis norakstīt savam partnerim un bizness turpinās. Ekonomikas ministrija tolaik “Nekā personīga” skaidroja, ka viss šaubīgais politiskais fons nedeva iemeslu 2017. gadā neslēgt līgumu ar Putina drauga firmu.

Tiek mainīts likums, ka turpmāk konkursi degvielas rezervju glabāšanai notiks nevis, izmantojot publisko iepirkumu likumu, bet “Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu”. Tas paredz prasīt valsts drošības iestādes – šajā gadījumā Satversmes aizsardzības biroja – atzinumu. Ja atzinums par kādu no pretendentiem ir negatīvs, firma no konkursa izkrīt.

2020. gada pavasaris. Pasaule piedzīvo ne tikai Covid-19 pirmo vilni, bet arī naftas krīzi. Ekonomikas ministrijas vietā no janvāra rezervju uzraudzību pārņēmis Būvniecības valsts kontroles birojs, kas gatavo kārtējo konkursu. Un politiķi kārtējo reizi kritizē pastāvošo sistēmu un piedāvā radošus risinājumus kā degvielas rezervju jautājumu labot. Sākot ar glabāšanu tikai Latvijā vai nodošanu armijai. Tomēr arī šoreiz mainīts nekas netiek un īsi pirms gadu mijas konkurss noslēdzas.

Latvija no astoņām kompānijām 2021. gadā iepērk vairāk nekā 350 000 tonnu (352 700 tonnu) dīzeļdegvielas un benzīna uzglabāšanu. Līguma summa – 14,6 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Un jau atkal – aptuveni trešo daļu – 34% Nīderlandē Latvijai uzglabās Navaļnija pētījumā piesauktā Vladimira Putina aktīvu pārvaldītāja kompānija “Gunvor”. Satversmes aizsardzības birojs, kas sniedzis Ekonomikas ministrijai savu atzinumu, plašāk notiekošo ar “Gunvor” nekomentē. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns skaidro, ka ministrija visus likumus un prasības konkursa norisē ievērojusi.

Saeimas nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS): “Nu, tas nozīmē, ka rats griežas uz priekšu pēc inerces. Un neviens nav pielicis kādu plecu, lai kaut kas mainītos. Tas ir viss. Ko es tur varu komentēt.”

“Nekā personīga”: “Jūs teicāt, ka savā drošības komisijā varētu kustināt…”

Saeimas nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS): “Var jau būt kļūda, ka mēs to nepacēlām. Nepacēla viņu ne Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ne mēs. Tagad man tas jāatzīst.”

“Nekā personīga” zināms, ka premjera Krišjāņa Kariņa kabinetā pagājušā gada vasarā notikusi skarba saruna starp ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, aizsardzības ministru Arti Pabriku un Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Pabriks uzstājis, ka Latvijā jāuzglabā 100%, ekonomikas ministrs iebildis, ka to izdarīt neesot iespējams – vienojušies par kompromisu. Notikušais konkurss, pēc Pabrika teiktā, rāda, ka solītais nav pildīts. Tāpēc viņš runāšot ar premjeru un Valsts prezidentu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs “Nekā personīga” rakstiski apstiprināja – šāda saruna patiešām notikusi. Bet viņš atteicies kā ietekmēt padotības iestādes iepirkumu. Vitenbergs skaidroja, – ja visu degvielu glabātu tikai Latvijā, tas radītu būtiskas priekšrocības nelielam skaitam firmu, kam tik plašas degvielas tvertnes ir pieejamas. Tas varētu sadārdzināt rezervju glabāšanas izmaksas un valsts būtu tikai zaudētājs. Būvniecības valsts kontroles birojs “Nekā personīga” precizē, ka konkursā apstiprināti visi piedāvājumi, kas solīja degvielu glabāt Latvijā un tas nosedzis 63%.

Septembrī skatīšanai valdībā tika gatavots Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums, ko ar rezervju glabāšanu darīt tālāk. Par 9000 eiro auditorkompānijas “Deloitte” Polijas filiāle bija salīdzinājusi trīs modeļus – ja viss paliek pa vecam, ja degvielu iepērk valsts dibināta aģentūra un no uzņēmējiem īrē vietu, kur to glabāt vai uzdot ražotājiem naftas produktus sagādāt, bet Latvijā šādu ražotņu nav.

Vairākus mēnešus koncepcija nogulējusi Valsts kancelejas plauktos un nākamnedēļ to beidzot skatīs valdība. Koncepcijā aģentūras dibināšana vai likt degvielu pirkt sistēmas uzraugam Būvniecības valsts kontroles birojam izvēlēts kā labākais risinājums. Ekonomikas ministrijas ieteikums valstij iepirkt degvielas rezerves izmaksātu daudz – apmēram 172 miljonus eiro. Piedāvājums, to darīt pamazām – triju gadu laikā. Arī par to (KPV LV) un “Attīstībai/Par!” vadītās Ekonomikas un Aizsardzības ministrijas vienotu valodu atrast nespēj. Viens ir skaidrs – tuvāko mēnešu laikā sistēmu mainīt nebūs iespējams un drīzumā jāsāk gatavot jaunais degvielas rezervju glabāšanas iepirkums 2022.gadam. Un nav izslēgts, ka arī 2022.gada rezerves Latvijai glabās Putina drauga firma “Gunvor”.

Iemesls mainīt degvielas rezervju glabāšanas veidu ir arī piedzīvotais pavasarī, kad sākās Covid-19 uzliesmojums. Tobrīd katra valsts bija tikai par sevi un stratēģiski svarīgās deficīta preces – dezinfekcijas līdzekļi un maskas nebija pieejamas. Ja krīze skars degvielas krājumus, ārvalstu naftas produktu tonnas no, piemēram, Roterdamas ostas Nīderlandē Latvijai diez vai kāds ļaus izvest.

Neskaidrību ir ļoti daudz – kura būs tā iestāde, kas par 172 miljoniem eiro degvielu pirks, kur to glabās un kas ar to notiks, kad degvielas uzglabāšanas termiņš ies uz beigām. Kā saka Būvniecības valsts kontroles birojs – tam visam apakšā esot jābūt plašiem aprēķiniem, kuru nav.

Foto: Valsts kanceleja


987 skatījumi

Un Tavas domas par šo?