Turpinoties diskusijām par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosināto administratīvi teritoriālo reformu, iedzīvotāju skaļajiem iebildumiem par pievienošanos vienam vai otram novadam, kā arī aktīviem protestiem, iezīmējušās arī pirmās viedokļu nesakritības koalīcijas partneru vidū.
Kamēr VARAM ministrs Juris Pūce (AP!) turpina apgalvot, ka administratīvi teritoriālā reforma palīdzēs stiprināt reģionus un mazināt pastāvošo sociālekonomisko nevienlīdzību, kā arī radīs jaunas darbu vietas reģionos, pašvaldību pārstāvji turpina kritizēt reformu, īsti nesaredzot reformas ekonomisko pamatojumu un norādot uz vairākiem neatrisinātiem jautājumiem tās kontekstā. Piemēram, nav saprotams, kā tiks mērīti pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāte un kā iedzīvotāju intereses tiks pārstāvētas pēc reformas īstenošanas.
Lai arī pierasts, ka novadu reformai visasāko kritiku parasti velta opozīcijas pārstāvji, tostarp minot, ka lolotā novadu reforma ir domāta nevis cilvēkiem, bet politisku mērķu sasniegšanai, arī koalīcijā visbeidzot izgaismojušies pretēji viedokļi.
Pašlaik Saeimas deputāti, kuri lemj par jauno administratīvi teritoriālo reformu, ķērušies pie Kurzemes izvērtēšanas. Arī tur izveidoti vairāki jauni novadi. Skaitliski lielākais varētu būt Lejaskurzemes novads, bet Alsunga kopā ar Skrundu būs Kuldīgas novadā. Sēdē, kas veltīta šīm jautājumam, gan opozīcijas, gan arī pozīcijas deputātos izskanējušas bažas, ka reforma tiek gatavota steigā, neiedziļinoties novadu iedzīvotāju vēlmēs.
“Vai nu tā ir neizpratne vai apzināti iet uz valdības krišanu,” norādījis Saeimas deputāts Andris Kazinovskis (JKP), iezīmējot pirmos negludumus koalīcijā un liekot noprast, ka ar kartes pārzīmēšanu būs krietni par maz, lai novadu reformu novestu līdz galam.
Vai sagaidāms, ka, ja Pūce turpinās neieklausīties iedzīvotāju priekšlikumos, administratīvi teritoriālā reforma būs valdības krišanas iemesls?
2,009 skatījumi