Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

VK: Valsts attīstībai piešķirtā nauda nesasniedz mērķus

Aptuveni trešdaļu attīstībai plānotās naudas iestādes izlietojušas neatbilstoši!

Valsts kontrole (VK) fiksējusi nepieļaujamas tendences valsts attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā – 2018. gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 miljoniem eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem tika iztērēti vismaz 9 miljoni eiro. To, pabeidzot ikgadējās revīzijas par iestāžu 2018. gada pārskatu pareizību, konstatējusi VK.

2018. gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 milj. eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem tika iztērēti vismaz 9 milj. eiro. Ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās, lai finansējuma trūkuma apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā un ļaut iztērēt kārtējām vajadzībām attīstības mērķiem piešķirto finansējumu. Ir nepieciešama arī politiska griba beidzot konceptuāli lemt par publiskā sektora atlīdzības principu maiņu, jo vienīgais 2018. gadā veiktais uzlabojums – noteikt tiesneša amatu par visaugstāk atalgoto juridisko profesiju publiskajā sektorā – nav sasniedzis mērķi.

Gada pārskatu revīzijās Valsts kontrole primāri vērtē uzskaites pareizību. 2018. gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī.

Kritiska situācija attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā

Papildus uzskaites pareizībai Valsts kontrole finanšu revīzijās veic arī tā sauktās atbilstības pārbaudes, kurās vērtē, vai pareizi uzskaitītais finansējums ir ticis izlietots atbilstoši mērķim, kuram tika pieprasīts, tiesību aktiem un devis plānoto rezultātu. Šo pārbaužu rezultāts liek Valsts kontrolei celt trauksmi un aicināt atbildīgās amatpersonas pavērst savus lēmumus un rīcību sabiedrības interešu virzienā.

Valsts kontrole izlases kārtā pārbaudīja un sniedza 50 atzinumus par atbilstības jautājumiem un vismaz 50% gadījumu secināja, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība problēmu novēršanai vai steidzami jāpārvērtē pasākuma turpināšanas lietderība.

Īpaši kritiska situācija ir attīstības finansējuma plānošanā un izlietošanā – būtiskas problēmas ir konstatētas 88% gadījumu, tostarp vismaz 9 milj. eiro ir iztērēti neatbilstoši sākotnēji deklarētajiem mērķiem. Attīstības izdevumi ir resoriem ik gadu papildus piešķirtais budžeta finansējums tādu prioritāšu īstenošanai, kuras valdība pat finansējuma nepietiekamības situācijā ir atzinusi par būtiskām un nekavējoties īstenojamām uz jostu savilkšanas rēķina citās nozarēs.

Šāda situācija nav pieļaujama, jo katru gadu iestādes iesaistās sava veida sacensībā par to, vai izdosies saņemt papildu valsts budžeta finansējumu prioritārām nozaru vajadzībām. Visām vajadzībām naudas nepietiek, tāpēc iestāžu (nozaru) pieteikumi tiek vērtēti un savstarpēji salīdzināti. Tomēr šāda vērtēšana notiek tikai budžeta izstrādes procesā. Tas rada priekšrocības tiem resoriem, kuru

papildu finansējuma pieprasījumu “virsraksti” ir pietiekami iespaidīgi, tā neļaujot valdībai finansējumu nepiešķirt. Piemēram, kā nepiešķirsi papildu līdzekļus ārpusģimeņu atbalsta centriem, bērnu tiesību aizsardzībai, Iekšlietu ministrijas iestāžu bruņojuma iegādei u.tml.?

Gada laikā papildu finansējumu ieguvušās iestādes nereti atskārst, ka finansējumu tādu vai citādu iemeslu dēļ nav iespējams izlietot, tas ticis pieprasīts pārāk lielā apjomā vai vienkārši nav nepieciešams, jo prioritātes ir mainījušās, un ierosina valdībai lemt par naudas pārdali. Šo pārdali valdība vairs neanalizē no valsts prioritāšu viedokļa. Tātad būtībā netiek finansēti ne sākotnēji izvirzītie prioritārie mērķi, ne arī citu nozaru prioritātes, kas iepriekš sacensībā par attīstības finansējumu to nesaņēma, bet būtu varējušas saņemt. Vairumā gadījumu finansējumu atstāj sākotnējā resorā un tas tiek izlietots iestādes telpu remontiem, pamatlīdzekļu iepirkumiem, atlīdzības palielinājumam un citām kārtējām vajadzībām.

Amatpersonām būtu jāapzinās, ka, šādi rīkojoties, piemēram, 2018. gadā tika liegta iespēja finansēt tādus sabiedrībai svarīgus pasākumus kā esošā dzīvojamā fonda uzlabošana, organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna īstenošana, mācību līdzekļu izstrāde kompetenču pieejā balstītai vispārējai izglītībai u.c..

Turklāt šāda pieeja būtībā ļauj apiet tiesību aktos noteikto valsts budžeta plānošanas un izvērtēšanas kārtību, jo finansējamie pasākumi netiek vērtēti ar vienotu pieeju, izvēloties valstiski nozīmīgākās prioritātes.

Valsts kontroles ieskatā ir nepieciešama politiska izšķiršanās, lai fiskālās telpas nepietiekamības apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā neizlietoto finansējumu, neļaujot to pārdalīt citiem pasākumiem resoru ietvaros bez atkārtota salīdzinoša vērtējuma veikšanas.

Beidzot jāuzsāk vienotās atlīdzības sistēmas reforma

Valsts kontroles veikto finanšu revīziju rezultāti atkārtoti liecina arī par to, ka vienotās atlīdzības princips valsts pārvaldē joprojām nedarbojas un nav vērojama mērķtiecīga virzība uz atlīdzības sistēmas sakārtošanu.

Šogad aprit desmit gadi, kopš Valsts kontrole aicināja sakārtot atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē. Desmit gadu laikā atbildīgās institūcijas – Finanšu ministrija un Valsts kanceleja – ir veikušas pētījumus, sagatavojušas informatīvos ziņojumus un veidojušas darba grupas. Kopš 2018. gada karstais kartupelis ir nonācis Valsts kancelejas vienpersoniskā pārziņā.

Tomēr joprojām jāsecina, ka iestāžu amatpersonu (darbinieku) faktiski saņemtā darba samaksa ir atkarīga no iestādei vēsturiski piešķirtā bāzes izdevumu apmēra un no tā izrietošajām iespējām plaši izmantot Atlīdzības likumā paredzētos darbinieku motivēšanas instrumentus. Bagātākās ministrijas maksā piemaksas, prēmijas, naudas balvas, kamēr nabadzīgajām jāsamierinās ar mēnešalgu vai nelielu pielikumu pie tās.

Vienīgā Valsts kancelejas veiktā darbība 2018. gada laikā bija Satversmes tiesas lēmuma izpilde, proti – Atlīdzības likums tika grozīts, lai nodrošinātu tiesnešu algu atbilstību varas dalīšanas principam, tajā skaitā nodrošinot, ka tiesnešu atalgojums ir augstāks par prokuroru atalgojumu.

Finanšu revīzijās Valsts kontrole bija spiesta secināt, ka arī šie grozījumi likumā nav sasnieguši mērķi. Tā kā Atlīdzības sistēma nav tikusi pārskatīta kopumā, tā vietā risinot tikai vienas jomas jautājumu, Satversmes tiesas lēmumā pieprasīto līdzsvaru joprojām izjauc prokuroriem likumā paredzētās piemaksas, kādu nav tiesnešiem.

Valsts kontrole konstatēja, ka uz piemaksu rēķina prokurora gada atalgojums var pārsniegt tiesneša atalgojumu pat par vairāk nekā 10 tūkst. eiro. Vairāku Ģenerālprokuratūras virsprokuroru gada atalgojums ir pārsniedzis ne tikai Augstākās tiesas tiesnešu gada atalgojumu, bet pat Augstākās tiesas priekšsēdētāja gada atalgojumu.

Valsts kontrole aicina Valsts kanceleju rīkoties mērķtiecīgi, un, ņemot vērā gūtās mācības, beidzot uzsākt vienotās atlīdzības sistēmas reformu.

26 gada pārskatu revīziju rezultātā Valsts kontrole kopumā ir sniegusi 89 ieteikumus.

Foto: Unplash


887 skatījumi

Un Tavas domas par šo?