Bērnu veselības aprūpe likumā ir noteikta kā prioritāra, taču praksē nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu. Valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pieejamiem dažādās Latvijas vietās. Finansējumu plāno, pietiekami neapzinot, vai ārstniecības iestādes bērnus faktiski var pieņemt, bet informācija par pakalpojumu pieejamību ne vienmēr atbilst realitātei. Rezultātā bērniem dažādās Latvijas vietās medicīniskā palīdzība ir pieejama atšķirīgi, bet ātrāka piekļuve nereti atkarīga no vecāku maksātspējas. Valsts apmaksāto pakalpojumu trūkumu reģionos daļēji aizpilda par ziedojumiem finansēta labdarība, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.
16. septembrī plkst. 10.00 Valsts kontrolē norisināsies mediju brīfings, kurā piedalīsies valsts kontrolieris Edgars Korčagins, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, veselības ministrs Hosams Abu Meri, tiesībsardze Karina Palkova un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
2024. gadā valsts bērnu ambulatorajai veselības aprūpei izlietoja 93 milj. eiro. Vienlaikus ģimenes par bērnu maksas veselības aprūpes pakalpojumiem samaksāja vēl vismaz 14,5 milj. eiro. Tomēr pakalpojumu pieejamība bērniem nav nodrošināta ne vienlīdzīgi, ne ātrāk kā citām iedzīvotāju grupām, ne arī pietiekamā apjomā.
“Bērns Latvijā ir prioritārs pacients, bet revīzija rāda, ka prioritāte lielā mērā palikusi uz papīra. Ja nav izlemts, kur un kādiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem un kas tos sniegs – nevaram runāt par vienlīdzību. Šobrīd pārāk daudz nosaka bērna dzīvesvieta un ģimenes iespējas pašiem meklēt risinājumu,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Pakalpojums ir ieplānots, bet bērns pie ārsta netiek
Pakalpojumus bērniem plāno sadrumstaloti, bez pietiekamas informācijas par vajadzībām un pieejamo ārstniecības personālu. Katras ārstniecības iestādes ziņā ir atstāts, kurus no daudzveidīgajiem pakalpojumiem kurai pacientu grupai – bērniem un/vai pieaugušajiem – nodrošināt. No 2026. gada izveidotas 14 atsevišķas sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu programmas bērniem. Tomēr revīzijā secināts: tas, ka finansējums ir ieplānots, nenodrošina, ka pakalpojums būs pieejams. Pārbaudītajās piecās programmās reģionos 71 % gadījumu ārstniecības iestādes bērniem attiecīgo pakalpojumu faktiski nesniedza.
To ļoti konkrēti izjūt vecāki, kuri mēģina atrast ārstu. Piemēram, meklējot kardiologu bērnam, rindapiearsta.lv bija norādītas 12 ārstniecības iestādes, kaut arī bērnu faktiski pieņem tikai vienā. Daļa ārstu bērnus nepieņem vispār, citi nosaka vecuma ierobežojumus. Turklāt vietnē informāciju atjauno reizi mēnesī ar laika nobīdi, tāpēc arī norādītais gaidīšanas laiks ne vienmēr sakrīt ar faktisko. Problemātisks ir pats plānošanas princips – pakalpojumu apjomu lielā mērā nosaka pēc tā, cik pakalpojumu iepriekš sniegts, nevis pēc bērnu faktiskajām vajadzībām un ārstniecības iestāžu iespējām tos nodrošināt.
Bērnu ārsti koncentrējas Rīgā
69 % Latvijas bērnu ārsti strādā Rīgā, kur sniedz 79 % valsts apmaksāto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu bērniem. Vairākās medicīnas jomās reģionos bērnu ārstu nav vispār. Tādēļ pakalpojumus viņiem tur bieži sniedz vispārējās specialitātes ārsti – piemēram, kardiologs bērnu kardiologa vietā.
Sekas izjūt ģimenes – vidēji ik darbdienu ap 350 bērnu no Latvijas reģioniem dodas uz Rīgu saņemt valsts apmaksātu sekundāro ambulatoro veselības aprūpi. Brauciens pie ārsta nozīmē ne tikai ceļu – tie ir arī transporta un ēdināšanas izdevumi, reizēm arī naktsmītne, vecākiem kavēts darbs un bērniem mācības.
Latvijā kopumā bērnu ārstu specialitātes izveidotas līdzīgi kā citās valstīs, tomēr plānotās rezidentu vietas netiek aizpildītas un atsevišķās specialitātēs tās nemaz neieplāno, lai gan prognozēts speciālistu trūkums nākotnē. Starptautiskajā praksē atbalsta pediatru šaurāku specializāciju, vienlaikus uzsverot arī plaša profila apmācības nepieciešamību, lai spētu apmierināt visu pacientu vajadzības.
Revīzijā secināts, ka ambulatorajā veselības aprūpē pediatri iesaistīti nepietiekami – tikai 17 % bērnu saslimstot vērsās tieši pie pediatra, lai gan pediatram ir visplašākā kompetence bērnu veselības aprūpē un tie ir visvairāk pieejamie bērnu ārsti ārpus Rīgas. Sistēma jāveido tā, lai reģionos būtu pieejami bērniem nepieciešamie pamata speciālisti un pediatri, bet sarežģītāku un retāku ārstēšanu koncentrētu tur, kur var nodrošināt vajadzīgo pieredzi un kvalitāti. Pašlaik šāda skaidra pakalpojumu tīkla nav.
Valsts pakalpojumu trūkumu daļēji aizpilda labdarība
Kopš 2015. gada uz Latvijas reģioniem dodas nodibinājuma “Ronald McDonald Māja Latvijā” Mobilais veselības aprūpes centrs. 2024. gadā tas veica 136 izbraukumus uz 54 vietām un bērniem sniedza 6077 konsultācijas. Visbiežāk bērniem bija vajadzīgas oftalmologa, bērnu alergologa un bērnu neirologa konsultācijas. Mobilā centra pakalpojumu apjoms ar katru gadu pieaug. Turklāt dažiem bērniem šāds izbraukums ir teju vienīgā iespēja tikt pie speciālista, tostarp pirmo reizi pārbaudīt redzi vai dzirdi jau skolas vecumā.
Problēmas sākas jau ģimenes ārstu līmenī
Ģimenes ārsts ir pirmais posms bērna veselības aprūpē, tāpēc tieši tur būtu laikus jāpamana veselības un attīstības problēmas. Pirmajā dzīves gadā profilaktiskās apskates saņēma 95 % bērnu. Tomēr pēc tam aina būtiski mainās – vecumā no viena līdz 18 gadiem ikgadējā profilaktiskā apskate veikta tikai 56 % bērnu. Aptuveni trešā daļa jaundzimušo pirmajā dzīves mēnesī nesaņēma paredzēto patronāžas vizīti mājās. Arī bērnu agrīnās attīstības novērtēšanu aizvien neveic pēc vienotas pieejas, turklāt to saņem tikai katrs ceturtais vai piektais bērns atkarībā no vecuma. Profilaktisko pārbaužu mērķis ir problēmu pamanīt tad, kad vēl var savlaicīgi palīdzēt, nevis tikai tad, kad bērns jau nonācis pie speciālista.
Situāciju nākotnē var saasināt ģimenes ārstu trūkums. Līdz 2030. gadam 156 prakses jeb 13 % plāno pārtraukt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, un šo teritoriju pārņemšanai nav pieteicies neviens aizvietotājs. Šajās praksēs reģistrēti vairāk nekā 32 tūkst. bērnu.
Nav vienotas izpratnes, kurš var ārstēt bērnus
Bērnu ārstu trūkums reģionos izgaismo vēl vienu sistēmisku problēmu. Latvijā vairāk nekā 10 medicīnas jomās līdzās vispārējās specialitātes ārstam ir izveidota atsevišķa bērnu ārsta specialitāte – piemēram, kardiologs un bērnu kardiologs, ķirurgs un bērnu ķirurgs. Citās jomās, piemēram, oftalmoloģijā, šāda dalījuma nav.
Revīzijā atklājās, ka pašai nozarei nav vienotas izpratnes, cik plaši vispārējās specialitātes ārsti var ārstēt bērnus. Veselības resors uzskata, ka vispārējās specialitātes ārsti var ārstēt arī bērnus, savukārt augstskolu un profesionālo organizāciju skatījums ir atšķirīgs. Vienlaikus gandrīz visās vērtētajās medicīnas jomās vispārējās specialitātes ārsti rezidentūrā iegūst teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas arī bērnu veselības aprūpē.
Revīzijā konstatēts arī, ka pieejamību valsts apmaksātām redzes pārbaudēm bērniem varētu uzlabot, ja to papildus oftalmologiem ļautu darīt arī optometristiem, ko viņi jau faktiski dara gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan maksas pakalpojumu segmentā. Tikmēr gaidīšanas laiks pie oftalmologa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 2025. gada sākumā sasniedza pusotru gadu. Tomēr plānotajā valsts apmaksātās veselības aprūpes modelī optometrista pakalpojums paredzēts tikai komandā ar oftalmologu.
Arī samaksas nosacījumi ne vienmēr veicina bērnu pieņemšanu. Vispārējās specialitātes ārstam par bērna un pieaugušā veselības aprūpi var maksāt vienādi, lai gan bērna konsultācija nereti prasa vairāk laika. Tādējādi bērna prioritāte nav konsekventi iestrādāta arī apmaksas sistēmā.
Zobārstniecībai naudas nepietiek arī pašreizējam pieprasījumam
Bērnu zobārstniecībai 2024. gadā valsts izlietoja 33,5 milj. eiro, tomēr valsts apmaksātu zobu higiēnu saņēma tikai 36 %, savukārt zobārstniecību – 38 % bērnu. Reģionos uz zobu ārstēšanu vidēji jāgaida 35–100 dienas, bet atsevišķos gadījumos – gads vai ilgāk. Ģimenes trūkstošos pakalpojumus pērk pašas. Pēc Valsts kontroles aplēses, lai valsts apmaksātu arī tos maksas zobārstniecības pakalpojumus, kurus bērni 2024. gadā faktiski saņēma, būtu vajadzīgi vēl vismaz 12 milj. eiro. Šajā aprēķinā turklāt nav ietvertas to bērnu vajadzības, kuri zobārstniecības pakalpojumu nesaņēma vispār. Lai gan vairumam bērnu no ortodonta pakalpojumiem valsts apmaksāta ir tikai pirmreizēja konsultācija, šo speciālistu pieejamība ir īpaši koncentrēta Rīgā un reģionos bieži nav pieejama. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, nav redzami mērķtiecīgi pasākumi situācijas uzlabošanai.
“Speciālistu trūkumu ne vienmēr nosaka tikai ārstu skaits – to var mākslīgi palielināt arī pārāk šauras profesionālo kompetenču robežas. To redzam gan redzes aprūpē, kur nepilnīgi izmanto optometristu kompetenci, gan ortodontijā, kur vienkāršākos gadījumos plašāk varētu iesaistīt zobārstus. Šādas robežas jānosaka vienlaikus ar medicīnisko pamatojumu un ņemot vērā pakalpojumu pieejamību visā Latvijā,” norāda Maija Āboliņa.
Valsts kontroles ieteikumi
Valsts kontrole Veselības ministrijai sniegusi sešus ieteikumus. Tie paredz pilnveidot bērnu profilaktiskās apskates ģimenes ārstu praksēs un uzlabot zobārstniecības pieejamību, izveidot uz bērnu vajadzībām balstītu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu tīklu, skaidrāk noteikt ārstu kompetenci bērnu ārstēšanā, stiprināt pediatru lomu un uzlabot bērnu redzes pārbaužu pieejamību. Rezultātiem jābūt līdz 2031. gada beigām.
Mērķis ir panākt, lai bērnam nepieciešamā aprūpe būtu pieejama iespējami tuvu dzīvesvietai, savukārt sarežģītus un retus pakalpojumus koncentrētu tur, kur var nodrošināt atbilstošu kompetenci un kvalitāti.
912 skatījumi