Latvijas lidsabiedrībai “airBaltic” būs jāmaksā ap 100 miljoniem eiro par lidmašīnām, ko vairs neizmanto, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Covid-19 krīze aviācijas nozari skārusi īpaši smagi – daudzas lidsabiedrības paziņojušas par darba pārtraukšanu, tostarp arī Itālijas lielākā aviokompānija “Alitalia”, taču citas izdzīvo tikai tādēļ, ka valdības tām izmaksā dāsnus atbalstus.
“airBaltic” no valsts jau saņēmusi 250 miljonu eiro atbalstu un tagad gaida Eiropas Savienības atļauju vēl 90 miljonu injekcijai. Valsts kontroles revidenti secinājuši, ka nav pienācīgas kontroles par to, kā tieši šī – aviokompānijai piešķirtā atbalsta nauda – tiek tērēta. “airBaltic” plāna pamatā ir jaunu lidmašīnu pirkšana un veco norakstīšana, lai arī tās jāturpina uzturēt un maksāt līzingu līdz pat 100 miljonu eiro apmērā.
Šonedēļ Rīgā ieradās 32. “airBaltic” pasūtītā jaunā lidmašīna. Latvijas lidsabiedrības flotē ir gandrīz piektā daļa no visiem pasaulē esošajiem “Airbus A220” lidaparātiem. “airBaltic” vēlas tikt pie vēl 48 šādām lidmašīnām.
Aviokompānijas vadība apgalvo, ka ar lielāku floti uzaudzēs apgrozījumu līdz pat miljardam eiro gadā. Valsts varēšot pārdot “airBaltic” akcijas biržā un tā atgūt Covid krīzes laikā uzņēmumā ieguldītos 340 miljonus eiro. Kompānijas vadībai ir pilnīgs akcionāra – Satiksmes ministrijas – atbalsts.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Jaunā konservatīvā partija”) uzsver: “”airBaltic” šobrīd strādā labi, mēs redzam, ka aviācijā situācija uzlabojas, it sevišķi vasaras mēnešos jau tika sasniegti pietiekami labi rādītāji.”
Tomēr realitāte atšķiras no situācijas “uz papīra”. Vismaz trīs no jaunajiem lidaparātiem vairākus mēnešus nav pārvadājuši pasažierus. To ”airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss skaidro ar apkopēm, taču pat paša “airBaltic” darbinieku vidū tas izraisījis baumas, ka daļa jauno “Airbus” nelido.
“airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda: “Daži no “Airbus” piedzīvo savas pirmās padziļinātās apkopes pārbaudes. Šīs lidmašīnas pārtrauc lidot uz ilgāku laiku, un vēl astoņām lidmašīnām būs šāda pārbaude gadā no 2021. līdz 2022. gadam. Kas ir normāli.”
Pirmo jauno lidmašīnu “airBaltic” saņēma pirms pieciem gadiem. Tas bija pilnīgi jauns modelis, ar kuru nelidoja neviena aviokompānija. Risks atmaksājās, lidaparāts izrādījās “zaļāks” un taupīgāks nekā citi un pievērsa pasaules uzmanību Latvijas nacionālajai aviokompānijai. Sākotnējais 20 lidmašīnu pasūtījums pieauga līdz 30, tad līdz 50, bet tagad kompānija to vēlas palielināt līdz 80.
Katras lidmašīnas oficiālā cena ir 80 miljoni eiro, taču reālā ir mazāka, atkarībā no pasūtīto lidmašīnu skaita. Lai to varētu atļauties, “airBaltic” iegādātos “Airbus” pārdod aviolīzinga kompānijām, no kurām tās pēc tam nomā. Šāda shēma nodrošina, ka īstermiņā ir peļņa, taču ilgtermiņā saistības ir lielākas. Par jau piegādātajām lidmašīnām turpmākajos gados nomā jāmaksā pusmiljards eiro. Darījuma finansēšanai 2019. gadā “airBaltic” izlaida obligācijas par 200 miljoniem eiro. Dažus mēnešus vēlāk pandēmija apturēja aviosatiksmi.
“Nekā personīga” tagad kļuvis zināms vairāk par nacionālās aviosabiedrības stāvokli tajā brīdī. Līdz maksātnespējai bija daži mēneši, jo uzņēmuma kontos bija 180 miljoni. Trešā daļa no šīs summas pienāktos pasažieriem, ja tie izlemtu atcelt biļetes un pieprasīt atpakaļ naudu. Obligāciju izlaides nosacījumi bija tādi, ka lidsabiedrība nedrīkst aizņemties, nauda tās kontos nedrīkst nokrist zem 25 miljoniem. Parādi līzinga kompānijām nedrīkst pārsniegt 25 miljonus eiro. Uzņēmums naudu prasīja valdībai – sākumā 150, pēc tam 250 miljonus eiro.
Sākumā “airBaltic” valdībā neiesniedza nekādu plānu naudas izmantošanai, tāpēc jautājumu vairākas reizes atlika. Galu galā radīja stratēģiju: neatteikties no jauno lidmašīnu pirkšanas, un pārstāt lietot vecās.
Tobrīd “airBaltic” flotē bija trīs lidmašīnu modeļi. Vecos “Boeing” jau sen bija plānots norakstīt, bet ar mazajiem turbopropelleru “Bombardier” vēl plānoja pāris gadus lidot, jo par tām līzings jāturpina maksāt līdz 2022. un 2023. gadam.
Šīs lidmašīnas tagad novietotas Rīgas lidostā un gaida jaunus saimniekus vai līguma beigas, kad tās būs jāatgriež īpašniekam “Nordic Aviation Capital”. Līzinga maksājumiem, apkopēm un citiem ar turbopropelleru “Bombardier” saistītiem izdevumiem rezervēti 103 miljoni eiro.
Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne uzsver: “Analizējot publiski pieejamos “airBaltic” gada pārskatu datus, redzam, ka finanšu rādītāji, finanšu jutīgums kompānijai gadu laikā ir palicis tāds jutīgāks. Pašu kapitāla īpatsvars ir samazinājies, un tas nav noticis vienā dienā. Un Satiksmes ministrijas reakciju vai koriģējošus priekšlikumus mēs revīzijas laikā nebijām konstatējuši.”
“Lokāli ir daudz cilvēku, kam ar to ir problēmas, bet es teiktu, ka varbūt aviokompānija ir pārāk liela, lai to saprastu uz vietas. Starptautiski to saprot ļoti labi. Es varētu stāstīt stundu par to, cik laba ir šī aviokompānija, un par to, cik lepns es esmu kā vācietis vadīt Latvijas aviokompāniju. Es vēlētos, lai viens no šiem teikumiem kādu dienu tiktu pārraidīts, bet diemžēl es apzinos, ka tas nav šodienas uzdevums. ” teica “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Piešķirtā atbalsta izmantošanu sabiedrība pārbaudīt nevar, jo tas ir komercnoslēpums. Tādēļ ir jāpaļaujas uz Satiksmes ministriju, kura ”airBaltic” uzraudzījusi nepietiekami, uzskata Valsts kontroles revidenti. Līdz ar flotes palielināšanu ”airBaltic” plāno atvērt bāzi ārpus Latvijas, kas uzņēmuma uzraudzību vājinās vēl vairāk.
“Satiksmes ministrija vairāk ir pildījusi informācijas pārsūtītāja, nodevēja lomu, ja mēs runājam par priekšlikumiem, ko kapitālsabiedrība virza Ministru kabinetam pieņemšanai. Ja mēs pieņemam lēmumu par milzīgu finanšu ieguldījumu, un runa ir par valsts budžeta līdzekļiem, kurus aviokompānija ir apņēmusies atgriezt piecu līdz septiņu gadu laikā, ko Latvijas balsts ir uzņēmusies izpildīt pret Eiropas Savienību, tad būtu jābūt skaidrībai, kam tieši, cik lielā apmērā šie līdzekļi tiks izmantoti, un kādus tieši un cik lielā apmērā izdevumus samazinošos pasākumus uzņēmums plāno darīt. Šajā jomā mēs kritizējām paveikto,” raidījumam pauda Kalvāne.
“Pakāpeniski saņemot visas pasūtītās lidmašīnas, tas dod iespēju ekonomēt gan uz ražošanu, apkalpošanas izmaksām, gan arī uz pilotu un stjuartu racionalizāciju. Gatavojoties jaunajai sezonai, “airBaltic” arī plāno pieņemt darbā gan tos pilotus, kas tika atlaisti saistībā ar Covid krīzi 2020.gadā, gan pieņemt jaunus, un, manuprāt, darbojas atbilstoši biznesa plānam,” pauda Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Jaunā konservatīvā partija”).
Pēc Gausa vārdiem, ar mazo “Bombardier” lidot esot tik neizdevīgi, ka labāk ir to neizmantot, pat ja jāturpina maksāt. Arī pirkt to neviens nevēloties.
“Par šo lidmašīnu nav nekādas intereses, jo ļoti daudzas šī modeļa lidmašīnas ir visā pasaulē un netiek izmantotas. Jo pēc Covid-19 šī nav tā lidmašīna, kas tiek izmantota darbības atsākšanai. Dārgs lidaparāts, kas nebija ideāli piemērots aviokompānijas darbībām, mums šo gadu laikā ir izmaksājis dārgāk nekā varēja būt, un joprojām izmaksā dārgāk,” sacīja Gauss.
Šie paredzamie 100 miljonu maksājumi iekļauti “airBaltic” pagājušā gada zaudējumos un veido 38% no tiem. Lidsabiedrība apgalvo, ka to prasa starptautiskie grāmatvedības standarti. Taču ieguvums būs tāds, ka nākamajos gada pārskatos nebūs jāiekļauj ar noparkotajiem lidaparātiem saistītie zaudējumi, peļņa “uz papīra” būs lielāka vai vismaz zaudējumi mazāki nekā realitātē.
2024. gadā “airBaltic” būs jāatmaksā no obligāciju pircējiem saņemtie 200 miljoni eiro. Visticamāk, uzreiz nāksies emitēt jaunas obligācijas vai naudu kā citādi aizņemties.
Līgums par “Bombardier” lidmašīnām tika slēgts laikā, kad ”airBaltic” akcionārs bija skandināvu aviolīnijas “SAS”, bet vadītājs – Bertolts Fliks. Viņš pats publiski atzinis, ka šo lidmašīnu pirkšana bijusi lielākā kļūda “airBaltic” vēsturē un tajā vainojis “SAS”, kas bija viena no līguma slēdzējam.
1,150 skatījumi