Kā izrādās nelegālai darba algai konvertos jeb t.s. aplokšņu algām pieder mūsu valsts. Partija KPV LV skaļi deklarējusi savus principus un viens no tiem ir “tikai piemērs māca”. Partijas mājaslapā izcelts, ka valstij ir jāsāk ar sevi un politiķiem ar savu piemēru, atbildīgu un iedvesmojošu rīcību jārāda piemērs pārējiem. Ja ņemam par pamatu partijas spārnoto tēzi, ka “valstij ir jāsāk ar sevi”, tad interesanti, ko mums māca KPV LV deputāti ar “aplokšņu algas” maksāšanu un pieņemšanu?
Neilgi pirms stāšanās amatā, vērienīgs skandāls izvērsās ap labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV). Medijos tika ziņots, ka viņas vīra mazumtirdzniecības un transporta pakalpojumu uzņēmumā SIA “Monēta”, kur ministre vada finanses, it kā ilgstoši maksātas “aplokšņu algas” un iespējams pieļauti arī citi darba likuma pārkāpumi. Neraugoties uz sabiedrībā izsaukto rezonansi un sašutumu, ka šāda persona vēlas ieņemt labklājības ministres amatu, Petraviča tomēr iekārtojusies nozīmīgajā ministres amatā, bet izskanējušās ziņas nosaukusi par nelabvēļu baumām.
Tajā pat laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) apstiprina, ka ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā iepriekš minētajā uzņēmumā. Arī portāls “Delfi” saņēmis vairākus ziņojumus, kas apstiprinājuši, ka Petraviča melo un “aplokšņu algas” uzņēmumā maksātas. To atklājuši bijušie uzņēmuma darbinieki – līdzās darba līgumos fiksētajām summām, veikalu darbinieki daļu atalgojuma ilgstoši saņēmuši kā “aplokšņu algu”.
Sarunai “Delfi TV ar Jāni Domburu” studijā piekrita arī bijušais uzņēmuma darbinieks Dainis Prātiņš, kurš bez jebkādas anonimitātes apliecina – no Petravičiem saņēmis aplokšņu algu. Prātiņam gan nav skaidrs, kā “ar šādu reputāciju viņa nokļuvusi tik tālu”. Viņš uzskata, ka Petravičai nav jāpaliek amatā, jo tā “ir naudas zagšana valstij un cilvēkiem”. Prātiņš, kurš strādājis kompānijas transporta atzarā, pildot šofera pienākumus, apliecināja, ka minimālā alga jeb oficiālā atalgojuma daļa tika pārskaitīta uz bankas kontu, bet pārējo summu saņēma vai garāžā, vai uz ceļa. Kad tikušies ar priekšnieku, mašīnā blakus sēdējusi arī tagadējā labklājības ministre Petraviča, tāpēc šoferis secina, ka viņa par notiekošo bija informēta.
Kā izrādās, Petraviča nav vienīgā, pār kuru savilkušies aizdomu mākoņi, arī KPV LV partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš vainots fiktīvā nodarbināšanā. Kāds jaunietis, kurš vairākus gadus strādājis pie Kaimiņa, LTV raidījumam “De Facto” apgalvo, ka deputāta uzdevumā fiktīvi nodarbinājis vairākus cilvēkus. Darba līgumi šiem cilvēkiem nav bijuši, darbu viņi nav darījuši, bet naudu saņēmuši. Kaimiņš norādījis, kādas algas un kad kuram izmaksāt. Puiša teikto apliecina e-pasta sarakste un telefonsarunas starp viņu un deputātu Kaimiņu. Divu gadu laikā Kaimiņa uzņēmums pārskaitījis “Al De Media” darbinieku algām gandrīz 60 tūkstošus eiro.
Mikrouzņēmuma “Al De Media” īpašnieks Linards Kālis apgalvo, ka daļa no Kaimiņa firmas skaitītās naudas par reāli padarīto darbu bija jādod deputātam atpakaļ: “Viņš [Kaimiņš] pateica: “Es tev maksāšu 700, bet reāli tev paliek 500. 200 tev jāatdod man uz rokas. Jāaiziet uz bankomātu, jāizņem 200 eiro un jāatdod skaidrā naudā katru mēnesi.” Kālis saka – tā arī darījis.
To apliecinājusi vēl viena persona, kura savu indentitāti gan nevēlas atklāt. Pēc viņa sacītā, no “Suņu būdas” ienākusī nauda deputātam regulāri dota atpakaļ. “Bija atsevišķi rēķini, kur Artuss uz e-pastu atsūtīja summu, par kādu izrakstīt rēķinu. Rēķinu uzraksta, “Suņu būda” apmaksā, nauda tika izņemta no bankomāta un atdota viņam.”
Tāpat zināms, ka KPV LV līdera uzņēmums nav samaksājis portāla Rīta Kafija redaktorei par paveikto darbu. Nostrādājot pusotru mēnesi, redaktore sākusi prasīt solīto algu – puses sākotnēji vienojušās, ka redaktore par sākumā apspriesto darba apjomu saņems 500 eiro mēnesī (neto), kas būtu korektores darbam atbilstoša alga. Sākušās visādas atrunas, un viņa nav beigās saņēmusi ne sākotnēji solītos piecus simtus, ne ko vairāk, kas nosegtu papildu pienākumu pildīšanu kā redaktorei.
Redaktore savos paskaidrojumos Valsts darba inspekcijai (VDI) norāda: viņa savus darba pienākumus pildījusi apzinīgi, nav skatījusies uz nenormēto darbalaiku, kurš reizēm varējis ievilkties pat līdz vieniem naktī. Pusotra mēneša laikā viņa tā sagatavojusi vai apstrādājusi ievietošanai ap 280 rakstu. “Es to turpināju darīt, jo ticēju Artusa Kaimiņa godaprātam, nevarēju iedomāties, ka viņš par darbu varētu nesamaksāt,” iesniegumā VDI raksta cietusī.
Pats Kaimiņš gan izvairīgi izsakās par šiem gadījumiem, tāpat kā par “Suņu būdas” ienākumiem. Taču, visticamāk, uzņēmums ilgstoši saņēmis maksājumus no Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētiem uzņēmumiem. Lai arī Kaimiņš turpina apgalvot, ka neko nav saņēmis no Meroni cilvēkiem, paša deputāta ierakstītās telefonsarunas ar tā brīža Meroni uzņēmumu darbinieku Edgaru Ciniņu apliecina, ka pašos sadarbības pirmsākumos 2014. gadā Kaimiņam pārskaitīti aptuveni 10 tūkstoši eiro, kad viņš gatavojis raidījumu par Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Vai šis būtu tas labais piemērs, kuru partijas biedri vēlas demonstrēt sabiedrībai? Varbūt tieši šī iemesla dēļ KPV LV programmā ierakstīts punkts par “nodokļu amnestiju”? Diez vai valsti būtu jāvada personām, kuras aplokšņu algas uzskata par normu un kuri vēlētos, lai sodi par pārkāpumiem netiktu piemēroti!
Foto: F64
3,992 skatījumi