Sabiedrībā plašu rezonansi izsaukusi ziņa, ka Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš Latvijas vārdā parakstījis atklātu vēstuli saistībā ar jaunu Ungārijas likumu, ko Eiropas Komisija (EK) uzskata par tā dēvēto LGBTI (lesbietes, gejus, biseksuāļus, transpersonas un interseksuāļus) diskriminējošu. Kamēr liela daļa pauž sašutumu par Kariņa rīcību, norādot arī uz to, ka Latvijas vārdā parakstītā vēstule nav iepriekš apspriesta koalīcijas partneru vidū, Nacionālā apvienība, kas vienmēr iestājusies par tradicionālām vērtībām, Kariņa virzienā vien pakratījusi ar pirkstu, lūdzot: – Nu, nedari vairs tā! Bet vai visām koalīcijas partijām nevajadzētu uzņemties atbildību par Kariņa rīcību?
“Šobrīd redzam, ka Ungārija tiek nosodīta par to, ka pieņem likumu, kas aizsargā bērnus un viņu izglītošanu. Mums nav tiesību iejaukties Ungārijas likumdevēja darbā un noteikt, kas citai demokrātiski ievēlētai, parlamentārai Eiropas Savienības valstij būtu jādara. Latvijas augstākās amatpersonas nedrīkst starptautiskajā vidē vienpersoniski paust politiski motivētus vēstījumus, kas ir pretrunā ar lielas Latvijas sabiedrības daļas viedokli. Taču tieši tas ir noticis, radot bažas arī par to, vai tiek ievērotas Latvijas ārpolitikas labākās intereses. Nacionālā apvienība nosoda šādu bezatbildīgu rīcību un pilnībā norobežojas no Latvijas vārdā paustās nostājas,” žurnālistiem pauda NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Lai arī Nacionālā apvienība ir izteikusi nosodījumu par vienpersoniski valsts vārdā pausto nostāju un norādījusi, ka norobežojas no Ungārijai vērstās kritikas, nekāda stingrāka rīcība no tās nav sekojusi.
Kaut arī Valsts prezidents Egils Levits centies situāciju nogludināt, sakot, ka Kariņa parakstītais dokuments nav juridiski saistošs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis, ka koalīcijā ir partneri, kuri vairāk pievienotos premjera un vairākuma Eiropas Savienības (ES) valstu viedoklim, koalīcijas partiju atturīgā attieksme rada bažas par to, vai vispār ir kāds, kas aizstāv Latvijas intereses šajā jautājumā?
Vai Nacionālai apvienībai un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) nevajadzētu aktīvāk paust savu viedokli, uzņemoties atbildību par premjerministra rīcību, kas drīzāk gan atgādina izpatikšanu Eiropas Komisijas (EK) prezidentei fon der Leienai?
Vai bailes no pārējo koalīcijas partiju sašutuma ir likušas šīm it kā konservatīvajām partijām noslēpt mēli aiz zobiem un izlikties, ka uz tām neattiecas, ko dara premjerministrs visas Latvijas vārdā?
Foto: Valsts kanceleja
1,920 skatījumi