Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti oktobra beigās konceptuāli nolēma, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašniekam ir jābūt Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, kuram baznīca būs arī jāatjauno. Bažas gan rada ne tikai šim mērķim it kā atvēlētie vairāk nekā 30 miljoni eiro, bet arī baznīcas potenciālais īpašnieks.
Lai arī Rīgas pilsētas pašvaldība bija paudusi Saeimai gatavību kļūt par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesību turētāju, norādot, ka ir apņēmusies nodrošināt, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma, izpētes, saglabāšanas un popularizēšanas vieta un tā būs atvērta un pieejama visai sabiedrībai, harmoniski apvienojot reliģisko, kultūras un izglītojošo darbību, deputāti to neņēma vērā un konceptuāli vienojās par dievnama īpašumtiesību atdošanu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.
Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājums ir apņēmības pilns arī vēsturisko dievnamu atjaunot. Kā sēdē atzīmēja organizācijas valdes loceklis Kaspars Upītis, to palīdzēs realizēt vairāk nekā 30 miljonu eiro liels finansējums no Vācijas Bundestāga.
Taču Rīgas mēra vietniece Linda Ozola (JKP) gan norādīja – oficiāla dokumenta, kas apliecinātu, ka Vācijas Bundestāga budžetā ir ieplānoti daži desmiti miljonu eiro, lai atjaunotu Rīgas Svētā Pētera baznīcu, nav nedz no Vācijas Ārlietu ministrijas, nedz arī no vēstniecības.
Ozolai bažas rada arī nodibinājuma valdes sastāvs, kurā ir pieci cilvēki. Viņasprāt, visus lēmumus, kas būs saistīti ar dievnamu, vienpersoniski varēs pieņemt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieks Stefans Meisners, kuram neesot laba reputācija saistībā ar viņa iepriekšējo uzņēmējdarbību.
Ozola arī paudusi atbalstu manabalss.lv organizētajai parakstu vākšanai par Pēterbaznīcas piederību Rīgai. “Man nav pieņemama mūsu nācijas mantojuma atdošana šaurai citas valsts pilsoņu grupai, kas šobrīd lielā ātrumā tiek virzīta Saeimā,” uzsvēra politiķe.
Sašutumu par to, kādā veidā notiek baznīcas atdošana, pauda arī Ozolas partijas biedre Linda Medne, norādot, ka Saeimas komisijas sēdē deputāti nerēķinājās nedz ar Latvijas luterāņu baznīcas Pasaulē iebildumiem, nedz pilnvērtīgi uzklausīja Vācijas vēstnieku Latvijā, nedz arī respektēja Valsts prezidenta Egila Levita viedokli.
“Komisijas vairākums nolemj faktiski uzdāvināt Meisnera kunga veidotam nodibinājumam – mūsu Latvijas galvaspilsētas un visas Latvijas vienu no kultūrvēsturiskiem lielzīmoliem un Rīgas simboliem – Rīgas Svētā Pētera baznīcu. Prātam neaptverami, kādā nihilisma līmenī tas viss tiek organizēts. Bez cieņas, bez goda, bez sirdsapziņas,” uzsvēra Medne.
Tikmēr portālā Manabalss.lv joprojām notiek parakstu vākšana par Pēterbaznīcas piederības noteikšanu Rīgai. Iniciatīvas autors Didzis Zīraps uzsver, ka skaidrs īpašuma tiesību un pārvaldīšanas modelis turpmāk ļaus politiskā un publiskā līmenī risināt arī būves uzturēšanas finansējuma jautājumus.
Foto: F64
1,831 skatījumi