Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) jau par bēdīgi slaveno kļuvusī vēstule ārvalstu vēstniecībām draud visai sāpīgi atspēlēties Latvijas valstij – ar to sagrauta ne tikai valsts reputācija, bet arīdzan iedots spēcīgs trumpis to rokās, kas vēlas no Latvijas iztiesāt miljonus.
Politiķis Bordāns jau pirmajās dienās, esot tieslietu ministra amatā, “pagrūdis” Latviju zem vilciena – lai paglābtu partijas biedru Juri Jurašu no taisnīga tiesas procesa, viņš ar sūdzībām vērsies citu valstu vēstniecībās, lai pievērstu to uzmanību tam, kā Latvijā tiesiskie instrumenti it kā var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī. Bordāna rīcība kļuvusi par bezprecedenta gadījumu Latvijas Republikas vēsturē, kas, kā uzskatāms, varētu sabojāt ne tikai Latvijas reputāciju, bet arī palīdzēt mūsu valstij zaudēt vairākās būtiskās prāvās.
Vēstulē Bordāns sūrojās par to, cik nepamatoti un nepatiesi Ģenerālprokuratūra mēģina apsūdzēt kriminālos noziegumos Juri Jurašu, kurš it kā iemantojis ietekmīgus ienaidniekus tiesībsargājošās iestādēs, to skaitā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā. Tajā viņš skaidrojis Juraša valsts noslēpuma izpaušanas lietas detaļas un pēc būtības informējis citu valstu vadītājus par problēmām jomā, kurā pats darbojas.
Lai arī zem vēstules Bordāns parakstījies kā JKP vadītājs, jāatgādina, ka šobrīd Latvijā nav divu Bordānu, bet viens – Latvijas Republikas tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Uz to norāda arī laikraksta “Diena” galvenais redaktors Gatis Madžiņš, kurš vērš uzmanību uz to, ka Bordāna vēstules ir ne tikai jautājums par Latvijas reputāciju, bet arī izredzēm uzvarēt tiesvedības.
Viņš atgādina, ka Latvijas valsts šobrīd ir atbildētāja vairākās apjomīgās tiesvedībās, par kurām publiskas Bordāna izpausmes nav dzirdētas. Tā, piemēram, valsts šobrīd tiesājas ar bibliotēkas būvniekiem, tāpat arī par gudrona dīķiem. Taču īpašu nokrāsu tieslietu ministra Bordāna māžošanās ar vēstulēm vēstniecībām iegūst kontekstā ar simtu miljonu prasību pret Latvijas valsti no bijušās Norvik bankas akcionāra Grigorija Guseļņikova, kurš sevi pozicionē kā lielāko Latvijas privāto investoru. “Šī vēstule mazāk ir stāsts par Latvijas reputāciju vai Jurašu, tas ir stāsts par Latvijas tiesībsargu, prokuratūras un visas tiesu sistēmas starptautisku oficializēšanu, ja tā var teikt,” norāda laikraksta galvenais redaktors.
Tiek norādīts, ka vēstule ir Latvijas tieslietu ministra 2019. gadā parakstīts dokuments, ko var jebkurā brīdī likt uz galda, un starptautisku tiesvedību kontekstā tas rada pietiekami skaidru fonu un Latvijas pozīciju tiesā varētu pat pasliktināt.
Šķiet, ka Bordāns ar savu bezatbildīgo rīcību ne tikai apkaunojis Latvijas valsti, bet arī iedevis spēcīgus trumpjus to rokās, kas vērsušies pret Latviju starptautiskajā tiesā. Vai zaudējumu gadījumā Bordāna kungs piekritīs, ka visi šie miljoni tiks atsavināti no viņa kabatas? Vai viņam maz tādi ir?
No malas raugoties, tā vien izskatās, ka pie Tieslietu ministrijas vadības grožiem ir ticis kāds spridzīgs tīnis, kurš nevēlas palaist garām nevienu iespēju pašapliecināties apkārtējiem, cik viņš varens un ietekmīgs. Tikai diez vai Latvijas valsts un tās intereses ir ieguvējas no šīs ministra infantilās plosīšanās.
Foto: Valsts kanceleja
3,033 skatījumi