Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Eiropas Komisija mudina Latviju bremzēt izdevumus

Ja to nedarīs, nākamgad var draudēt sodi!

Šopavasar Eiropas Komisijas brīdināja dalībvalstis: Covid-19 laikā liels budžeta deficīts bija saprotams, bet tagad laiks atsākt ievērot noteikumus. Ja to nedarīs, nākamgad var draudēt sodi. Igaunija paziņojusi par taupības budžetu, Latvijā skaidrības par nākamā gada budžetu aizvien nav, jo vēl nav valdības, kas varētu vienoties par politiskiem jautājumiem.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, šo gadu Latvija sāka ar tehnisko budžetu. Jauno budžetu Saeima apstiprināja tikai martā. Jaunā koalīcija nespēja vienoties par nodokļu reformēšanu, bet solīja līdz nākamajam budžetam to labot. Lai to izdarītu, izveidoja politiķu un sabiedrisko organizāciju darba grupu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite norāda: “Darba grupā strādājām intensīvi ar dažu nedēļu pārtraukumu no agra pavasara līdz vasaras beigām, katru nedēļu veltījām savu laiku no uzņēmējdarbības, lai piedalītos šajā grupā. Neteiksim, ka darbs bija pārāk produktīvs. Laiku esam novilkuši, ja mēs tā kopumā formulējam, bet, protams, darba grupu vada Finanšu ministrija ar saviem ierēdņiem. Skaidrība par to, ko vispār laidīs no iniciatīvām uz nākošā gada budžetu, nav.”

Finanšu ministrija pirms mēneša valdībā iesniegusi piedāvājumus nodokļu izmaiņās. Uzņēmēju gaidīto darba spēka maksājumu atvieglojumu tur nav, bet ir, piemēram, piedāvājums neaplikt augstākās izglītības izdevumus ar nodokļiem. Tāpat ministrija piedāvā ieviest Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu bankām. Tagad kredītiestādes to maksā tikai tad, ja to īpašnieki izņem dividendes, turpmāk tas būs fiksēts ikgadējs maksājums.

Taču ziņojums valdībā aizvien nav skatīts. Tas būs jādara jau nākamajai valdībai.

“Politiskajā līmenī mēs par to vēl neesam diskutējuši, jo mums jau arī vēl nav budžeta projekta. (NP: parasti ap šo laiku tas jau top…) Šobrīd mums jāsagaida, kas tad ir tie ministri atbildīgie, kas arī varēs šos jautājumus risināt. Arī finanšu ministrs ir gatavs kopā ar saviem kolēģiem to izstāstīt. Tad mēs arī varētu izdiskutēt, kas ir tās aktuālākās lietas. Tad pie valdības veidošanas mums jāvienojas, kas ir tie nodokļu jautājumi, ko mēs pie budžeta veidošanas esam gatavi virzīt. Diez vai – es piekrītu – tagad īsā laikā varētu būt tādi lieli nodokļu izmaiņas. Es domāju, to mēs šobrīd izdarīt nevaram. Tas, par ko visi ir runājuši, ir šis banku avansa nodoklis, ja tā to var saukt, tas varētu būt viens no tiem piedāvājumiem, bet par pārējo vēl ir vajadzīgas diskusijas,” norādīja premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV).

Kamēr nav politisku lēmumu, arī ierēdņi neko jaunu budžetā iestrādāt nevar, bet pēc mēneša Latvijai Eiropas Komisijā jāiesniedz budžeta projekts. Jūlijā tā publicēja ieteikumus Latvijai.

2021. gadā Latvijas budžeta deficīts bija 7,1%, 2022. – 4,4%. Eiropas Savienības valstīm noteiktie deficīta griesti ir 3%, taču šī gada pavasarī Komisija paziņoja, ka Covid-19 krīzes un Krievijas kara seku dēļ nesāks pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm šogad, bet to varētu darīt nākamgad. Saeimas un valdības gaiteņos izskan runas, ka Brisele mudina Latvijas valdību “konsolidēt izdevumus”.

“Mums ir viens no lielākajiem budžeta deficītiem Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā. Protams, ir aicinājums rīkoties piesardzīgi ar šādiem tēriņiem, vienmēr tās ir ļoti sarežģītas sarunas, kāda izdevuma pozīcijas tiek iekļautas šajos deficīta apmēros. Viens ir skaidrs – viss, kas saistīts ar drošību, tas parasti netiek diskutēts, tas ir saprotami un tā ir īpaša situācija Austrumeiropas valstīm, kas robežojas ar agresorvalsti,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Līdz šim arguments lielā budžeta deficīta pieļaušanai bija ārkārtēji apstākļi, kas būtu jāskaita ārpus “fiskālās telpas”. Tur iekļāva visus pandēmijas laika pabalstus un ieguldījumus veselībā, kompensācijas augstajām enerģijas cenām. Šajā un nākamajā gadā tur iebudžetēta arī austrumu robežas stiprināšana un daļa aizsardzības izdevumu. 2021. gadā šie “ārpus budžeta” izdevumi pārsniedza divus miljardus, nākamgad varētu būt ap 760 miljoniem.

Izdevumu samazināšana prasītu nepopulārus lēmumus. Ministrijas ne tikai nav gatavas griezt tēriņus savās nozarēs, bet nākamā gada budžetā iesniegušas papildu pieprasījumus par diviem miljardiem eiro. Pašlaik šādiem jauniem izdevumiem atvēlēti 140 miljoni, bet vēl apmēram tikpat iekasēs no bankām, ja ieviesīs avansa nodokli. To, visticamāk, virzīs iekšējai un ārējai drošībai, izglītībai un veselības aprūpei.

Tagad no topošajiem koalīcijas partneriem izskan aicinājumi aizņemties vairāk un palielināt izdevumus.

Ašeradens sacīja: “Ja mēs gribam palielināt parāda līmeni, ir ļoti, ļoti jādomā par to. Ir skaidrs, ka šobrīd valdība ir ieaicinājusi arī kreisi noskaņotus partnerus. Tiem ir skaidrs noskaņojums, ka šis būtu jāmaina.”

Bite savukārt pauda: “Mērķis, kāpēc mēs piedalījāmies šajā darba grupā un aktīvi uzstājāmies, bija izveidot nodokļu sistēmu, kas ir motivējoša augt ekonomikai, un izskatās, ka viens gads ir patērēts velti.”

Uzņēmēji baidās, ka Latvijas valdība raugās tikai uz to, kā budžetu piepildīt, nevis uz to, kā piemērot nodokļu politiku, lai tautsaimniecība var straujāk augt.

Sajūtu līmenī – vēlme kaut ko mainīt ir, drosme mainīt nav. Vēl viena lieta, kas absolūti iztrūkst, ir kvalitatīvi dati un analīze, modelēšana, kas notiks ar tautsaimniecību, ar valsts ienākumiem, ar cilvēku un uzņēmumu rīcību konkrētos nodokļu izmaiņu gadījumos, šādas spējas modelēt šobrīd diemžēl nav. Uz dullo šaut kaut ko var, bet diez vai trāpīs mērķī.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš norādīja: “Nekad diskusijas nav veltas. Tas, ka vēl nav gala vienošanās bijusi šajā valdības koalīcijā, nozīmē, ka tās turpināsies nākamās valdības koalīcijas ietvaros. Vai tur būtu kādas radikālas maiņas, grūti to šobrīd iedomāties.”

Pandēmijas sākumā valdība ļāva ēdināšanas nozares uzņēmumiem atlikt nodokļu maksājumus, lai tie spētu izdzīvot. Tagad nozares parāds ir sasniedzis 45 miljonus eiro.

Visskaļāk savu satraukumu pauž ēdināšanas nozarē. Šīs tūrisma sezonas noslēgumā par darba pārtraukšanu paziņoja vairāki pazīstami restorāni. Taču tā esot tikai niecīga daļa no tiem, kas izjūt grūtības. Lielo nozares uzņēmumu skaits samazinājies par 42%, vidējo – par ceturtdaļu.

Kā norādīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis: “Krīze ēdināšanas nozarē ir trīsarpus gadus. No Covid-19 sākuma.Tajā brīdī, kad visi ierobežojumi tika atcelti un likās, ka visi varēs sākt pulcēties, sākās Krievijas – Ukrainas karš, kur mēneša laikā atcēlās visas rezervācijas, lielās grupu rezervācijas, darījumu tūrisma rezervācijas. Ienāk mūsu kaimiņi lietuviešu uzņēmēji – skolu ēdināšanā, tirdzniecības centros. Jo viņiem valdība nāca pretī jau pirms kāda ilgāka laika, samazināja PVN uz 9%. Viņi kļūst konkurētspējīgāki Baltijas reģionā un Eiropā, un arī konkurējot par darījumu pasākumiem, par konferencēm, kur liela daļa ir ēdināšana. Tajā brīdī, kad Lietuvā tika samazināts PVN – viņiem likme ir 9%, – nozares kopējais apgrozījums pieauga par 50%.”

PVN samazināšana ēdinātājiem valsts budžetā radītu 39 miljonu eiro robu. Politiķi norāda – arī samazinot nodokli augļiem un dārzeņiem, cerēja, ka kritīs produktu cena, bet tā vietā auga tirgotāju peļņa.

“Finanšu ministrija rēķina: samazinot PVN, mums būs mīnus 39 miljoni, bet viņi nerēķina, ka, nesamazinot PVN, viņi varbūt zaudēs lielāku summu, jo uzņēmumi vienkārši ies uz maksātnespēju. Ja nodokļi ir 0%, valsts ieņem nulli, ja nodokļi ir 100%, valsts arī ieņem nulli. Katrai nozarei nodokļu smagums ir savādāks. Diemžēl ēdināšanas nozarei tas ir viens no smagākajiem, mēs samaksājam 30% nodokļos,” sacīja Jenzis.

“Ko tad mēs vēlamies atbalstīt. Un nešaubīgi mēs redzējām, ka galvenais ekonomikas izaugsmes avots ir augstas pievienotās vērtības eksportējošas industrijas. Šādā industrijā ir ļoti grūti pamanīt eksportējošas industrijas pazīmes un augstu pievienoto vērtību arī nav viegli atrast. Šinī gadījumā es raugos uz to ļoti piesardzīgi,” sacīja Ašerandens.

Sociālajos tīklos un atsevišķos medijos izplatītas ziņas, ka nākamā valdība plāno celt PVN no 21 uz 23 procentiem. Politiķi gan to noliedz. Arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kas visu šo gadu piedalījušies nodokļu darba grupā, apstiprina, ka likmes celšana nopietni nav apspriesta.


1,112 skatījumi

Un Tavas domas par šo?