Latvijas reģionu apvienība (LRA) ir viens no politiskajiem spēkiem, kuram rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas būs īstens pārbaudījums tā stabilitātei un dzīvotspējai. Kopš LRA redzamākā pārstāvja Artusa Kaimiņa (tagad KPV LV) izstāšanās no apvienības, tā piedzīvojusi vienu satricinājumu pēc otra, kā iespaidā kļuvusi pavisam nemanāma un zaudējusi tās īpašības, kuras palīdzējušas tai iekļūt parlamentā.
Kā zināms, LRA Saeimā iekļuva, galvenokārt, pateicoties tās redzamākajai sejai – skandalozajam aktierim un videoblogerim Artusam Kaimiņam. Pateicoties Kaimiņa aktivitātēm un entuziasmam, uzrunājot gan jauniešus, gan ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus, reģionāļi Saeimā ieguva astoņus mandātus. Artusa Kaimiņa spilgtā personība tika uzskatīta par LRA panākumu atslēgu, jo tieši Kaimiņš ieguva visvairāk “plusu” un pamanījās no 35. vietas sarakstā uzlekt uz pirmo.
Lai arī apvienībai kopš Kaimiņa ievēlēšanas Saeimā nācās saskarties ar dažādām problēmām, tai skaitā nogludināt deputāta t.s. dzērājskandālus un skaidrot viņa necienīgās rīcības iemeslus, vislielākais izaicinājums tomēr bija šī paša politiķa aiziešana no tās. Neatbalstot LRA un “Vienotības” savienību un frakcijas vadības atbalstu Solvitai Āboltiņai kā iespējamajai premjerei, Kaimiņš izstājās no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. Toreiz apvienības biedri Mārtiņš Bondars un Dainis Liepiņš vienbalsīgi medijiem klāstīja, ka Artuss “neizturēja pārbaudījumu ar varu un naudu.”
Lai arī kādas nesaskaņas toreiz valdīja starp bijušo LRA līderi un Kaimiņu, tieši Artusa aiziešana no apvienības bija tās lūzuma punkts, un turpmāk to piemeklēja tikai vienas vienīgas likstas un nelaimes. Samērā krāšņus apzīmējumus LRA virzienā raidīja arī politologi. Tā, piemēram, Ivars Ījabs apvienību nosauca par “torti bez garšas”. “LRA pēc savas uzbūves ir kā divkārtaina torte – organizācijas pamatā ir reģionālās partijas un pašvaldību cilvēki, kas strādā uz vietas savos novados un pilsētās, bet virs tām uzbūvēts LRA kā nacionāla līmeņa politisks spēks, kas pārstāv reģionu cilvēkus nacionālā līmenī (…) ja ar tortes struktūru viss būtu kārtībā, tad ar garšu (jeb partijas ideoloģiju) LRA ir problēmas,” sacīja Ījabs, apvienībai drīz vien dzīvē pierādot, ka politologa sacītais ir taisnība.
Neilgi pēc tam arī Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš zaudēja savu deputāta mandātu. Politologi steidza apgalvot, ka notikušais vērtējams kā milzīgs zaudējums LRA, jo Liepiņš, atšķirībā no atsevišķiem kolēģiem politiskajā spēkā, ļoti labi orientējas sociālpolitiskajos un ekonomiskajos procesos.
Pēc Liepiņa Saeimas mandāta zaudēšanas drīz vien sekoja nākamais trieciens – apvienības līdera, Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara aiziešana no Saeimas frakcijas vadītāja amata. Ņemot vērā vairākus nesaprotamus LRA deputātu lēmumus, tostarp zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) demisijas pieprasījumu, Bondars paziņoja, ka pamet Latvijas Reģionu apvienības vadību. Šāds lēmums ne tikai kārtējo reizi publiski izgaismoja apvienības iekšējos konfliktus, bet arī atstāja to bez līdera. Līdz ar Bondara aiziešanu LRA zaudēja ne tikai kontroli par notiekošo Rīgas domē, bet arī, zināmā mērā, ietekmi un svaru Saeimā.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Reģionu apvienība cerēja, ka svaigas vēsmas tās darbībā ienesīs jauni sadarbības partneri. Apvienība vienojās gan ar “Latvijas Attīstībai”, gan noslēdza līgumu ar biedrību Sabiedrība Centriskai politikai (SCP), kuru pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, tomēr arī šie lēmumi neizpalika bez sekām. Tā, piemēram, LRA ietilpošā Reģionu alianses (RA) valde paziņojusi, ka nolēmusi neatbalstīt sadarbības līguma slēgšanu ar partiju “Latvijas attīstībai”. Pēc partijas pārstāvja Valda Vernera sacītā, tas paredz LRA kā politisko partiju apvienības likvidāciju. Nespēja vienoties par potenciālajiem politiskajiem partneriem varētu būtiski apdraudēt apvienības izredzes Saeimas vēlēšanās, jo arī vērtības, uz kādam balstās konkrētais politiskais spēks, nav skaidri saskatāmas.
Apvienība Saeimā kļuvusi faktiski neredzama un nevis tāpēc, ka darbojas opozīcijā, bet tādēļ, ka tai nav spilgta līdera un LRA ar savas programmas definēšanu nepavisam nav veicies, turklāt to reģionālo biedru vidū pastāv stipri atšķirīgi uzskati, kas neliecina par LRA kā vienotu komanda ar skaidru nākotnes redzējumu. Arī publiskajā telpā LRA ietur klusumu, un nav zināms ne tās viedoklis par valsts budžetu, ne citiem valstiski nozīmīgiem jautājumiem, kas nozīmē, ka apvienība nav izpildījusi galveno uzdevumu – nav piestrādājusi pie skaidrākas ideoloģiskas bāzes veidošanas.
Kā liecina SKDS aptaujas dati, šobrīd par LRA Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot vien 2,4 % procenti, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā par Kaimiņa partiju KPV LV. Politologi gan pieļauj, ka apvienības rezultāts Saeimas vēlēšanas ar tik neskaidru nostāju vairākos jautājumos, ir jau izlemts un diez vai tā atkārtos savus 2014. gada rezultātus, it īpaši, ja apvienības paspārnē vairs nedarbojas deputāts – aktieris, kura paša izredzes, atklāti sakot, izskatās vēl bēdīgākas. Šķiet, ka Kaimiņa lāsts un tam sekojošās jukas, būs izrādījies reģionāļiem pārāk smags kumoss.
4,917 skatījumi