Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Latvijā neplāno konfiscēt līdz šim iebraukušos Krievijā reģistrētos auto

Lai izlemtu ko darīt ar valstī jau esošajām krievu mašīnām, ir pieprasīti papildu skaidrojumi no Eiropas Komisijas!

Latvija neplāno konfiscēt valstī esošās Krievijā reģistrētās mašīnas. Lietuvā un Igaunijā šādu iespēju izskata, tomēr atbildīgās institūcijas Latvijā uzskata, ka spēkā esošā Eiropas regula to neparedz un Latvija pati neko papildu nedarīs. Lai izlemtu ko darīt ar valstī jau esošajām krievu mašīnām, ir pieprasīti papildu skaidrojumi no Eiropas Komisijas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

8. septembrī Eiropas Komisija publicēja skaidrojumu pērnā gadā izdotās regulas piemērošanai. Tajā norādīts, ka dalībvalstīm nevajadzētu Eiropas Savienības teritorijā ielaist Krievijā reģistrētas automašīnas, jo tas uzskatāms par sankciju pārkāpumu. Dažas dienas vēlāk komisija papildināja skaidrojumus, uzsverot, ka sankciju atbilstoša un samērīga piemērošana ir katras dalībvalsts kompetencē.

“Pirms 12. septembra Latvijas iestādes šo regulu piemēroja nedaudz citādāk, kā to uzskata, kā to būtu jādara, kā to paredz tagad Eiropas Komisijas norādījumi. Attiecīgi šie lēmumi ir pieņemti un automašīnas ir ielaistas, tā ka tur ir tiesiskā paļāvība, ka ir iespēja šiem tranportlīdzekļiem uzturēties,” pauž Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Sanita Pēkale.

Nav skaidrs, kāpēc komisija skaidrojumus publicējusi vairāk nekā gadu pēc regulas stāšanās spēkā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka šīs vasaras sākumā Vācija sākusi konfiscēt Krievijā reģistrētas automašīnas. Informācija zibensātrumā izplatījās dažādos Krievijas propagandas un citos kanālos.

Neskatoties uz kara dēļ noteiktajām sankcijām, Krievijas pilsoņi joprojām turpina aktīvi ceļot Eiropas Savienībā. Dažādos interneta blogos iespējams lasīt padomus, kā izplānot veiksmīgu ceļojumu sankciju laikā. Kāds Maskavas iedzīvotājs stāsta par savu pieredzi 2022. gada nogalē, četrus mēnešus ceļojot ar auto pa 25 Eiropas valstīm. Arī citi dalās ar līdzīgiem stāstiem.

Tāpat blogos krievi apmainās ar padomiem, kā savu mašīnu pasargāt. Efektīvākais veids – aizstāt viegli atpazīstamo Krievijas numurzīmi ar viltojumu. Ceļotājiem iesaka šķērsot robežu ar īsto numuru, bet pēcāk nomainīt to pret tādu, uz kuras nav ne Krievijas karoga, ne valsts nosaukuma abreviatūras. Šādas numurzīmes ir plaši pieejamas Krievijā. To cena ir sākot no nepilniem 15 eiro. Nav problēmu numurus piegādāt arī uz Latviju.

Šonedēļ visas Baltijas valstis aizliegušas Krievijā reģistrētiem auto šķērsot robežu. Lietuva un Igaunija apsver iespēju konfiscēt valstī jau esošos krievu auto, bet Latvijā šādu scenāriju diez vai izskatīs.

Pēc publicētajiem skaidrojumiem savienības valstis ar sauszemes robežu ar Krieviju steidza koordinēt rīcību. Jau 11. septembrī krievu mašīnām iebraukšanu valstī liedza Lietuva. 12. septembrī tai sekoja Latvija un 13.septembrī to izdarīja arī Igaunija. Paralēli 12.septembrī notika piecu valstu, iekļaujot Somiju un Poliju, Ārlietu ministriju un muitas iestāžu sanāksme. Tika nolemts prasīt papildu skaidrojumus Eiropas Komisijai.

Par šo sankciju piemērošanu ir atbildīga Muitas pārvalde. No sarunas ar “Nekā Personīga” viņi atteicās, aizbildinoties ar aizņemto grafiku, taču piekrita atbildēt uz jautājumiem rakstiski.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro: “Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā muita dienesti liedz šķērsot robežu transportlīdzekļiem ar Krievijas numurzīmēm. Tie tiek atgriezti atpakaļ uz Krieviju vai Baltkrieviju, bet netiek konfiscēti. Ja ES vai nacionālais sankciju regulējums tiks mainīts, muita rīkosies atbilstoši dienesta kompetencei un tiesību aktos noteiktajam.”

Jau kopš pērnā gada Latvijā vērojams Krievijā reģistrēto auto pieaugums. Šo problēmu apspriež gan sociālajos tīklos, gan tiešā veidā, par to ziņots Valsts policijai, Satiksmes ministrijai un Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Šogad saņemto ziņojumu skaits ir samazinājies.

Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis norāda: “Iepriekšējā gada nogalē šī informācija tika saņemta ļoti bieži, bet līdz gada beigām šīs informācijas apjoms samazinājās līdz minimumam un arī šogad šī informācija tiek saņemta ļoti reti gan par Krievijas numurzīmēm, gan par aizdomīgajām numurzīmēm un visos gadījumos šī tiek pieņemta kā riska informācija.”

Iepriekšējā vasarā uz Latvijas ceļiem tika novēroti auto ar nenosākamas izcelsmes numurzīmēm. Lai to risinātu, oktobrī Saeima nobalsoja par grozījumiem krimināllikumā, paredzot par to kriminālatbildību. Kopš norma stājusies spēkā, viltotu numurzīmju skaits uz ceļiem esot sarucis. Šogad sāktas vien astoņas pārbaudes par iespējamu viltus numurzīmju lietošanu.

Viltus numurzīmes ir tikai viens problēmas apsekts. Pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaudzis ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits ar trešajās valstīs reģistrētām automašīnām, atzīst CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters. Rekordiste ir kāda automašīna, uz kuras kopš 2021. gada reģistrēti vairāk nekā 130 pārkāpumi. Sodus nav no kā piedzīt, jo neesot mehānismu, kā sasniegt šo auto vadītājus. To par caurumu likumdošanā nosauc nu jau bijušais Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

“Bieži vien mēs ceļu satiksmē redzam situācijas, kad trešo valsu transportlīdzekļi neievēro dažādus ceļu satiksmes noteikumus, pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu […] Tie nav pat desmit, divdesmit vai trīsdesmit, bet tie ir pat uz vienu transportlīdzekli reģistrēti astoņdesmit, deviņdesmit un pat vairāk nekā 100 pārkāpumi,” pauž CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeistars.

Vitenbergs sacīja: “Ir bijis, es teiktu tā, normatīvo regulējumu caurums, attiecīgi cilvēki to izmanto. […] Šo jautājumu mēs jau rosinājām janvārī, tā ka man bija pietiekami plašas diskusijas ar Tieslietu ministriju, kurai ir tādi ierastie argumenti, kādēļ to nevajadzētu ieviest. Es teiktu, ka tas ir mūsu pienākums pret sabiedrību. Viņi redz, ka mašīnām ar krievu numurzīmēm ir atļauts vairāk un tāda visatļautība uz ceļiem.”

Ko varētu iesākt ar Krievijā reģistrētajām mašīnām – plāna pagaidām nav. Svarīgi esot koordinēt rīcību starp visām valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju. Nedēļas sākumā Somija norādīja, ka neplāno ierobežot krievu auto kustību. Tomēr piektdienas pēcpusdienā valsts paziņoja, ka to darīs. Somija arī noteikusi, ka tur esošajiem krievu auto līdz nākamā gada 16.martam valsts jāpamet.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sacīja: “Viens no pirmajiem arī būs, ka es lūgšu informāciju un koordināciju starp trīs Baltijas valstīm, jo kā mēs zinām Latvijā var iebraukt caur Šengenu, protams, ja citas Baltijas valstis šādu praksi nepiekops, tad mums arī tas būs diezgan…Pirmais ļoti apjomīgi un pēc tam arī varbūt nevajadzīgi, tā ka ja mēs ejam, manuprāt, ir jābūt vienotai nostājai.”

Skaļi izskanējis variants šos auto konfiscēt. Visskaļāk šonedēļ par to runājis Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss. Pats Lēnemetss atbalsta šo lēmumu, bet vadošās koalīcijas domas dalās. Igaunijas valdība varētu drīzumā lemt par šo jautājumu. Šonedēļ Igaunijā sākušās budžeta sarunas līdz ar to krievu auto konfiskācijas jautājums nav primārs. Tikmēr Latvijā šāds scenārijs netiek apspriests – to neparedzot regula.

“Mēs esam koordinējuši viedokļus attiecībā uz šo te konkrēto Eiropas Komisijas skaidrojumu, bet neesam koordinējuši viedokļus attiecībā uz konfiskācijas jautājumu. Man ir grūti komentēt, ko Igaunija un Lietuva tieši plāno attiecībā uz konfiskāciju, bet skaidrs, ka regula to neparedz,” sacīja Pēkale.

“Šobrīd nekādas akcijas nav plānotas, bet katrā ziņā arī situācijas var būt mainīgas. Mēs zinām, ka sankciju regulējums bieži vien mainās pa stundām,” saka VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Šādu iespēju par maz ticamu uzskata arī jaunais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Jautājums, ko iesākt ar krievu auto Latvijā, esot dienaskārtībā, bet auto konfiskācija pagaidām netiek izskatīta.

Rihards Kozlovskis sacīja: “Jautājums būtu par to, ka likt atstāt Latvijas teritoriju šādai mašīnai, bet par konfiskāciju uzreiz, ja persona nav sankcionēta, manuprāt, ir absolūti pārsteidzīgi.”

Jaunās valdības pirmais darbs šobrīd ir nākamā gada valsts budžeta izstrāde, tāpēc maz ticams, ka jautājums par krievu auto Latvijā varētu tikt aktualizēts tuvākajā laikā.


968 skatījumi

Un Tavas domas par šo?