Latvijā ik gadu tiek reģistrēti teju 100 gadījumu, kad mazuli laiž pasaulē vēl pilngadību nesasniegusi meitene, taču atbalsta sistēma, kas viņām būtu jānodrošina, lielā mērā balstās uz nejaušību un personīgu iniciatīvu, nevis strukturētiem valsts mehānismiem. “Latvijā trūkst ne tikai vienotas sistēmas, bet bieži vien arī pašiem speciālistiem nav informācijas, kā palīdzēt šīm meitenēm,” Bērnu slimnīcas fonda raidierakstā uzsver sociālā darbiniece Iveta Dūma.
Bērnu slimnīcas fonda raidieraksta “Vienādas iespējas visiem” jaunākajā epizodē tiek aktualizēts jautājums par valsts atbalsta sistēmas trūkumiem nepilngadīgām grūtniecēm Latvijā. Sarunā piedalījās ginekoloģe, 14. Saeimas deputāte Ingrīda Circene, kura darbojas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kā arī Sociālo un darba lietu komisijā, un Iveta Dūma, vecākā sociālā darbiniece Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrā un Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Sociālais darbs” direktore.
Šis raidieraksts ir daļa no plašāka darba, ko Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju un Dzemdību nama fondu veic, lai Latvijā tiktu izveidota ilgtspējīga un visā Latvijā pieejama atbalsta sistēma. Projekta “Mazaizsargātas sabiedrības grupas – nepilngadīgo grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms” ietvaros, ko finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības – NextGenerationEU līdzekļiem, tiek ne tikai atklātas problēmas, kas līdz šim palikušas ēnā, bet arī meklēti daudzveidīgi risinājumi. Izveidots informatīvs ceļvedis jaunajiem vecākiem un atbalsta personām, uzlabota mentoru programma, apmācīti speciālisti un veidoti praktiski rīki.
“Pirms vairākiem gadiem, uzsākot Bērnu slimnīcas fonda atbalsta programmu nepilngadīgajām grūtniecēm, demogrāfiskā situācija Latvijā vēl nebija tik kritiska, kāda tā ir šobrīd, bet jau toreiz bija skaidrs, ka ir ļoti svarīgi parūpēties par abiem bērniem – gan jauno māmiņu, gan gaidāmo mazuli. Ņemot vērā demogrāfiskās situācijas attīstību, tas ir kļuvis vēl aktuālāk, jo mēs redzam, ka šiem aptuveni 200 bērniem ik gadu pietrūkst valsts atbalsta. Šis projekts izgaismo daudzas lietas, kas meitenēm un mazuļiem ir nepieciešamas un kuras var paveikt bez papildus finansējuma, veicinot sadarbību un informācijas pieejamību. Taču ir būtiski piesaistīt arī valsts atbalstu, lai jaunajām, nepilngadīgajām māmiņām un viņu mazuļiem būtu pieejama palīdzība, kas ļautu izaugt veseliem un sociāli aizsargātiem. Esam uzrunājuši atbildīgās valsts institūcijas un ceram, ka jau nākamajā gadā valsts finansējums nepilngadīgajām grūtniecēm un viņu mazuļiem būs pieejams,” stāsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Neatsverama projekta sastāvdaļa ir uzklausīt pieredzes un atziņas gan no pašām jaunietēm, gan speciālistiem, kuri ar viņām saskaras un strādā ikdienā. Raidieraksts ir daļa no informatīvi izglītojošās kampaņas, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības un politikas veidotāju izpratni par jauniešu – īpaši nepilngadīgu grūtnieču – vajadzībām un ikdienas realitāti. Epizodē ekspertes ne vien izgaismo galvenos sistēmiskos izaicinājumus, bet arī piedāvā iespējamos risinājumus, balstoties gan personīgajā, gan profesionālajā pieredzē.
Bailes, nezināšana un nevienlīdzība pakalpojumu pieejamībā
Diskusijā izkristalizējas vairāki būtiski izaicinājumi: meitenes bieži slēpj grūtniecību bailēs no nosodījuma, neuzticas sistēmai, un reģionos nereti vispār nenonāk līdz ārsta vai sociālā darbinieka atbalstam. “Meitenes uzskata, ka, aizejot pie ārsta, par viņu runās visa pašvaldība,” vienu no izplatītākajiem šķēršļiem uzsver Iveta Dūma.
Ingrīda Circene akcentē problēmas saknes – iztrūkstošu izglītību: “2003. gadā, likvidējot veselības mācību skolās, tika iedibināta sistēmiska problēma. Lielākā daļa šo grūtniecību ir nejaušas – informācijas trūkuma un vieglprātības dēļ.”
Lai gan nepilngadīgajām grūtniecēm Latvijā netiek nodrošināta īpaša atbalsta sistēma, ir virkne vispārējo pakalpojumu, kurus viņas var izmantot – taču pieejamība un kvalitāte būtiski atšķiras dažādās pašvaldībās. Kā uzsver raidieraksta dalībnieces, tas veido nevienlīdzīgu situāciju, kur atbalsts vairāk atkarīgs no dzīvesvietas un iesaistīto speciālistu ieinteresētības, nevis vienotas valsts stratēģijas.
Grūtnieču aprūpe ir valsts apmaksāta visām, neatkarīgi no vecuma – tai skaitā pie ginekologa, vecmātes vai ģimenes ārsta, ja speciālistam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Savukārt vecmāšu kabineti atsevišķās pašvaldībās (piemēram, Rīgā) piedāvā arī psihoemocionālu un izglītojošu atbalstu meitenēm. Šie kabineti sniedz konsultācijas par personīgo higiēnu, robežu noteikšanu un reproduktīvo veselību. Tāpat pozitīvi novērtēts arī PEP mammu sniegtais emocionālais un praktiskais atbalsts grūtniecēm un jaunajām māmiņām, tomēr pieejamība reģionos būtiski atšķiras – Rīgā pakalpojumu var saņemt sešas reizes bez maksas, bet citās pašvaldībās tas nereti nemaz nav pieejams.
Līdzīgas problēmas ir arī ar citiem atbalsta mehānismiem. “Fantastisks pakalpojums, kas ir pieejams Rīgā – “Sargeņģelis”, ko īsteno centrs Dardedze. Reģionos mēs izsludinām pieteikšanos uz grupu un tad gaidām, līdz kāds pieteiksies. Bet nepilngadīgās grūtnieces reti var atļauties gaidīt pusgadu uz palīdzību,” stāsta Dūma.
Mentoru programma – vērtīgs atbalsta pakalpojums, kam nepieciešams valsts finansējums
Tieši personisks, drošs un regulārs kontakts ar uzticamu pieaugušo ir tas, ko jaunās meitenes visbiežāk uzsver kā izšķirošu. Šobrīd šo atbalstu sniedz Bērnu slimnīcas fonda pilotētā mentoru programma, kurā katrai redzeslokā nonākušajai nepilngadīgajai grūtniecei tiek piedāvāts cilvēks, kas palīdz orientēties pieejamajā atbalstā, atgādina par ārstu vizītēm, pavada pie speciālistiem un vienkārši ir līdzās.
“Mentora pakalpojums īpaši nepieciešams meitenēm ar garīgās attīstības traucējumiem vai psihosociālām grūtībām. Tā nav tikai informācijas nodošana – tas ir emocionāls atbalsts un drošības sajūta,” raidierakstā uzsver Dūma. Viņa norāda arī uz būtisku problēmu: “Mentors no Rīgas nevar nokļūt pie meitenes Užavā vai Krāslavā. Tāpēc šādam atbalstam jābūt lokāli pieejamam – un tam nepieciešams valsts finansējums.”
Savukārt Circene norāda, ka risinājums varētu būt tieši vietējās vecmātes, kas papildus apmācītas darbam ar šīm meitenēm: “Mentori ir brīnišķīgs risinājums, bet mākslīgi mēs neizveidosim viņu klātbūtni katrā reģionā. Tāpēc jāstrādā ar to, kas jau eksistē – ģimenes ārsti un vecmātes, kuriem pievienot šo atbalsta funkciju.” Viņa uzsver, ka būtu nepieciešams izveidot skaidru modeli, kā šie cilvēki satiekas – “kā viņi kļūst par molekulu, nevis paliek izolēti atomi”.
Nākamie soļi – no sarunas uz rīcību
Epizodes noslēgumā abu raidieraksta viešņu skatījumā iezīmējas skaidri virzieni, kā sistēmu uzlabot. Circene aicina likumdevējus nodrošināt, ka katrā ģimenes ārstu praksē tiek ieviesti vecmāšu kabineti ar jauniešiem draudzīgu profilu – gan veselības uzraudzībai, gan izglītošanai. Savukārt Dūma redz potenciālu īpašā veselības centrā jauniešiem, kurā varētu vērsties bez stigmas un formāliem šķēršļiem: “Vieta, kur jaunietim nav jāuzrāda deklarētā adrese vai jāzina sava ģimenes ārsta vārds. Vienkārši – ienāc un saņem atbalstu.”
Projekts tuvojas noslēgumam – laiks rīkoties politikas līmenī
Projekta ietvaros jau paveikts būtisks darbs, un šobrīd tiek rūpīgi gatavotas pēdējās aktivitātes:
• Izstrādāts “Ceļvedis nepilngadīgo grūtnieču atbalstam”, kas sniedz praktisku informāciju jaunietēm, viņu ģimenēm un atbalsta speciālistiem.
• Ceļvedis šobrīd tiek pilotēts piecās mērķa grupās; rezultāti tiks apkopoti augusta beigās.
• Tiek pilnveidota mentoru programma un izstrādāts priekšlikums tās ieviešanai valsts līmenī.
• Notiek apmācības, tostarp vecmātēm, un testēti jauni atbalsta modeļi.
• Septembrī notiks noslēguma konference “Atbalsts nepilngadīgām grūtniecēm: no pieredzes līdz ilgtspējīgiem risinājumiem”, kurā piedalīsies arī ārvalstu eksperti.
929 skatījumi