Kādreizējais Latvijas kompartijas vadītājs, par valsts nodevību tiesātais Alfrēds Rubiks neatkāpjas no padomju laika slavināšanas un atkārtoti sabiedrībai skaidro, ka padomju Latvijā viss bijis daudz labāk nekā mūsdienās un to pierāda iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Rubiks plašāk zināms kā Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) atpazīstamības zīmols, bijušais Latvijas kompartijas vadītājs, kurš no 1991. līdz 1997. gadam pavadīja ieslodzījumā par valsts nodevību, jo viņš 1991. gada augusta puča laikā iestājās pret Latvijas neatkarību.
Par valsts nodevību tiesātais Rubiks prognozē, ka viss kļūs tikai sliktāk – ja tā viss turpināsies, tad pēc 50 gadiem te latviešu nebūs vispār un šo zemi vairs nevarēs atpazīt. “Latvieši nevēlas brīvību un neatkarību, bet pamest Padomju Savienību un lekt pie NATO,” pauda bijušais politiķis.
“Latvijas valdošie politiķi vēlējās ātrāk iestāties Eiropas Savienībā (ES), domādami, ka tagad viņi var sēdēt pie viena un tā paša galda ar Vācijas vai Francijas vadītājiem un justies vienādi ar viņiem. Tāpēc mēs piekritām visiem izvirzītajiem nosacījumiem. Tomēr, ja mūsu elite neticētu solījumiem un vairāk domātu par valsts interesēm, nevis par personīgo statusu, viss varētu būt savādāk,” pauž Rubiks.
Skaidrs, ka ne jau par visiem iedzīvotājiem Rubiks satraucas. Jau vairākkārt viņš ir norādījis, ka, ja jaunieši būtu cīnījušies par lielās savienības saglabāšanu, viss būtu „kā vajag”.
„Viņi nelaida pie varas jaunekļus, kuri varētu organizēt kārtīgas reformas – mainīt PSRS, nevis to izjaukt,” saka Rubiks.
Rubiks atzīst, ka savas domas nav mainījis un, visticamāk, arī nekad nemainīs. Viņš uzsver, ka „sēžot cietumā, kur 1991. gadā mani iespundēja Latvijas jaunā buržuāziskā valdība par to, ka es aizstāvēju sociālistisko, komunistisko ideju. Es no tās neesmu atteicies – šajā ziņā cietums mani nav izlabojis. Kad es – brīvās Latvijas pirmais politieslodzītais, pēc sešiem gadiem iznācu brīvībā un piedalījos dažādās konferencēs, tostarp arī starptautiskos pasākumos, izrādījās, ka daudzi cilvēki man piekrīt.
1,339 skatījumi