Neraugoties uz aizdomīgo darījumu ar papīrmalku, prokuratūra atcēlusi Valsts policijas lēmumu ierosināt kriminālprocesu par “Latvijas valsts mežu” (LVM) darījumiem, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Zemkopības ministrijai piederošo parauguzņēmumu “Latvijas valsts meži” šovasar satricināja skandāls. “Nekā personīga” atklāja, kā valsts mežos cirstā papīrmalka tika eksportēta ar viena uzņēmēja starpniecību. Oficiāli “Latvijas valsts meži” kopš 2017. gada netirgo papīrmalku. Taču uzņēmums tirgo produktu, ko sauc par tehnoloģisko koksni. Principā tā ir tā pati papīrmalka, ko drīkst pārdot tikai ražojošiem uzņēmumiem vietējai pārstrādei.
Saeimas deputāts, bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) norāda: “Tur vienkārši mēs vienojāmies, tā vairāk tāda savstarpēja sapratne, un man bija sarunas ar “Latvijas valsts mežiem”, jā, mēs runājām par tādiem jautājumiem. Jūs saprotiet, ministrija jau nevar iejaukties biznesā tā tieši un pateikt – tagad tu pirksi vai pārdosi tikai tam vai tam. Bija saruna, ka tā prioritāri vajadzētu atbalstīt mūsu vietējos ražotājus.”
It kā pārtrauktā papīrmalkas pārdošana turpinājās ar Ulda Mierkalna uzņēmumu “Pata” un “Pata Board” starpniecību. Tikai viens uzņēmums “Pata Board” 2018. gadā ieguva piekto daļu no visas “Latvijas valsts mežu” papīrmalkas 12 miljonu eiro vērtībā.
Uz “Nekā personīga” reportāžu sēriju valsts uzņēmums reaģēja, visu noliedzot. “Latvijas valsts meži” apgalvoja, ka papīrmalka un jaunais produkts ir pilnīgi dažādi. Taču gan paša uzņēmuma izsniegtie mežistrādes uzdevumi, gan cirsmu strādnieki liecināja, ka koksnes šķirošana nav mainījusies. Pavadzīmes rādīja, ka koksni “Latvijas valsts meži” “Patai” nogādāja pa taisno ostās. No turienes to kā papīrmalku veda Skandināvijas celulozes rūpnīcām. 2018. gadā atšķirība starp cenu, par kādu “Pata” koksni iepirka no valsts mežiem, un pārdeva tālāk, bija gandrīz divkārša.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde par šiem darījumiem septembrī ierosināja kriminālprocesu. Policijas vadība to pārsūtīja Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei. Bet mēnesi vēlāk prokurors Agris Skradailis pieņēma netipisku lēmumu – atcēla kriminālprocesa ierosināšanu.
Valsts uzņēmuma padome, kam vajadzētu uzraudzīt valdes darbu, pilnībā noliedza jebkādu valsts interesēm neatbilstošu “Latvijas valsts mežu” valdes rīcību. Lai to pierādītu, pasūtīja neatkarīgu advokātu biroja “Sorainen” auditu.
“Nekā personīga” zināms, ka “Sorainen” auditu pabeidza jau septembrī. Taču “Latvijas valsts mežu” padome to atteicās pieņemt līdz pat decembrim.
Auditori valsts uzņēmuma rīcību kritizēja. Cik nopietni, nav zināms, jo audits noslepenots. Valsts mežu padome pasūtīja vēl divus auditus – advokātam Jānim Kārkliņam un advokātu biroja “Deloitte”, prasot izvērtēt šaurākus jautājumus: vai koksnes pārdošanas process atbilst likumiem un vai tas bijis finansiāli izdevīgs. Divi vēlāk sāktie izvērtējumi bijuši valsts uzņēmumam labvēlīgāki. Kopumā trim auditiem “Latvijas valsts meži” tērējuši 120 tūkstošus eiro.
“Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons norāda: “Tie cilvēki, kuri zaudē biznesa cīņā, droši vien nav apmierināti un, iespējams, ka tie cilvēki, kuri uzskata, ka katram Latvijas pilsonim pieder gabaliņš meža, ar kuru mēs varam būt katrs darīt, ko mēs gribam, jo mēs esam valsts īpašumu īpašnieki, arī nebūs visi apmierināti, bet tāda ir tā dzīve. Katrā ziņā mēs esam sasnieguši rezultātu, kāds ir gaidīts.”
Auditori norādījuši uz trūkumiem, kas ļāva Mierkalna uzņēmumam tikt pie milzu līgumiem un izslēdza iespēju, ka “Latvijas valsts meži” paši pārdod papīrmalku, kad cena ir izdevīga. Zemkopības ministrija pagaidām arī nav ļāvusi mums iepazīties ar auditiem.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, LVM kapitāldaļu turētājs Arvīds Ozols saka: “Šie konkrētie izvērtējuma dokumenti, satur komercinformāciju. Mēs izvērtēsim, kādu daļu mēs varam iedot plašākai sabiedrībai iepazīt.”
2,003 skatījumi