Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir politiskā apvienība, kura pirms teju pusgada notikušajās Saeimas vēlēšanās zaudēja visvairāk – gan savu vēlētāju atbalstu, gan vietu koalīcijā. Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka apvienība nav atguvusies no neveiksmēm un, visticamāk, tai būtu jāveic mājasdarbs – jāmeklē, kādas kļūdas tā pieļāvusi.
Lai arī pēc “Vienotības” krīzes ZZS bija visas iespējas kļūt par Latvijas centrālo varas partiju, politiskais spēks šo iespēju ne tikai neizmantoja, bet pat noveda savu politisko organizāciju līdz tikpat kā kraham. Un tā visa pamatā bija nekompetence, izpratnes trūkums, neiedziļināšanās galvenajās problēmās, sabiedrības viedokļa klaja ignorance un maldīgā pārliecība, ka viņi ir vislabākie saimnieki, kas noveda pie nekam nederīgas veselības reformas, finanšu nozares problēmām un nodokļu reformas, kas solītās labklājības vietā atnesa jaunu nodokļu slogu.
Nodokļu reforma, kas tika nodēvēta par vienu no vērienīgākajām dāvanām Latvijas simtgadei, stājās spēkā 2018. gadā. Tai bija vairāki mērķi – veicināt Latvijas konkurētspēju, ierobežot ēnu ekonomiku un netaisnīgu konkurenci, tāpat tai bija jāsamazina ienākumu nevienlīdzība, taču drīz vien nācās secināt, ka izslavētā nodokļu reforma patiesībā kavē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, samazina pašvaldību ieņēmumus un principā apgrūtina iedzīvotāju dzīvi. Vēl satraucošāks bija fakts, ka reformas dēļ tūkstošiem cilvēku paši sev nezinot bija kļuvuši par nodokļu parādniekiem. Un šeit atbildība nepārprotami krīt uz finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.
Starp reformas aizstāvjiem bija arī toreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš, šķiet, vēlējās izpatikt ikvienam. Tieši viņš bija tas, kurš paziņoja, ka nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem.
Sekmīgas nebija arī citas Kučinska valdības reformas, tai skaitā izglītības sistēmas reformēšana un veselības aprūpes sistēmas reforma. Lai arī Kučinskis 2017. gada gadumijas uzrunā teica, ka ir pārliecināts, ka mūs gaida izcils gads, tas vien iezīmēja ZZS beigu sākumu un izcils tas bija vien ZZS politiskajiem sāncenšiem.
“Labo darbu čempionu” nekompetence visskaļāk izpaudās līdz ar “netīrās naudas” krīzi, kas sākās pēc notikumiem ap ABLV banku. Aizkraukles jeb “ABLV Bank” nedienas bija vienas no pērn apspriestākajiem tematiem Latvijā, kas pievērsa ne tikai ārzemju mediju uzmanību, bet izraisīja arī starptautisku skandālu. “ABLV Bank” akcionārs Ernests Bernis norādīja, ka vairākkārt ticies ar bijušo finanšu ministri, kura neesot norādījusi uz potenciālajiem riskiem, tieši pretēji — mudinājusi banku turpināt darbu.
Skaidrs, ka ZZS Kučinska valdības laikā pieļāvusi būtiskas kļūdas, kas grāvušas gan politiskās apvienības, gan valsts tēlu. Līdz ar to neapšaubāmi ZZS ir jādod skaidrs vērtējums bijušā premjera Kučinska un par finanšu nozari atbildīgās Reiznieces-Ozolas paveiktajam, jo šī tandēma dēļ daudziem cilvēkiem nācies smagi ciest un par viņu pieļautajām kļūdām šobrīd turpina vēl maksāt visa valsts.
Foto: F64
2,401 skatījumi