Tūrisms un restorāni ir pirmais, uz ko cilvēki sāk taupīt, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
“Laikam citām nozarēm esam jau apnikuši, jo arī citas nozares skar tās pašas nelāgās parādības, kas mūs. Īpaši jau pandēmija nodarīja daudz ļauna tūrismam, viesmīlībai, satiksmei. 1. aprīlī, kad tika atcelti ierobežojumi, šķita, ka varēsim uzelpot, bet 24. februārī sākās karš Ukrainā. Tas ļoti ietekmē to segmentu mūsu uzņēmējdarbībā, kas saistās ar organizēto tūrismu, ar tūristu grupām – gan atpūtas, gan biznesa tūristiem. Martā sākās tūristu grupu atcelšanas lavīna. Rietumu un citas pasaules tūristiem šķita, ka karš ir pārāk tuvu Latvijai un šeit uzturēties būs bīstami. Nu bet individuālais tūrisms ir, ārzemnieki ir manīti Rīgā un Latvijā, kolēģi strādā,” norādīja Jenzis.
Pēc viņa teiktā, ēdināšanas nozarē pašlaik ir jūtams darbaspēka trūkums: “Trūkst gan kvalificētu, gan nekvalificētu darbinieku. Ļoti labi pavāri pandēmijas laikā ir pārkvalificējušies un dara citus darbus, baidoties no jauna sērgas viļņa rudenī, no neziņas un nestabilitātes. Liela daļa ir aizbraukuši uz ārzemēm tāpēc, ka tur bija mazāki, īslaicīgāki ierobežojumi, mazākas vakcinācijas prasības.”
“Inflācijas apstākļos uzņēmējam sadārdzinās visi resursi un arī darbaspēks kļūst dārgāks. Protams, priecājos, ka labi pavāri saņem lielākas algas, kas ir konkurētspējīgākas Eiropā. Bet strauja cenu palielināšana ēdināšanas uzņēmumos nav iespējama, jo cilvēku pirktspēja neaug tik strauji, tūristu ir maz. Daudz straujāk aug energoresursu, degvielas, pārtikas produktu izmaksas. Daži kolēģi atrod iespēju palielināt cenas, taču ne vienmēr tas ir iespējams. Lielākā daļa ēdināšanas uzņēmēju pašlaik mēģina kā nebūt noturēties, izmisīgi saglabāt savu uzņēmumu,” sacīja Jenzis.
“Nesen žurnālisti no televīzijas raidījuma “Bez tabu” intervēja mani par skatītāja ziņojumu, ka viņš redzējis slimnīcas ēdnīcā pensionāru pāri, kas ēd vienu zupiņu uz abiem. Un jautājums bija, vai ēdināšanas uzņēmumos nav pārāk lielas cenas. Man nācās stāstīt, ka pastāv zupiņas cenas veidošanās mehānisms, kurā ietverta pārtikas produktu cena, komunālie maksājumi, īres maksa, iekārtu amortizācija, darbaspēka un pievienotās vērtības nodokļi. Līdz ar to nav tā, ka ēdināšanas uzņēmumi uzliek pārmērīgas cenas, lai pensionāri nevarētu atļauties dārzeņu zupiņu. Bet taisnība, ka visneaizsargātākie sabiedrības slāņi, pensionāri, daudzbērnu ģimenes, mazu algu saņēmēji no inflācijas cieš visvairāk. Kad sākās karš Ukrainā, man gribējās teikt, ka sērgas pandēmija salīdzinājumā ar nākamo krīzi šķitīs kā maza bērna šļupsti. Tik tiešām pārtikas krīze skars arī Eiropu un Latviju, un cenas būs vēl daudz lielākas,” pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents.
“Kad sākās energoresursu krīze, mēs vedinājām ņemt par paraugu Polijas piemēru un samazināt PVN pārtikai. Es saprotu, ka valstij ir nepieciešami nodokļu ieņēmumi, taču krīzes situācijā, kad aug cenas, diezin vai ir pareizi censties iekasēt vairāk un vairāk. Jāveido tas mehānisms tā, lai mazinātos inflācija. Šādu viedokli mēs sniedzām Ekonomikas ministrijai. Nepieciešams samazināt PVN arī ēdināšanai. Daudzas valstis Eiropā ir to izdarījušas. Arī Lietuvā tas tika darīts pandēmijas seku mazināšanai. Ja PVN tiks samazināts pārtikai, tikai loģiski būs to samazināt arī ēdināšanai. Citādi būs tā, ka tas pats produkts, kas veikalā tiek pārdots ar 5% PVN, kafejnīcā vai restorānā būs ar 21% PVN. Tātad pieaug par 16%. Tas nav īsti pareizi. Šīs valdības laikā ir vērojami lēmumi, kas ir vairāk politiski, ne ekonomiski,” sacīja Jenzis.
1,140 skatījumi