Saeimā ar koalīcijas frakcijām iepazinās Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) iespējamā priekšsēdētājas amata kandidāte Kristīne Saulīte. Pret iepriekšējo galveno vēlēšanu organizētāju Kristīni Bērziņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis izmeklēšanu un pieprasīja viņu no amata atstādināt. Tiesībsargi CVK līgumos ar vēlēšanu tehnisko nodrošinātāju saskata krāpšanu un dokumentu viltošanu. CVK vadītāja aizdomas noraida, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
CVK ir Kristīnes Bērziņas pirmā un vienīgā darba vieta. Pirms turpat četriem gadiem ilggadējā CVK preses sekretāre pārņēma komisijas vadību no Arņa Cimdara. Togad notika Eiroparlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi bija iespējams balsot brīvi izvēlētā iecirknī. To varēja, pateicoties CVK datorsistēmai. Diemžēl tā nestrādāja, kā iecerēts, vēlēšanas noritēja smagnēji. Tāpēc politiķi lēma, ka līdz šim nomatā informācijas tehnoloģiju sistēma CVK ir jāpārņem savā valdījumā.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (NA), bijušais e-pārvaldības apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava norāda: “Toreiz tika pamanīta problēma, ka ir tikai viens piegādātājs. Tā tomēr ir ļoti sensitīva sistēma, kura tiešām ir saistīta ar nacionālo drošību. Par laimi, tā bija vietējā kompānija, bet uzņēmumu var jebkurā brīdī pārdot. Un uzņēmums var nonākt ārvalstnieku rokās, kas var ietekmēt jau vēlēšanu iznākumu.”
Un tad komisija rosināja iespēju iegūt valsts īpašumā šo sistēmu vēlēšanu organizēšanai.
Politiķi bija informēti, ka CVK informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumos uzvar tikai viens uzņēmums. Valsts kontrole jau vairākus gadus brīdināja, ka CVK ir atkarīga no IT pakalpojumu sniedzēja “SOAAR”, kas ilgstoši nodrošina e-pakalpojumu vēlēšanās un diktē cenu. Sadarbība ar Renāra Kadžuļa vadīto firmu sākās un izveidojās vēl iepriekšējā CVK priekšsēdētāja Cimdara laikā.
Uzņēmums 11 gadu laikā saņēmis 19 CVK pasūtījumus kopumā par 4,5 miljoniem eiro.
Lai gan Iepirkumu uzraudzības birojs ar sarkaniem karogiem marķēja “SOAAR” gūtos pasūtījumus, jo tam nebija konkurentu, slēgt līgumu ar šo uzņēmumu neaizliedza. Nesūdzējās arī citas IT kompānijas.
Neraugoties uz to, ka ierosinājums pārņemt IT sistēmas valsts īpašumā nāca no Saeimas, iepirkumu CVK bija jāorganizē ar esošajiem resursiem. 12 cilvēku mazajā iestādē bija tikai viens IT sistēmu administrators.
Lai uzrakstītu specifikāciju sarežģītajam iepirkumam, tika pieaicināts eksperts no malas un arī tas tikai ar trešo piegājienu, jo vairāki nekvalificējās specdienestu iebildumu dēļ.
Tomēr vēlēšanu sistēmu iepirkuma konkursā pieteicās tikai viena firma- tas pats “SOAAR”.
Bijusī CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa pauž: “Tas bija 2020. gads, vasaras sākums, kad izsludinājām šo konkursu, vēl arī nosūtījām pieteikumu LIKTA (varbūt viņi var izplatīt saviem biedriem) un ielikām informāciju arī sociālajos tīklos, ka mums ir šāds iepirkums, taču pieteicās tikai viens pretendents, tas pats attiecīgais uzņēmums “SOAAR”. Te arī sabruka mūsu ilūzijas, ka šajā e-vidē ir vispār konkurence.”
CVK nebija nepieciešamās kompetences IT jomā. Sistēmas moduļa iegādei 2021.gada pašvaldību vēlēšanām bija aprēķināts pārāk mazs finansējums. Izmaksas izrādījās divreiz lielākas – gan par sistēmas iegādi, gan darbināšanu tieši vēlēšanu laikā jeb lietotāju atbalstu.
Vēlēšanu norises gadā Kristīne Bērziņa Finanšu ministrijai prasīja naudu IT nodaļas izveidei. Četrām štata vietām bija plānots 241 557 eiro liels finansējums. Finanšu ministrs uz vēstuli neatbildēja. Un arī Saeimas budžeta komisija šo pieprasījumu nemaz neskatīja.
Saeimas deputāts, bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauž: “Finanšu ministrija līdzekļus nepiešķir. Līdzekļus piešķir valdība. Katrai institūcijai nevar būt savi IT risinājumi, ir kopīgi risinājumi. Ņemot vērā, ka CVK ir 10-12 cilvēku maza iestāde, mūsu priekšlikums bija veikt auditu. Mums par izbrīnu, no VARAM atnāca pavisam cits dokuments, ka šī centralizācija nav pareiza lieta. (..) CVK durvis ir pretī Finanšu ministrijai. Iespēja piezvanīt un nolikt tikšanos ir.”
“Mēs arī vairākas reizes mēģinājām sarunāt tikšanos ar Reira kungu. Bet viņš diemžēl bija pārāk aizņemts,” pauda Bērziņa.
Līdz 2023. gadam CVK pakāpeniski bija jānopērk pieci sistēmas moduļi – līdz šim iegādāti trīs: bāzes, pašvaldību un Saeimas. Par tiem samaksāts gandrīz par miljonu vairāk nekā plānots – nevis 1,27 miljoni, bet 2,1 miljoni eiro.
Bērziņa atzīst – tā kā vēlēšanām jānotiek noteiktā laikā, nav bijis citu alternatīvu kā strādāt ar “SOAAR”: “Tā kā mums nav tās nodaļas (IT nodaļas), mums pietrūkst spēka un kompetences vienmēr izkontrolēt, vai tas darba apjoms ir tik liels. Tā kā mums to pakalpojumu vajag, mums nav īsti iespēju ar viņiem kaulēties, ja uzņēmums nepiekrīt. Jo mēs nevaram pateikt, mēs to darīsim paši.”
Pēdējos gados audzis “SOAAR” apgrozījums un peļņa. Jaunākais gada pārskats ir iesniegts par 2020. gadu un tas rāda visu laiku augstāko peļņu – vairāk nekā 650 000 eiro.
SIA “SOAAR” valdes loceklis Renārs Kadžulis pauda: “To, ko mēs bijām izstrādājuši, attīstījuši 10 gadu garumā, to valsts izvēlējās iegādāties savā īpašumā. Un šī peļņa būtu jādala uz iepriekšējiem 10 vai pat padsmit gadiem.”
Valsts kontrole jaunākajā revīzijā norādījusi uz nepilnībām CVK līgumos ar “SOAAR” pašvaldību vēlēšanu organizēšanā un darbu uzraudzībā. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju CVK nopircis “SOAAR” darbiniekiem jaunus datorus, lai viņi vēlēšanu nodrošināšanai varētu strādāt no mājām attālināti. Auditori uzskatīja, ka tas nepamatoti sadārdzinājis šo pakalpojumu uz vēlēšanām par 40 000 eiro. Esot pareizi bijis datorus nomāt.
“Nekā personīga” rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tieši šādu summu KNAB uzskata par izkrāptu saistībā ar pašvaldību vēlēšanu organizēšanu 2021. gadā. Aizdomās tur 11 cilvēkus, arī CVK vadītāju un “SOAAR” valdes locekli.
KNAB pārstāve Agita Antonāne pauž: “Konkrētais kriminālprocess ir uzsākts 2022. gada 7. novembrī. Balstoties uz aizdomām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa izmantošanu, kas izraisījis smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu, un dienesta dokumentu viltošanu.”
Nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jānotiek pēc pusotra gada. Vēlēšanu vadības sistēmas moduļa izstrāde tām nav uzsākta. “SOAAR” pārstāvis min, ka nepieciešami 18 mēneši. Pirms vēlēšanām IT risinājumus pārbauda arī citas institūcijas.
CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns saka: “No mūsu iestādes viedokļa nav nekāda pieķeršanās konkrētam izstrādātajam, lai gan tā sadarbība ar “SOAAR” ir bijusi izcila, ļoti normāla. Tas, ka būs jauns izstrādātājs, nav nekas slikts, bet procesu tas atkal restartēs. Droši vien jārēķinās, ka tam būs vajadzīgs garāks periods, jo kaut vai tikai drošību testētu, mēs esam lūguši, lai tie ir vismaz seši mēneši.”
“Nekā personīga”: Jūs redzētu, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir apdraudētas, jo šobrīd vienīgais CVK sadarbības partneris – IT firma ir iesaistīta kriminālizmeklēšanā?
Jānis Reirs, Saeimas deputāts, bijušais finanšu ministrs (JV): Tādā veidā es neredzu nekādu vēlēšanu apdraudējumu. Tad vienkārši ir jāmeklē citi risinājumi. Un jāmeklē citi risinājumi laicīgi. Un tie risinājumi ir jāmeklē tādi, ka ir jācentralizē visi IT iepirkumi visā valstī.
Pret “SOAAR” sāktā izmeklēšana uzņēmumam neliedz piedalīties nākamajā iepirkumā, taču reputācijas dēļ to var diskvalificēt. Līdz šim vēlēšanu IT sistēmu izstrādāšanā citi uzņēmumi nav bijuši ieinteresēti.
Lai pagūtu līdz nākamajām vēlēšanām, konkursam jau būtu jābūt izsludinātam. Taču CVK šobrīd ir bez vadības un tas nav noticis. Atstādināts arī komisijas IT sistēmu administrators.
“Nekā personīga”: Vai tas, Jūsuprāt, neapdraud nākamo Eiroparlamenta vēlēšanu norisi?
Kristīne Bērziņa: Apdraud gan. Visa tā situācija apdraud.
Kristīne Bērziņa: “Vai ir kāds uzņēmums šobrīd Latvijā, kas spētu, sanāk 12 mēnešu laikā no jauna šo pakalpojumu tieši Eiroparlamenta vēlēšanām izveidot? Ja tāds ir, tad vēl cerības ir. Bet, ja tāda nav, tad es tiešām nezinu, kā būs Eiroparlamenta vēlēšanās. Vai tas nebūs tas brīdis, kad būs tās burtnīciņas.
Kristīne Bērziņa arī norāda, ka Latvijā nevienas valsts iestādes kompetencē nav vēlēšanu politikas plānošana un attīstība. Kaut Pārresoru koordinācijas centrs veica analīzi, ziņojuma projekts tā arī palika valdības un Saeimas atvilknēs.
Paralēli KNAB, savu izmeklēšanu par vēlētāju reģistra izstrādi tām pašām pašvaldību vēlēšanām veic arī Iekšējās drošības birojs. Aizdomās bez “SOAAR” uzņēmēja par dienesta stāvokļa izmantošanu tur divas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas.
Foto: Valsts kanceleja
1,210 skatījumi