Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

LIZDA norāda uz gadiem pastāvošo nevienlīdzību pirmsskolu pedagogu atalgojumā

LIZDA aicina politiķus pavadīt vienu darba dienu bērnudārzos!

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izsūtījusi aicinājumu visām augstākajām valsts amatpersonām, aicinot piedalīties LIZDA rīkotajā akcijā “Pierādi, ka vari! Pirmsskolas pedagogi izaicina deputātus un ministrus!”, kuras laikā politiķiem būs iespēja uzzināt vairāk par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darbu, pavadot vienu darba dienu kopā ar pedagogu.

LIZDA vērsusies pie Ministru prezidenta, izglītības un zinātnes ministres, finanšu ministra, aizsardzības ministra, tieslietu ministra, citiem nozaru vadītājiem, kā arī pie 13. Saeimas deputātiem, atgādinot, ka Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” nosaka, ka pedagogu (izņemot pirmsskolas pedagogus) zemākā mēneša darba algas likme sākot ar 2021. gada 1. septembri ir 830 EUR. Būtisku nevienlīdzību veido dažādās izglītības pakāpēs strādājošo pedagogu darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei. Vispārizglītojošo skolu pedagogiem darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei, ir 30 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka par 30 stundu darba nedēļu mēnesī tiek maksāta mēnešalga, kas no 2021.gada 1. septembra nedrīkstēs būt mazāka par 830 EUR. Pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, noteikta 40 stundas nedēļā (t.sk. noteiktas – 4 stundas gatavošanās nodarbībām). Līdz ar to pirmsskolas pedagogiem noteiktā (no 01.09.2021) zemākā mēneša darba alga 872 EUR tiks maksāta par 40 stundām nedēļā. Pēc šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, pirmsskolas pedagogu darba stundas zemākā apmaksa ir 5,45 EUR, bet vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagogiem 6.92 EUR, tātad starpība 1,47 EUR. Atgādinām, ka Lietuvā zemākā darba algas likme par 36 h ir 1216 eiro, Igaunijā par 35 h ir 1315 eiro, un Latvijā būs 872 eiro par 40 h.

Nevienlīdzība darba slodzē un darba samaksā rada papildus riskus un ir vērojama vienlīdzīgu iespēju ierobežošana 13085 (IZM dati par 2019./2020. mācību gadu) pirmsskolas pedagogiem arī citos profesionālās dzīves kvalitātes aspektos. Zemās darba samaksas ietekmē pirmsskolas izglītības pedagogs agrāk varēja strādāt blakus darbā citā pirmsskolas izglītības iestādē, tad 40 stundu slodze nedēļā šo iespēju ievērojami ierobežo. Pirmsskolas izglītības iestādes visbiežāk noteikušas darba laiku no 7.00 līdz 19.00. Lai varētu ievērot noteikto darba laiku, 50% pirmsskolas pedagogiem (IZM dati par 2019./2020. mācību gadu) tiek noteikts nepilns darba laiks, kas veido nepilnas darba likmes.

LIZDA uzsver, ka jau no 2004. gada, kad tika noteiktas obligātās izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības pedagogiem, arī pirmsskolas izglītības pedagogiem tika noteikta obligātā augstākā pedagoģiskā izglītība. Ļoti daudzi pedagogi ieguva augstāko izglītību maksas studijās, kā arī regulāri apmeklē profesionālās kompetences pilnveides kursus.

Izglītības likuma 60.panta trešā daļas norma nosaka, ka “pedagogu darba samaksa valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs, tajā skaitā bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Pārējo pedagogu, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas pašvaldības izglītības iestādēs, darba samaksa, ja citos likumos nav noteikts citādi, tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta”. Tā kā pašvaldību budžetu iespējas palielināt finansējumu pirmsskolas izglītības pedagogiem ir atšķirīgas, veidojas nevienlīdzība pedagogu atalgojumā, kas rada risku profesionālajai izdegšanai, pedagogu trūkumam un līdz ar to veicina nevienlīdzīga pakalpojuma nodrošināšanu bērniem. Lai novērstu nevienlīdzību, nepieciešams veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta vai arī veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 445, kuros var paredzēt vienādu zemāko darba algas likmi par vienādu darba apjomu.

Jau iepriekšējās valdības rīcības plāns paredzēja vienoties par ilgtermiņa risinājumu pirmsskolas pedagogu finansēšanā, kas nenoliedzami būtu uz attīstību vērsts solis, kas garantētu vienlīdzību un konkurētspējīgu atalgojumu, jo izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības visiem pedagogiem ir līdzvērtīgas.

LIZDA akcentē, ka Artura Krišjāņa Kariņa Valdības rīcības plāna (Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, apstiprināts MK 2019.gada 23.aprīlī) Deklarācijas 127.uzdevums nosaka: “Turpināsim palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, t.sk. pirmsskolas pedagogiem.” Tam atbilstošais darbības rezultāts tiek definēts šādi: 2) Sagatavots piedāvājums pakāpeniskai pārejai uz pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu no valsts budžeta ATR virzības ietvaros.”, izpildes termiņš līdz 2022.gadam. Normatīvie akti par ATR pieņemti, tāpēc LIZDA aicina nodrošināt attiecīgo plāna punktu izpildi.

LIZDA vērš uzmanību, ka jau vairāku gadu garumā veikusi dažādas aktivitātes, kas nav devušas gaidīto rezultātu, lai panāktu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nevienlīdzības novēršanu nodarbinātībā:

1. 2008. gada 29. janvārī notika diskusija par papildu finansējumu pakāpeniskai pirmskolas pedagogu (1.5-4 gadi) atalgojuma nodrošināšanai no valsts budžeta, kurā pēc LIZDA iniciatīvas tika aicināti piedalīties IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Finanšu ministrijas (FM), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvji. Diskusijas dalībnieki neiebilda vienam no LIZDA priekšlikumiem, kurš paredz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu pakāpenisku pāreju no 36 darba stundām ar izglītojamajiem (36h+4h=40h) uz 30 darba stundām ar izglītojamajiem (30h+10h=40h), no kurām 30h finansē no pašvaldības budžeta, bet – 10h (sagatavošanos nodarbību vadīšanai) no valsts budžeta (mērķdotācijas). Līdz ar to būtu mazāks slogs pašvaldību budžetam un atbrīvotos finansējums pedagogu mēneša algas likmes pietuvināšanai pārējo izglītības pakāpju pedagogu algas likmei. Tālāk, jautājums pēc LIZDA rosinājuma, tika skatīts 2018. gada 7. februārī, Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē, kura nolēma “pieņemt informācijai piedāvātos teorētiskos alternatīvos modeļus un to aprēķināto fiskālo ietekmi pakāpeniskai pirmskolas pedagogu atalgojuma nodrošināšanai no valsts budžeta”. PINTSA sēdē IZM iepazīstināja ar šādiem diviem alternatīvajiem risinājumiem:

“No valsts budžeta tiek finansētas 4 stundas dienā vienai grupai. No valsts budžeta tiek finansēts logopēds tādā pašā apmērā, kā 5.-6. gadīgajiem.

Pārņemt pirmsskolas pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta pakāpeniski: 2019 – 4.gadniekus, 2020 – 3.gadniekus, 2021. – 2.gadniekus, 2022 – 1,5.gadniekus.”

2008. gadā arodbiedrības organizētajā parakstu vākšanas kampaņā “Vienaldzība izmaksā vairāk nekā izglītība!” divu nedēļu laikā tika savākti 42 549 arodbiedrības biedru un atbalstītāju paraksti par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas pakāpenisku nodrošināšanu no valsts budžeta. Paraksti iesniegti Saeimā un Ministru kabinetā.3. Iniciatīvu platformā Manabalss.lv savākti vairāk nekā 10 400 parakstu par LIZDA iniciatīvu “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nodarbinātībā”. Paraksti iesniegti Saeimā un iniciatīva izskatīta 2020.gada 11.martā Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijā, 2020.gada 17. septembrī izskatīta Saeimas plenārsēdē un nodota Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurās nav pieņemts lēmums. Vairāk kā gadu netiek sniegta atbilde 10 400 iniciatīvas atbalstītājiem.

 2019. gadā IZM izveidotajā darba grupas par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas un slodzes pilnveidi divpadsmit sanāksmes tika -izteikti priekšlikumi. Darba grupas priekšlikumi netika realizēti, bet tika nodoti jau nākamajai darba grupai par vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba slodzes un samaksas sistēmas pilnveidi.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 2018., 2019., 2020., 2021. gadā iesniegti priekšlikumi likumprojektā par valsts budžetu par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļēju darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā vairākkārt iesniegti priekšlikumi likumprojektos par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredzētu no valsts budžeta daļēju darba samaksas nodrošināšanu pirmsskolas pedagogiem.

Ministru kabineta sēdēs 2018., 2019., 2020., 2021. gadā, kad izskatīti jautājumi par kārtējā un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu, prasīts piešķirt finansējumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļējas darba samaksas nodrošināšanai no valsts budžeta.

LIZDA parakstīta vienošanās par sadarbību ar: Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», “Saskaņa” sociāldemokrātisko partiju, Attīstībai/Par!, Zaļo un Zemnieku savienību, Jauno VIENOTĪBU. Viens no vienošanās par sadarbību punktiem paredz risināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas jautājumu. Tiekoties ar politisko partiju frakcijām, atgādināts par šo vienošanās punktu.

LIZDA norāda, ka:

2020. gada 23.novembrī saņemtā IZM atbilde par LIZDA prasībām apstiprina, ka nozares ministrija neplāno risināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nodarbinātības nevienlīdzību ātrāk kā pēc 2022.gada.

2021. gada 13.janvārī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika izskatīts jautājums LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” uzrunātais jautājums par psihoemocionālo situāciju pirmsskolas izglītības iestādē, un ar to saistītais nepieciešamo pirmsskolas izglītības politikas un/vai pirmsskolas izglītību reglamentējošo normatīvo aktu izmaiņu izvērtējums”, kā arī LIZDA iniciatīva www.manabalss.lv par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nevienlīdzības novēršanu. Tika nolemts atkārtoti izskatīt šo jautājumu atbildīgajā komisijā 2021.gada aprīlī.

Nosūtīta vēstule 13.Saeimas deputātiem ar lūgumu rast iespēju tikties, lai panāktu atbalstu grozījumiem Izglītības likumā, kas novērstu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nodarbinātības nevienlīdzību. Pozīcijas partijas (Jaunā VIENOTĪBA, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”) informēja, ka šo problēmu iespējams risināt pēc ATR un pašvaldību vēlēšanām, opozīcijas partijas (SDP “Saskaņa”) un pie frakcijām nepiederošie deputāti (E.Papule, J.Stepaņenko, Ļ.Švecova, K.Sprūde) pauda atbalstu LIZDA priekšlikumam.

No 2020.gada februāra līdz jūnija mēnesim LIZDA piedalījās IZM izveidotajā Pirmsskolas izglītības darba grupā (turpmāk – darba grupa) un aktualizēja LIZDA pirmsskolas ekspertu priekšlikumus par darba slodzes veidošanu, darba organizāciju un darba samaksu pirmsskolas izglītības iestādēs. Darba grupa vairākkārt nonāca pie secinājuma, ka pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas finansējuma nodrošināšana no valsts budžeta pilnībā visām pirmsskolas pedagogu grupām nav darba grupas kompetencē un risināma politisko lēmumu kontekstā.

LIZDA norāda, ka «Eiropas stratēģijā 2020» ir uzsvērts, ka pirmsskolas izglītība un aprūpe ir svarīgs pamats veiksmīgai apmācībai, sociālajai integrācijai un vēlāk arī darba tirgum – personības veidošanās kontekstā. Eiropas Padome ir aicinājusi visas Eiropas Savienības dalībvalstis investēt vairāk līdzekļus pirmsskolas izglītībā, jo tā nodrošina izaugsmi nākotnē. Izglītība un aprūpe agrīnā pirmskolas vecumā tiek ielikti pamati panākumiem vēlākā dzīves posmā attiecībā uz izglītību, labklājību, nodarbinātību un sociālo integrāciju, jo īpaši bērniem no maznodrošinātajām un mazaizsargātajām ģimenēm. Pirmsskolas izglītības pedagogam ir jāspēj nodrošināt veiksmīgu pāreju no pirmsskolas uz pamatskolu, izmantojot uz kompetencēm balstītu mācību saturu un nodrošinot atbilstošu mācību vidi. Eiropas Komisijas pētījumā „Nepieciešamās kompetences pirmsskolas izglītībā un aprūpē”, izceltas četras galvenās kompetenču dimensijas: individuālajā, institucionālajā un komandas līmenī, kā arī starp-institucionālajā un pārvaldības līmenī, apliecinot bērnu, vecāku, pedagogu un visu pārējo pirmsskolas izglītībā un aprūpē ieinteresēto pušu nozīmi augstas kvalitātes izglītības definēšanā un veidošanā un 21 gadsimta vajadzībām atbilstošu prasmju un zināšanu aktualitāti. Mūsdienīgai un zināšanās pamatotai ekonomikai ir nepieciešami cilvēki ar aizvien augstākām un atbilstošākām prasmēm. Latvijas pašreiz esošajā sarežģītajā demogrāfiskajā un ekonomiskās nestabilitātes situācijā, kad ģimenes ne vienmēr spēj nodrošināt pilnvērtīgu bērna attīstību, pirmsskolas izglītības iestādes pedagogam ir jāuzņemas atbildība par bērnu kognitīvo un lingvistisko attīstību, par viņu audzināšanu un socializāciju, par daudzkultūru vides un globalizācijas radītām problēmām.

LIZDA vērš uzmanību, ka OECD eksperti Latvijas izglītības politikas pārskatā norāda, ka nepieciešams veidot stratēģisku pieeju, lai uzlabotu pirmsskolas darbinieku kvalitāti un motivāciju. OECD eksperts Marko Kols uzsver, ka pirmsskolas izglītības posmā ir jābūt vislabākajiem pedagogiem. Izglītība un aprūpe agrīnā pirmsskolas vecumā tiek ielikti pamati panākumiem vēlākā dzīves posmā attiecībā uz izglītību, labklājību, nodarbinātību un sociālo integrāciju un aicina likvidēt pedagogu atalgojuma atšķirības. Proti, celt algas un maksāt pirmsskolu pedagogiem tikpat, cik sākumskolās. Organizācija atsaucas uz ziņojumu, kas pierāda – tādā veidā var divkārt celt bērnu lasīšanas un matemātikas prasmes. 2019.gada OECD pētījums apliecina., ka Latvijā, Islandē un Vācijā ir vislielākais stundu skaits ko pirmsskolas pedagogs pavada kopā ar bērnu, bet atalgojums ir viens no zemākajiem salīdzinot ar citām OECD valstīm. Latvijā pirmsskolas izglītības pedagogam ir par 47.7% vairāk kontaktstundu ar bērnu, salīdzinājumā OECD valstu vidējo stundu skaitu. Lielākajā daļā Eiropas valstu pirmsskolas skolotāji saņem to pašu likumā noteikto minimālo algu kā pamatskolas un vidusskolas skolotāji, un parasti viņiem ir tāda pat kvalifikācija (ET2020 Working group Early Childhood Education and Care).

LIZDA vērš uzmanību arī uz COVID -19 pandēmijas laiku, kurā dažādās nozarēs nodarbinātie var darbu veikt attālināti, taču tieši pirmsskolas skolotāji ir tie pedagogi, kuri šajā laikā katru darba dienu savu veselību un drošību pakļāvuši tiešam riskam inficēties ar bīstamo vīrusu. Pirmsskolas iestādes, ar ļoti retiem izņēmumiem, bijušas atvērtas visu pandēmijas laiku.

Latvijā 2019./2020.gadā konstatētas 254,994 vakantas pirmsskolas pedagogu amata likmes (IZM dati). LIZDA aktualizē, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi šobrīd ir vissatrauktākie un visneapmierinātākie, salīdzinot ar citām pedagogu kategorijām, jo nav nodrošināts vienlīdzīgs profesionālās dzīves kvalitātes līmenis.

LIZDA uzskata par neapmierinošu izveidojušos situāciju darbā jau ar 2021.gada un vidēja termiņa valsts budžeta projektu, neparedzot finansējumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nevienlīdzības novēršanai un to, ka netiek ņemti vērā LIZDA priekšlikumi, lai nodrošinātu no valsts budžeta daļēju pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu.

LIZDA izsaka pateicību par kaut nelielas pirmsskolas pedagogu darba samaksas nevienlīdzības novēršanu 5% apmērā no 33%, taču atgādina, ka Finanšu ministrs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs publiski apliecināja, ka gadiem pastāvošā nevienlīdzība tiks mazināta lielākā apmērā. Tas netika izdarīts.

Lai veicinātu profesijas prestiža paaugstināšanu, kas ietver arī cienīga atalgojuma nodrošināšanu, LIZDA aicina deputātus un ministrus iesaistīties akcijā, kas ļaus labāk izprast pastāvošās problēmas pirmsskolās, lai tās aktīvāk risinātu!

LIZDA no politiķiem un amatpersonām līdz 7. augustam gaida pieteikumus par savu dalību akcijā.


822 skatījumi

Un Tavas domas par šo?