Šī brīža situācijā valdībai nepieciešami skaidri mērķi, kas iezīmē jaunu kursu Latvijai jaunā ģeopolitiskā realitātē. Sabiedrības saliedētība un izlēmīga rīcība enerģētiskās neatkarības un sociālā atbalsta stiprināšanā un jauna ekonomiskās attīstības modeļa iedzīvināšanā ir ļoti būtiski Latvijas turpmākajai attīstībai. Partija “PROGRESĪVIE”, vērojot valdības deklarācijas tapšanu, izsaka bažas, ka šī iespēja tiks palaista garām.
“Latvijas energoneatkarības un vides politika var radīt priekšnosacījumus visas ekonomikas pārstrukturēšanai. No ekonomikas, kas bijusi atkarīga no Krievijas resursiem un koruptīvām ietekmēm uz tādu, kas transparenti piedalās zaļo tehnoloģiju ražošanā, kā arī sekmīgi realizē tādas pārnozaru misijas, kā Zaļais kurss, digitalizācija, jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstība un Rail Baltica,” uzsver PROGRESĪVE Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, ekonomists Kaspars Briškens.
Sabiedrībai svarīgie jautājumi
Eksperti, sabiedrība un pašas politiskās partijas ir norādījušas uz svarīgākajiem Latvijas mājasdarbiem, kuriem būtu jāatspoguļojas valdības deklarācijā:
1) Skaidrs izaugsmes plāns Latvijai un Zaļā kursa izmantošana jaunu darba vietu radīšanai.
Valdības deklarācijā nepieciešams ietvert skaidru ambīciju veidot Latvijā modernu industriālo politiku ar skaidrām prioritātēm, kā arī izmantot Zaļā kursa sniegtās iespējas likt pamatus ilgtspējīgai konkurētspējai. Diemžēl, topošās koalīcijas lēmums nodalīt vides un klimata jomas dažādās ministrijās rada bažas, ka šāds integrēts ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes modelis netiks realizēts.
2) Stiprināt sabiedrības veselību ar atbilstošu finansējumu.
Gan eksperti, gan Latvijas sabiedrība, gan veselības speciālisti situāciju veselības aprūpē vērtē kā kritisku. Solījumi stiprināt sistēmu parādījās gandrīz visu partiju priekšvēlēšanu solījumos. Veselības aprūpes finansējums Latvijā turpina atpalikt no Lietuvas un Igaunijas, pēdējos desmit gados Latvijā palielinās veselības rādītāju plaisa starp dažādām ienākumu grupām. Ir jānoņem finansiālie šķērsļi veselības aprūpes pieejamībai un jāsamazina nevienlīdzība.
Valdības deklarācijā jāparedz publiskā sektora finansējuma palielinājums veselības aprūpei līdz 6% no IKP (vai 15% no valsts budžeta), kā tas paredzēts Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs.
3) Ieguldījumi izglītībā un jomas darbinieku atalgojumā.
Līdz šim izglītības un zinātnes darbinieki ir ilgstoši badināti, lai arī tieši izglītības joma ir ekonomikas izrāviena pamatnosacījums. Tādēļ mācībspēku piesaiste ir katastrofāla, un pētnieku rezultāti atkarīgi no īstermiņa ES finansējuma.
Valdības deklarācijā jānosaka būtisku visu pedagogu un akadēmiskā personāla algu paaugstināšanu, kā tas paredzēts Izglītības attīstības pamatnostādnēs.
Iestāšanās pret šauru grupu interesēm
Ģeopolitiskās un sociālās krīzes laikā īpaši svarīgi parādīt, ka valdība nostāsies sabiedrības, nevis šauru interešu grupu pusē.
Valdības deklarācijā jāparāda skaidra attieksme pret Artura Toma Pleša lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu. Apstākļos, kad Rīga atpaliek no Tallinas un Viļņas, jāatceļ lēmums, kurš bremzē galvaspilsētas — Latvijas ekonomikas dzinējspēka — attīstību un investīciju projektus vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā. Vienlaikus jāatļauj pašvaldībām bez liekiem ierobežojumiem lemt par azartspēļu aizliegšanu, kā to priekšvēlēšanu laikā solījuši visi topošās pozīcijas politiskie spēki.
Jāatceļ sevi neattaisnojušais lēmums par tievāku koku ciršanu. Šis lēmums nav izpildījis tā pamatojumā ietverto solījumu samazināt koksnes kurināmā cenas, par ko jau iepriekš brīdināja nozares eksperti. Ja lēmums netiks atcelts, tiks vēl plašāk izcirsti Latvijas meži, radīts papildu slogs CO2 mērķu sasniegšanai, kas būs jāsedz citām nozarēm. Gandrīz visi topošās pozīcijas politiskie spēki priekšvēlēšanu laikā solījuši samazināt mežu ciršanu. Šis ir brīdis parādīt, ka valdība ir sabiedrības, nevis kailciršu lobija pusē.
Valdības deklarācijā jāparedz stiprināt labu pārvaldību valsts kapitālsabiedrībās un jāatjauno uzticība uzņēmējdarbības videi Latvijā. Pēdējā laikā turpinās skandāli par AS “Latvijas valsts meži” darbību. Piemēram, pret uzņēmuma padomes locekli Aivaru Tauriņu ierosināti ir kriminālprocesi par iepriekšējo darbību SIA “Rīgas meži” valdē. Nav pieļaujamas nekādas atkāpes no labas pārvaldības un godīgas atlases principiem valsts kapitālsabiedrību amatpersonu iecelšanā.
Atbalsts krīzē
Valdības deklarācijā jāparedz plašāks atbalsts, kas mazina sociālo spriedzi saistībā ar energoresursu, pārtikas, kredītprocentu un citu izmaksu kāpumu. Esošais atbalsts nav pietiekams.
Siltumapgādes, īpaši centralizētās, izmaksu līmenis ar valdības atbalstu jāsaglabā tāds, lai iedzīvotājiem nebūtu jāiztērē visi uzkrājumi un jālūdz pašvaldībā mājokļa pabalsts. Šādā situācijā būs vēl grūtāk veicināt energoefektivitāti nākotnē, jo, pazaudējot iekrājumus, zudīs iedzīvotāju gatavība ieguldīt ēku energoefektivitātes pasākumos.
Esošais energoefektivitātes atbalsts jāpapildina ar īpašu atbalstu zemo ienākumu grupām, lai siltināšanu varētu nodrošināt katrā ēkā.
Lai spētu sniegt papildus atbalstu arvien pieaugošu sociālo risku vidē, ir laicīgi jāpalielina sociālo darbinieku atalgojums, kas šobrīd ir kritiski zems. Šo jautājumu nevar atstāt tikai pašvaldību ziņā.
Iespējas atrast darbu stiprina uzticību valstij, novērš sociālās problēmas un ļauj vairot labklājību. Nodarbinātība Latgalē joprojām kritiski atpaliek no vidējiem valsts rādītājiem. Tādēļ valdības deklarācijā jāpiedāvā konkrēts risinājums nodarbinātības veicināšanai reģionos un dažādās sociālās grupās, kas līdz šim izslēgtas no darba tirgus.
Demonstrējot uzticamu atbalstu krīzes laikā valdība var būtiski stiprināt sabiedrības uzticību lēmumu pieņemšanai. Diemžēl deklarācija bez šiem vai radniecīgiem visai sabiedrībai svarīgiem risinājumiem riskē pievilt sabiedrības uzticību un vēl tālāk atsvešināt no lēmumu pieņemšanas.
Foto: F64
1,014 skatījumi