Zemūdens droni, spiegu zemūdenes un par zinātniskās izpētes kuģiem nomaskēti specvienību peldlīdzekļi. Ar šādu arsenālu Krievijas kara flote spiego un vāc informāciju Baltijas jūrā. Par to brīdina NATO izlūki un apstiprinājumus tam savākuši vairāku valstu žurnālisti.
Krievijas plāns esot kartēs iezīmēt būtisko infrastruktūru, kas atrodas jūras dzelmē, lai to, vajadzības gadījumā saspridzinot, būtiski ietekmētu Rietumvalstu spēju saņemt elektrību un nodrošināt sakarus.
Elektrība, gāze, sakari. To nodrošināšanai Baltijas jūras dzelmē ir vesels kabeļu un cauruļvadu tīkls. Vairāku valstu specdienesti brīdina, ka Krievija varētu mēģināt tiem uzbrukt.
Pagājušā gada septembrī, pusgadu pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un īsi pirms jaunās apkures sezonas sākuma, Baltijas jūrā nogranda vairāki sprādzieni. Netālu no Dānijas krastiem kāds nezināms uzbrucējs vairākās vietās jūras dzelmē saspridzināja Krievijas gāzes vadu “Nord Stream-1”. Kurš to izdarīja, līdz šim pierādīt nav izdevies. Bet vairāki fakti liek raudzīties Kremļa virzienā. Mēnesi vēlāk interneta sakaru pārrāvumu piedzīvoja Fēru un Orkneju salas Ziemeļjūrā. Tur bija sabojāts jūrā esošais interneta kabelis.
Zviedrijas, Somijas, Dānijas un Norvēģijas pētnieciskie žurnālisti secināja, ka pēdējos gados Krievijas kuģi pastiprināti pievērš uzmanību sakaru un elektrības kabeļiem Ziemeļu jūrā. Analizējot publiski pieejamos kuģu maršrutus, radio signālus un citu informāciju, viņi atklāja, ka, piemēram, dažas dienas pirms sprādziena “Nord Stream” gāzes vadā, kāds krievu kuģis to šķērsojis vairāk kā 130 reižu.
Pēdējo divu gadu laikā novēroti vairāki it kā zvejas vai zinātniskie kuģi, kas Baltijas un Ziemeļu jūrā kuģojuši ar izslēgtiem raidītājiem. Vairums no tiem pamanīti naftas ieguves platformu, zemūdens naftas un gāzes vadu, sakaru kā arī elektrības kabeļu tuvumā. Žurnālisti pat nofilmēja, kā uz viena no šādiem kuģiem redzami specvienību cilvēki ar automātiskajiem ieročiem.
Par krievu plāniem sabotēt brīdina arī NATO izlūkdienesta vadība. Krievija ar tā saucamajiem “spoku kuģiem” un arī zemūdenēm veic kritisko zemūdens sistēmu kartēšanu. Informāciju par infrastruktūru vāc, lai nepieciešamības gadījumā varētu tai uzbrukt.
NATO dati liecina, ka, piemēram, zemūdens kabeļi nodrošina 95% no interneta sakariem un kopā katru dienu caur tiem notiek finanšu darījumi 10 triljonu dolāru vērtībā. Kabeļus un cauruļsistēmas jūrā ir grūti uzraudzīt un sarežģīti identificēt uzbrucējus, ja tādi parādās. NATO izlūkdienests brīdina – Ukrainas karā Putina sauszemes armija ir cietusi smagus zaudējumus, bet jūras un it īpaši zemūdens flote vismaz teorētiski nav novājināta un var radīt būtisku apdraudējumu.
“GUGI” jeb Dziļjūras pētniecības galvenā pārvalde ir viena no slepenākajām nodaļām Krievijas militārajā struktūrā. Uz papīra “GUGI” nodarbojas ar jūras gultnes kartēšanu un glābšanas operāciju veikšanu, taču patiesībā flotes kaujinieku uzdevumi var būt pavisam citi.
“To, kādas viņiem ir spējas, tas ir viens no lielākajiem noslēpumiem, kāds Krievijas jūras kara flotē vispār ir. Skaidrs, ka viņi nodarbojās ne tikai ar kartogrāfiju un jūras dibenu pētījumiem, bet arī ir gatavi vajadzības gadījumā izmantot dronus un zemūdenes, kas arī ir viņa rīcībā, un arī mini zemūdenes, kas ir viņu rīcībā. Un arī īpašos ūdenslīdēju spēkus, lai veiktu arī sabotāžas aktus. Jo viens no viņu uzdevumiem ir, tai skaitā, zemūdens apkalpju glābšana avāriju gadījumos. Tas nozīmē, ka tur ir pietiekami liela pieredze, liela ekspertīze savākta, lai veiktu dažādus darbus,” sacīja ilitārais eksperts, bloga “Vara bungas” autors Mārtiņš Vērdiņš.
Jau pirms vairākiem gadiem pie Zviedrijas krastiem Baltijas jūrā bija novērotas, visticamāk, mazas zemūdenes. Līdz šim tā arī publiski nav zināms, kas toreiz jūrā notika. Baltijas jūra ir samērā sekla – vidēji ap 50 metriem, tāpēc lielo zemūdeņu aktivitāti te varētu labi pamanīt. Tomēr Krievija to manevriem bieži izmanto ieplakas, kur jūras dibens ir pat 200 metrus dziļš. Zināms, ka slepenajā “GUGI” flotē ir milzu zemūdenes, kas pārvadā mazās zemūdenes. To darbības pamanīt jūras dzelmē ir krietni grūtāk.
“Mini zemūdenes ir un viņas jau vismaz gadus 10 tiek uzskatīts par vienu no iespējamiem hibrīdu kara instrumentiem,” saka Vērdiņš.
Vaicāts, kādā operācijām viņas krievi izmanto, viņš atbild: “Pirmkārt, izlūkošana – atrastu, kur šie sakaru kabeļi atrodas. Otrā gadījumā – vēl no padomju laikiem viņiem bija doma, ka tur var pieslēgties, attiecīgi pārtvert to “trafiku”, kas notiek pa šiem sakaru kabeļiem. Un trešais – tā arī fiziski bojāšana un nesodīta atgriešanās.”
Drīz pēc sprādzieniem gāzes vadā “Nord Stream” Polijas valdība nolēma, ja kāds uzbruks viņu infrastruktūrai jūrā, tad Polija varēs šiem peldlīdzekļiem uzbrukt.
Baltijas jūrā ir vairāki būtiski elektrības un sakaru kabeļi. Starp Igauniju un Somiju netālu no Krievijas robežas, kur atrodas arī kara bāze, ir divi elektrības kabeļi. Tiem Somu līcī pāri iet kuģu ceļš, ko izmanto Krievijas kuģi. Krietni garāks ir elektrības kabelis starp Lietuvu un Zviedriju, no kura liela daļa atrodas starptautiskajos ūdeņos. Jau izbūves laikā pirms septiņiem gadiem kabeļa “NordBalt” ierīkošanu vairākas reizes apturēja Krievijas militārā flote.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vārgulis pauda: “Tas, ko mēs zinām, protams, jau no arī aukstā kara laikiem, Krievijai padomju laikos jūras dimensija un zemūdens klasificētā darbība – tā vienmēr bija lieta, kas tik ļoti stipri spēcināta no Krievijas puses. Un it īpaši šajā reģionā. Tas vēl vairāk ir mudinājis Krieviju attīstīties. Arī, piemēram, viss, kas notiek Arktikā. Arktikas ledāji. Kontrole. Intereses, vai teritorijas nodrošināšana – tas ir mudinājis Arktikas valstīm, tai skaitā lielā mērā arī Krievijai, attīstīt spējas. Un it īpaši zemūdens spējas. 2007. gads. Krievijas zemūdene noliek Krievijas karogu vienā no Arktikas ledājiem. Tādejādi inicējot, ka tā ir viņas teritorija. Tur ir lieli ieguldījumi no Krievijas puses. Tos mēs neesam redzējuši darbībā.”
Latvijai elektrības savienojumu jūrā nav, bet ir divi sakaru kabeļi, kas no Ventspils stiepjas uz Zviedriju. Vienu izmanto komersanti, otru apsaimnieko Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. No komentāriem par kabeļa drošību centrs raidījumam “Nekā personīga” atteicās.
Satiksmes ministrs (NA) Jānis Vitenbergs norāda: “Tā, protams, ir ļoti svarīga infrastruktūra, un ir jābūt pastiprinātai uzmanībai, lai nekas tāds nevarētu notikt. Ir bijuši arī dažādi lēmumi, kur par papildus uzmanību šai infrastruktūrai ir lemts.”
Vaicāts, vai ir modelēta situācija, kas notiek Latvijā, ja šis kabelis “iziet no ierindas”, Vitenbergs atbildēja, ka tas būtu jājautā Latvijas Valsts radio un televīzijas centram. Savukārt uz raidījuma piebildi, ka centrs atteicies komentēt, Vitenbergs norādīja: “Nu, arī es no savas puses droši vien tad nekomentēšu.”
Klimata un enerģētikas ministrs Raimods Čudars sacīja: “Mums ir izstrādāta virkne scenāriji, kuri krīzes situācijā tiek iedarbināti, lai nodrošinātu kopējo sistēmas drošumu. Tie ir plāni, kuri ir pietiekami detalizēti, ņemot vērā iespējamību, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā ir, bet es atturētos no plašākiem komentāriem šajā jomā.”
Savukārt Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norāda: “Tāda situācija tika modelēta. Tas secinājums ir tāds, ka varētu samazināties interneta ātrums. Bet kopumā nebūtu liela ietekme. Kopumā internets būtu pieejams un visdrīzāk arī tiem resursiem, kas ir izvietoti Zviedrijā, būtu piekļuve caur Eiropu un pārējiem kabeļiem. Tādēļ lielākā ietekme, kas varētu būt tā, ir interneta ātruma samazināšanās.”
Elektrības kabeļa pārrāvums jūras dzīlēs varētu radīt problēmas, jo sistēmas nav sinhronizētas ar vienoto Eiropas energosistēmu. Sakaru kabeļu sabotāžai Latvija esot gatavojusies jau vairākus gadus.
“Mēs esam jau izveidojuši iekšēju interneta apmaiņas serveri, kurš ļauj situācijā, kad notiek ārējie traucējumi vai pat notiek ārējā perimetra bojājumi, mēs esam noslēgti no ārpasaules, tad tas ļautu saglabāt iekšējo interneta plūsmu. Mēs esam ļoti intensīvi strādājuši ar finanšu sektoru, ar bankām, jo arī šajā jomā ir ļoti daudz izdarīts. Bankas ir izstrādājušas dažādus plānus, kas notiktu vai nu elektrības padeves zudumu gadījumā var interneta zudumu gadījumā. Skaidrs, ka veikt maksājumus un nodrošināt skaidras naudas piekļuvi iedzīvotājiem,” sacīja aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Noķert krievu spiegu zemūdenes Baltijas valstu armijas bez NATO atbalsta nespēj. Militārie eksperti norāda, ka nodrošināt vairāku simtu kilometru garu sakaru un elektrības kabeļu drošību jūrā, kas šķērso starptautiskos ūdeņus, ir milzīgs izaicinājums.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis skaidro: “Viens ir kuģu darbība un zemūdens darbība. Otrs slēptās aktivitātes, kas, piemēram, ir zvejas kuģu darbība, kurā ir dažādi spiegošanas un sabotāžas elementi, kas ir uzlikti uz šiem kuģiem, ar kuru palīdzību tie veic dažādas darbības. Tā kā tai ir jābūt NATO reakcijai. Vēl jo vairāk tā iemesla dēļ, ka mēs runājam par potenciālu scenāriju Baltijas valstīs. Tad jūras dimensija papildspēku nosūtīšanai būs ļoti liela nozīme. Un tas, cik mēs veiksmīgi spēsim arī darboties Baltijas jūrā, NATO kā organizācija, tam būs liela ietekme uz to, cik mēs spējīgi spēsim atsist potenciālu Krievijas agresiju. Un tas, ko mēs arī esam novērojuši militāro mācību laikā… Vienā no ZAPAD mācībām atcerēsimies arī civilo kuģu darbības traucējumus. Militārie kuģi iznāk priekšplānā un kavē Lietuvas vai kādas citas valsts civilos kuģus, kuri veic savas ikdienas ekonomiskās darbības. Krievijā šis ir atstrādāts un tur ir jābūt NATO reakcijai, ņemot vērā mūsu resursus, ņemot vērā mūsu pašreizējās iespējas un mūsu fokusu, mēs to nevarēsim izdarīt vieni paši. Tur ir NATO reakcijai jābūt.”
Kā raidījumam “Nekā personīga” intervijā apstiprināja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava, tad daļa no sauszemes interneta sakaru kabeļiem, ko izmanto vai varētu izmantot Latvija, Somijas virzienā iet caur Krievijas teritoriju. Tāpēc sakaru drošības dēļ ar šo kabeļu sistēmu Latvija nevar rēķināties.
1,059 skatījumi