Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Bankas norakstījušas krīzes laika hipotekāros parādus, bet visiem nav paveicies

Pagājušajā gadā noslēdzās iniciatīva norakstīt krīzes laika hipotekāros parādus, bet rezultāts nesasniedza pat trešdaļu no plānot!

Latvijā akūti trūkst darba roku, bet uzņēmēji sūdzas, ka daudzi darba gribētāji jānoraida, jo viņi algu vēlas saņemt aploksnē. Latvijā ir vairāki desmiti tūkstošu uzturlīdzekļu, ātro kredītu un cita veida parādnieku, kas izvēlas strādāt nelegāli, lai ienākumus slēptu. Pagājušajā gadā noslēdzās iniciatīva norakstīt krīzes laika hipotekāros parādus, bet rezultāts nesasniedza pat trešdaļu no plānotā. TV3 raidījums “Nekā personīga” pēta, kādēļ tā.

Pirms 15 gadiem plīsa kreditēšanas un nekustamo īpašumu burbulis, daudzi zaudēja ienākumus un nevarēja turpināt maksāt par kredītiem. Bankas ieķīlātos īpašumus pārdeva, bet pārdošanas cena bija stipri zemāka nekā kredīts. Starpība bija ap miljardu eiro. Šis parāds joprojām vajāja gan kredītņēmējus, gan galvotājus.

Gadu gaitā no aptuveni 300 miljonu parādsaistībām cilvēki tika vaļā maksātnespējas procesā, neatdoti vēl palika ap 600 miljoniem, liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati.

“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops norāda: “Principā šie parādnieki ir 2008.-2012. gada finanšu krīzes mantojums, tie ir klienti, kuriem ķīla tika realizēta, bet parādsaistības saglabājās. Tātad cilvēkiem vairs nebija, ko pārdot, viņiem atlika segt saistības par neesošu īpašumu.”

2020. gadā Saeima pieņēma īslaicīgus atvieglojumus, kas bankām ļāva divu gadu laikā šos neatgūstamos parādus norakstīt. Plānoja, ka tas attiektos uz aptuveni 13 tūkstošiem cilvēku un viņu 600 miljonu parādiem.

“Līdz šai parādu dzēšanas iniciatīvai un arī pēc 2022. gada beigām parādniekam ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no dzēstās summas. Arī sociālā izlīguma programmā no šiem 90% iedzīvotāju ienākuma nodoklis teorētiski apliekas. Ar to šī parādu dzēšanas programma bija īpaša – jūs varējāt tikt vaļā no parādsaistībām un šiem ēnu ekonomikas valgiem,” norāda Krops.

Norakstīts aizdevums skaitās ienākums, kas tiek aplikts ar nodokli. Krīzes laika hipotekārajiem kredītiem parādi līdz pagājušā gada beigām bija izņēmums, nodokli nevajadzēja maksāt. Ja parādus norakstīs tagad, būs jāmaksā ienākuma nodokli 20% no dzēstās summas.

Bankas iniciatīvu piemēroja dažādi – “Swedbank” un “SEB” daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem, invalīdiem parādsaistības norakstīja pilnībā. “Swedbank” visiem pārējiem piedāvāja dzēst 90% no saistībām, “SEB” klientus vērtēja individuāli.

Latvijas Banka informē, ka galu galā līdz pagājušā gada beigām bankas norakstīja 158 miljonus vairāk nekā 3200 parādniekiem. “Swedbank” norakstīja ap 126 miljoniem, “SEB” skaitli neatklāj, bet pēc “Nekā personīga” aprēķiniem tie ir ap 24 miljoniem. Arī “Parex” un “Luminor” banka krīzes laikā bija liels hipotekāro kredītu portfelis. “Parex bankā” tas uzreiz pēc krīzes tika nodalīts un pārdots parādu piedzinējiem. Līdz šim nebija ziņu par “Luminor”.

“Luminor” banka apgalvo, ka tās portfelī vairs nebija daudz atbilstošu klientu. Divu gadu laikā, kopš spēkā stājušās atbilstošās likuma izmaiņas, tā parādsaistības dzēsusi tikai 103 klientiem, 7,5 miljonu eiro vērtībā.

Lauvas tiesu bezcerīgo parādu arī šī banka pārdevusi jeb cedējusi parādu piedziņas firmām.

“Luminor bankas” atgūšanas nodaļas vadītāja Sanda Apine pauda: “Attiecībā uz viņiem, uz šiem cesionāriem, arī grozījumi Kredītiestāžu likumā paredzēja iespēju dzēst šos kredītus. Vai viņi to darīja un kādi bija viņu procedūras noteikumi, es nezinu. Cesija nav tas tipiskākais risinājums “Luminor” bankas gadījumā pēc mūsu procedūrām un noteikumiem. Ir, protams, situācijas, kad kompromisu nav bijis iespējams panākt un šajos gadījumos vienkārši, lai lietas nestāvētu banku portfeļos, bankas tās ir cedējušas. Es teiktu, ka “Luminor” banka ir izsmēlusi visus iespējamos resursus, lai maksimāli ar klientu sadarbotos un rastu risinājumus, un cesija bijis tikai kā galējais solis.”

Pēc finanšu asociācijas datiem kopā ar galvotājiem norakstītā summa pārsniedz 400 miljonus. Bankās pāri palikuši vēl parādi dažu desmitu miljonu eiro apmērā. Un vēl 200 miljoni jau nodoti parādu piedzinējiem. Finanšu nozare aicina nodokļu atvieglojumu vecajiem parādiem piemērot arī turpmāk.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomnieks, zvērināts advokāts Edgars Pastars norāda: “Saprotot, kādēļ valsts ir vēlējusies nodokļu sistēmu tā veidot, – lai neveidotu mākslīgus aizdevumus, kas faktiski būtu dāvanas, iespējams, šajā procesā būtu jāpadomā, lai šo nodokļu jautājumu sakārtotu, ka vismaz regulētie, licencētie subjekti, kad viņi pieņem šādus lēmumus pret fiziskām personām pēc kaut kāda laika, ar procesa regulējumu, ka viņiem šāds nodoklis nebūtu jāmaksā. Tas ļoti atvieglotu parādu dzēšanu, jo nevienam nav interese uzturēt bezjēdzīgus parādus.”

“SEB banka” stāsta, ka 70% no tiem, kam bija krīzes laika parādi, tagad deklarētā adrese ir ārzemēs. Parādu norakstīšanas iecere bija palīdzēt cilvēkiem atgriezties legālajā ekonomikā vai vismaz Latvijā. Pagaidām redzamu rezultātu tam nav.

Taču krīzes laika aizņēmēji ir maza grupa salīdzinājumā ar tiem, kas parādos nonāca vēlāk. Drīz pēc dižķibeles sākuma sākās ātro kredītu bums. Tie ir patēriņa aizdevumi ar mazām summām, bet milzīgiem procentiem. Bieži cilvēki tos ņēma, lai samaksātu rēķinus, un ikdienas vajadzībām, tos kopā ar milzu procentiem atmaksāt ap 100 tūkstošiem nav izdevies joprojām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda: “Ja šo jautājumu sakārtotu, es domāju, ka mēs varētu dabūt cilvēkus atpakaļ. Tas būtu ideāli, jo darbaspēka trūkums ir liels pilnā segmentā, un šeit ar atplestām rokām darbu atrastu.”

Pagāja vairāki gadi, līdz Saeima ierobežoja ātro kredītu devēju alkatību. Tagad ieviesta “mazā maksātnespēja”, lai tiktu vaļā no nelieliem parādiem. Taču šo iespēju izmanto maz. Iespējams, tādēļ, ka mērķauditorija ir tālu prom pelēkajā ekonomikā vai ārpus valsts.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite pauda: “Mēs kaut kāda lobija rezultātā esam nonākuši situācijā, ka es kā darba devējs savam darbiniekam nemaz nedrīkstu aizdot naudu, piemēram, ja viņam ir ātro kredītu parādi. Es to daru, es apzināti pārkāpju likumu, bet es to nedrīkstu, jo tad man ir jāreģistrējas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā kā kredītdevējam. Debīlāka sistēma nevar būt, bet tāda ir sistēma.”

Taču galvenā parādnieku grupa, ar ko darba devēji saskaras, ir uzturlīdzekļu nemaksātāji. Lai izvairītos no tiesu izpildītājiem, viņi pieprasa maksāt algu skaidrā naudā.

“Mums jāsaprot, ka tā visa daļa ir visdrīzāk pelēkajā ekonomikā, un tie ir darbinieki, kuri nevis labprātīgi izvēlas, bet prasa no darba devēja atalgojumu skaidrā naudā, neuzskaitot nodokļus. Lielos un vidējos uzņēmumos tas praktiski mūsdienās vairs nav iespējams Latvijā, bet mazajā biznesā vai nozarēs, kur joprojām ir liela pelēkās ekonomikas daļa, tā ir milzīga problēma. Bieži tā nav uzņēmēja izvēle maksāt šādā viedā algu, tas ir darbinieka pieprasījums, it sevišķi kombinācijā, ka mums trūkst darbinieku, un tev nav izvēles. Tā problēma ir jārisina. Var patikt vai nepatikt tie cilvēki, tas, protams, nav labi. Bet liela daļa, ņemot vērā esošo likumdošanu, procentu rēķināšanu, viņi jau ir tādā jūgā – neteiksim “jūgā”, paši viņi ir izvēlējušies šo ceļu – tādā, ka viņi legāli vairs no tā ārā netiek,” saka Bite.

Uzturlīdzekļu garantiju fondam parādā ir 42 000 cilvēku vairāk nekā 400 miljonus eiro. 90% no parādniekiem ir vīrieši. Vidēji parāda summa nav milzīga – līdz 10 000 eiro. Kopš parādniekiem ir noteiktas stingrākas sankcijas, piemēram, aizliegums vadīt auto, atgūtās summas pamazām palielinās.

“Bez uzturlīdzekļu parādiem 65% ir vēl citas kavētas saistības vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Tas liecina par to, ka faktiski iemesls, ka parādnieks mazāk mēģina nākt uz kontaktiem un izvairīties arī no uzturlīdzekļu maksāšanas, ir vēl arī citas saistības. Tas saistās ar to, ka parādnieks negrib legalizēt savus ienākumus vai darba attiecības, jo tas nozīmē, ka viņam rindā nostāsies vairāki kreditori, viņš saprot, ka viņa legālā darbība tāpat būs bez ienākumiem,” sacīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis.

Puse no uzturlīdzekļu parādniekiem ir vecumā līdz 50, taču oficiālas darba vietas un ienākumi ir tikai apmēram ceturtajai daļai.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomnieks, zvērināts advokāts Egars Pastars skaidro: “Viņiem Civilprocesa likums garantē ārkārtīgi mazu summu, kas viņiem tiek saglabāta – 50% no minimālās algas. Tieslietu ministrija par to ir vairākkārt diskutējusi un mēģinājusi arī piedāvāt kaut kādu risinājumu, ka tā summa, kas tiek saglabāta, kur personai principā ir vismaz kaut cik neliela interese maksāt caur piedziņas lietu šo summu, nevis slēpt ienākumus. Jo pie tiem saglabājamiem limitiem, kādi tagad bija atstāti, neviens saprātīgs cilvēks viņus izpildīt nevar. Viņam nav, ko ēst. Protams, var arī kritizēt, ka arī bērnam nav, ko ēst, bet beigās nav ko ēst ne bērnam, ne viņam.”

Savukārt Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis norāda: “Mazākajai daļai ir objektīvi apstākļi, tur ir trūcīgi un maznodrošināti pēc oficiālās statistikas, daļa parādnieku – līdz 10% – ir ar dažāda vieda invaliditāti, tie ir objektīvi apstākļi, kādēļ parādnieks, ļoti iespējams, nevar gūt ienākumus. Tā atlikusī daļa – tur spektrs ir dažāds, ir sociāli degradētas personas, bezpajumtnieki, ir sodītas personas par dažādiem noziegumiem, kuriem jau ir grūti iekļauties sabiedrībā.”

Uzturlīdzekļu garantiju fonda vadītājs uzsver, ka ne visi parādnieki ir ļaunprātīgi, taču par tiem, kuri tādi ir, vēršas policijā. Līdz šim uzrakstīti ap 4000 iesniegumu. Notiesājoša sprieduma gadījumā parasti piespriež piespiedu darbus. No parāda gan tie neatbrīvo. Tagad Saeimā nonākuši grozījumi, kas no vienas puses ierobežos autovadītāja tiesību izmantošanu vēl vairāk. No otras puses, ja parādnieks sadarbosies, viņam varēs norakstīt soda procentus.

“Ja vien parādnieks neslēpjas un grib risināt, ir dažādi instrumenti – neatkarīgi vai piedziņa notiek, pamatojoties uz tiesas spriedumu vai bez tiesas sprieduma. Tiek arī pilnveidots mehānisms, kādā parādnieks var kārtot savas saistības un tikt atbrīvots no procentu maksājumiem, jo šobrīd parādnieka parāds sastāv no pamatparāda un likumiskajiem procentiem. Un ja mēs skatāmies kopējo bildi, tad pamatparāds pret valsti ir 399 miljoni un likumiskie procenti – 123 miljoni. Tā ir iespaidīga summa,” sacīja Līcitis.

Gan uzņēmēji, gan ierēdņi ir pārliecināti, ka liela daļa no parādniekiem strādā nelegāli, un saņem algu aploksnē. Ir aprēķināts, – ja viņi visi strādātu legāli un saņemtu vidējo algu, tad gadā nopelnītu pie 700 miljoniem eiro. Bet viņi nav vienīgie, no tiesu izpildītājiem un piedzinējiem ienākumus slēpt motivēti ir arī citu veidu parādnieki.

Papildus ātrajiem kredītiem vai komunāliem maksājumiem ir arī nodokļu parādi. Seni parādi, kam sākta piedziņa, ir 33 000 cilvēku, bet kopā nodokļu parāds ir 71 000 iedzīvotāju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs pauž: “Ar ēnu ekonomikas [apkarošanas] rezultātiem mums ir ļoti bēdīgi, kā mēs zinām no dažādiem mērījumiem. Pēdējo desmit gadu laikā mēs pat esam palielinājuši ēnu ekonomikas apjomu. Ir uzņēmumi, kuriem aplokšņu algas ir tabu tēma, viņam žēl, ka tas darbinieks nevar, bet, ja viņš savādāk nav gatavs strādāt, tad neko darīt. Bet tajā pašā laikā droši vien atrodas uzņēmumi, kuri aplokšņu algas praktizē. Tā ir realitāte, lai cik man no uzņēmēju biedrības kurpēm būtu nepatīkami to teikt, bet tā droši vien ir.”

Darba devēji rosina šajā procesā aktīvāk iesaistīt uzņēmējus, lai izglītotu darbiniekus, kā atbrīvoties no parādiem vai atgriezties normālā ekonomiskajā apritē.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite norāda: “It sevišķi pie situācijas, kad mums trūkst darbaspēks. Darba devējs šodien ir gatavs daudz ko vairāk darīt nekā ir viņa tiešajos pienākumos, lai sava kolēģa problēmas atrisinātu.”

“Reizēm ir atruna – atnāk parādnieks un saka: man nav darba. Pretī ir mammas, kas saka, ka strādā divos, trīs darbos, lai bērns būtu paēdis, apģērbts,” sacīja Līcitis.

Finanšu asociācija uzsver, ka nevienai organizācijai nav pilnas informācijas par to, cik daudziem iedzīvotājiem ir parādi un cik lieli tie ir. Taču to, cik lielā mērā pārklājas vai nepārklājas ilgstoši VID, Uzturlīdzekļu garantiju fonda, nebanku kreditētāju, komunālo maksājumu un citi parādnieki, neviens nezina.


842 skatījumi

Un Tavas domas par šo?