Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Eiropai ziņos, ka Latvijas dabā viss slikti

Iesniegšanai Eiropas Komisijā ir sagatavota kārtējā Latvijas atskaite par īpaši aizsargājamo Eiropas nozīmes biotopu stāvokli mūsu valstī. Jaunākais atzinums Latvijas dabu iekrāso īpaši drūmās krāsās.

Iesniegšanai Eiropas Komisijā ir sagatavota kārtējā Latvijas atskaite par īpaši aizsargājamo Eiropas nozīmes biotopu stāvokli mūsu valstī. Jaunākais atzinums Latvijas dabu iekrāso īpaši drūmās krāsās.

Jau iepriekšējais Dabas aizsardzības pārvaldes sacerējums pirms sešiem gadiem bija tik dramatisks, ka Latvijai Briselē nācās ilgi un dikti taisnoties. Toreiz par argumentu noderēja fakts, ka biotopu stāvokļa novērtējums tika pirkts ārpakalpojumā un piesaistīto sabiedrisko organizāciju ekspertu skatījumā situācija tika stipri dramatizēta.

Tagad ir tapis jauns ziņojums par periodu no 2012. līdz 2018. gadam – pašas Dabas aizsardzības pārvaldes izpildījumā, un tajā jau atkal tiek apgalvots, ka situācija Latvijas dabā ir ļoti slikta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo dokumentu pirms sūtīšanas uz Briseli iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā. Preses dienestā skaidro, ka līdz tam ar ziņojuma saturu iepazīties nebūs iespējams. Tāpēc pesimistiskie secinājumi pagaidām izriet tikai no atstāsta preses relīzē. Kopumā biotopi ziņojumā raksturoti kā vāji aizsargāti: «Saskaņā ar ziņojumu tikai 10% biotopu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Visaizsargātākie ir iežu atsegumi, saldūdeņi, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu uzlabojies vērtējums mežainajām piejūras kāpām un purvainajiem mežiem, savukārt vissliktākajā aizsardzības stāvoklī ir zālāji, kuru stāvoklis aizvien turpina pasliktināties. Kopumā labāka biotopu kvalitāte ir konstatēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to zonās ar stingrāku aizsardzības režīmu. Savukārt sugu aizsardzības stāvoklis kā labvēlīgs novērtēts 39% sugu, no kuriem aizsargātākās sugas ir zivis un zīdītāji, taču neaizsargātākās – rāpuļi un abinieki.» Ziņojumā esot iekļauts vērtējums par 61 ES nozīmes aizsargājamo biotopu veidu, 59 sauszemes un diviem jūras biotopu veidiem, kā arī 112 ES nozīmes aizsargājamām sugām.

Principā secinājumi tādi paši kā iepriekšējā ziņojuma aprakstā par biotopu aizsardzību laika periodā no 2007. līdz 2012. gadam. Latvijā mēs spējam parūpēties tikai par iežu atsegumiem un citiem akmeņiem, bet pļavas iet postā un «visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais».

Tagad, vēstot par jaunā ziņojuma tapšanu, Vides ministrija arī sniedz pāris rekomendācijas:

«Lai uzlabotu sugu un biotopu stāvokli Latvijā, jāuzlabo valsts un privātā sektora sadarbība. Tāpat būtiski ir stiprināt dabas aizsardzības institūciju darbu.» Pēdējais ieteikums acīmredzot jau pilnā sparā tiek īstenots. Ministrs Juris Pūce atlaidis no darba šā ziņojuma galveno parakstītāju – Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru Juri Jātnieku. Taču šim pesimistiskajam ziņojumam var būt arī tālejošākas sekas. Kādas – aptuveni var nojaust, palasot neseno Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas OECD Vides raksturlielumu ziņojumu par Latviju un rekomendācijas. Tas gan ir balstīts uz tiem pašiem vecajiem Latvijas sniegtajiem datiem, tikai viltīgi pārrakstot to derīguma termiņu, taču lietas būtību tas nemaina. Faktiski OECD uzdevumā strādājoša pētnieku grupa savā ziņojumā Latviju pasludinājusi par dzīvībai nelabvēlīgu valsti. OECD iesaka Latvijai pārskatīt vides nodokļu un nodevu iekasēšanu un tērēšanu, stiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām, ierobežot CO2 emisijas lauksaimniecībā, pārvērtēt vietējo kurināmo resursu izmantošanu. Veikt klimatam draudzīgus pasākumus enerģētikas, celtniecības, transporta, mežsaimniecības un rūpniecības nozarēs. Īsāk sakot, vairāk naudas jātērē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, mazāk – ražošanai un labklājības būvēšanai. Sagaidāms, ka drīzumā to pašu ne tikai ieteiks, bet arī pieprasīs Eiropas Komisija. Tas notiks, balstoties uz pašas Latvijas iesniegtajiem datiem. Pati Vides ministrija komentārā Neatkarīgajai norāda, ka nevar paredzēt, kāda būs Eiropas Komisijas reakcija uz Latvijas iesniegto ziņojumu: «Ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka Latvija nepilda Biotopu direktīvā noteikto par labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, tā var izmantot savas likumdošanas ieviešanas uzrauga funkcijas, tajā skaitā ierosinot pārkāpumu procedūru pret valsti.»

nra.lv


468 skatījumi

Un Tavas domas par šo?