Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Lauksaimniecības ministrs: Krīzes dēļ īpaši smaga situācija ir piena nozarē

Lauksaimniecības nozarei krīzē neklājas viegli!

Lauksaimniecības nozarei krīzē neklājas viegli, īpaši smaga situācija ir piena nozarē, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), piebilstot, ka vienlaikus nav ziņas, ka kāds būtu bankrotējis.

“Protams, ir nozares, kurās ietekme ir neliela, piemēram, graudkopībā, kurā darbs notiek neatkarīgi no krīzes, jo nepieciešamība cilvēkiem pulcēties nav liela. Taču vissmagāk tika skaras eksportējošās nozares. Kopš iepriekšējās krīzes Latvijas ekonomikas izaugsme lielākoties ir vērsta uz eksportu. Un ne tikai lauksaimniecības nozarē. Lai gan jāsaka, ka 20 procenti no Latvijas eksporta ir tieši lauksaimniecība, un vēl 20 procenti ir meža nozares eksports,” sacīja Gerhards.

“Jā, vairāk nekā 40 procentus. Protams, ik gadu apjomi un īpatsvars kopējā eksportā nedaudz variē, bet vidēji tas ir šāds. Mēs varam lepoties, ka esam pirmajā piecniekā starp graudu eksportētājvalstīm, ik gadu eksportējot graudus aptuveni 518 miljonu eiro apjomā. Tā ir ļoti nozīmīga summa. Un, protams, brīdī, kad robežas tika slēgtas un tradicionālās piegāžu ķēdes tika pārrautas, eksportētājiem radās problēmas. Piemēram, siera ražotāji nevarēja aizgādāt savus produktus līdz eksporta tirgiem. Siera ražotāji iepriekš ļoti labi sadarbojās ar Ziemeļitāliju, uz kuru veda savu produkciju. Sākoties krīzei un robežu slēgšanai, eksports uz kādu laiku pilnībā apstājās. Problēmas radās arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, piemēram, piena lopkopjiem. Pusi no Latvijā saražotā piena mēs eksportējam, lielākoties uz Lietuvu. Kā mēs zinām, Lietuva uz kādu brīdi pilnībā aizslēdza robežas. Liels paldies mūsu kolēģiem no Ārlietu un Iekšlietu ministrijas, kas sadarbībā ar Lietuvas partneriem atrada risinājumus, lai preču eksports un imports varētu turpināties. Tiesa, vairākus mēnešus tas notika tikai caur trim robežkontroles punktiem, kas Latvijas ražotājiem – zemniekiem un kooperatīviem ‒ stipri sadārdzināja eksportu, jo preču kravām vajadzēja mest lielus līkumus, lai nokļūtu galapunktā. Tas prasīja gan ilgāku laiku, gan vairāk degvielas. Līdz ar to eksportējošās nozarēs, jo īpaši piena nozarē, krīze iecirta pamatīgu robu,” turpināja ministrs.

Pēc viņa sacītā, krīzes situācijā ļoti svarīgi bija atrast pareizos mehānismus, kā palīdzēt nozarei: “Un šeit nozīmīgi bija gan kopējie risinājumi valsts līmenī, gan specifiskie atbalsta pasākumi lauksaimniecībai. Valstiskā līmenī tie bija dīkstāves pabalsti darbiniekiem, aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem, “Altum” izsniegtās kredītgarantijas, kas tiešām palīdzēja virknei Latvijas pārtikas uzņēmumu. Tie varēja pildīt savas saistības pret lauksaimniekiem. Savukārt specifiski attiecībā uz lauksaimniecību tika pieņemti noteikumi par atbalstu vairākos virzienos. Viens no tiem ir atbalsts ražošanas krituma kompensēšanai, kas ir paredzēts piena ražotājiem, liellopu audzētājiem un cūku audzētājiem. Tāpat uz atbalstu var pretendēt pārtikas uzņēmumi, kuriem krīzes dēļ ir izveidojušies uzkrājumi, kā arī skolu un bērnudārzu ēdinātāji. Pirms Covid-19 pandēmijas dēļ darbu pārtrauca skolas un bērnudārzi, ēdinātāji bija iepirkuši pārtikas krājumus, kas nav uzglabājami. Bieži vien diskusijās, vai vajag laukiem šādu atbalstu vai nevajag, tiek aizmirsts, ka daļu pārtikas produktu ēdinātāji nevar glabāt neierobežoti ilgu laiku, piemēram, pienu, maizi, gaļu. Protams, graudiem, pareizi tos uzglabājot, nekas nenotiks, bet to nevar darīt ar pienu un citiem produktiem, kas ātri bojājas. Katram pārtikas produktam ir savs realizācijas termiņš, kas stingri jāievēro. Tāpat lopkopībā govis nevar gaidīt, kad pienāks labāki laiki. Darbiniekiem var samaksāt dīkstāves pabalstu, bet govīm, vistām, cūkām un citiem dzīvniekiem dīkstāves pabalsts nepalīdzēs. Govi nevar vienkārši izslēgt kā darbgaldu. Gotiņa ir jābaro ik dienas. Tāpēc svarīgi bija ātri pieņemt lēmumu par atbalstu, un to mēs arī izdarījām. Lopkopjiem bija svarīgi zināt, ar ko viņi var rēķināties nākotnē, vai viņiem pēc pusgada būs līdzekļi, ar ko uzturēt savu ganāmpulku.”

“Jā, tieši šī iemesla dēļ reaģējām uzreiz, izstrādājot atbalsta kārtību, un Ministru kabinets, lieki nekavējoties, to arī apstiprināja, atbalsta pasākumiem atvēlot 45,5 miljonus eiro. Pašreiz izmantošanas procents ir salīdzinoši mazs, līdz ar to analizējam, vai atbalsta saņemšanas nosacījumos vajadzētu kaut ko mainīt, lai padarītu atbalstu efektīvāku. Jūnija vidū Ministru kabinetā iesniedzu grozījumus, kas paredz citu aprēķina kārtību, lai varētu sniegt precīzāku atbalstu piena ražotājiem, un valdība to atbalstīja. Šis kopējais nozarei paredzētais atbalsts ir kā drošības spilvens, kas, ja netiks izmantots pilnā mērā, nepieciešamības gadījumā varētu kalpot krīzes otrā viļņa ietekmes mazināšanai, ja, nedod, Dievs, tiešām tāds atnāks. Tāpat lauksaimniekiem ir pieejama arī vesela virkne atbalsta pasākumu, ko piedāvā Eiropas Savienība, piemēram, balstoties uz tiešmaksājumiem, lauksaimnieki var saņemt aizdevumu, tāpat ir arī atbalsts siera, biezpiena, liellopu gaļas, kazas gaļas un aitas gaļas uzglabāšanai privātās noliktavās. Lai palīdzētu zivsaimniecībai, mainījām ES fondu prioritātes, piemēram, akvakultūras uzņēmumiem atbalsts nodrošināts 8 miljonu eiro apmērā,” pauda Gerhards.

Viņš norādīja, ka visa pasaule un Eiropa šobrīd domā, kā mēs iziesim no krīzes, jo kritumu ir piedzīvojušas visas valstis, pat tās, kuras neieviesa nekādus ierobežojumus:”Latvija nav no krīzes visvairāk skartajām valstīm, tomēr arī mēs jau vērtējam, ko darīt, lai izietu no krīzes pēc iespējas ātrāk. Un valdība jau ir pieņēmusi lēmumu par veselu virkni pasākumu, kas attiecas uz infrastruktūru, satiksmi, atbalstu no “Altum”. Tāpat tika pieņemts lēmums par modernizācijas pasākumiem lauksaimniecībā kopumā 58 miljonu eiro. Ar šo programmu atbalstīsim aptuveni 600 uzņēmumus visā Latvijā dažādās nozarēs, kas pēdējā modernizācijas kārtā bija palikuši aiz strīpas. Turklāt, ņemot vērā, ka modernizācijas pasākumos finansējums tiek piesaistīts no vairākiem avotiem – publiskā, privātā un aizņemtā kapitāla, tad kopumā šīs programmas ietvaros tiks piesaistīti aptuveni 140 miljoni eiro. No vienas puses, tas stiprinās lauksaimniekus, no otras puses, protams, arī stimulēs ekonomiku,” sacīja ministrs.


1,050 skatījumi

Un Tavas domas par šo?