Latvijā jau vairāku gadu garumā tiek aktualizēta pedagogu vakanču problemātika. Būtībā izglītības nozare ir krīzes situācijā, jo pedagogu trūkst visās izglītības pakāpēs. Veicot izglītības iestāžu vadītāju aptauju, noskaidrots, ka līdz 2021.gada 17.novembrim kopumā valstī bijušas vismaz 819 pedagogu vakances, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības statistika liecina, ka valstī kopumā trūkst vismaz 2030 pedagogu – 700 pirmsskolas izglītības iestādēs un 1330 vispārizglītojošās skolās.
Ņemot vērā samilzušo vakanču problēmu, LIZDA vērsās pie visām valsts augstākajām amatpersonām ar Atklāto vēstuli par krīzes situāciju nozarē, un beidzot ir panākta vakanču mazināšanas plāna izstrāde. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdēs vairākkārt ir izskatīti jautājumi gan par vakancēm, gan par nepietiekamo budžeta vietu skaitu pedagoģijas studiju programmās.
Tomēr, neraugoties uz situācijas nopietnību, 2022. gadā budžeta vietu skaits pedagoģijas studiju programmās tiek samazināts. Kopumā šogad pēc Augstākās izglītības padomes sagatavotajiem datiem izglītības un pedagoģijas programmās paredzētas 1942 vietas, kas ir par 53 vietām mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Tai pat laikā liela daļa topošo pedagogu studē paši par saviem līdzekļiem. Valsts izglītības un informācijas sistēmas dati uz 01.10.2021. (studiju tematiskajā grupā “izglītība”) liecina, ka kopā ir 5044 studējošie, no kuriem 3495 jeb 69% studenti studē par maksu, 1549 jeb 31% studenti par valsts budžeta līdzekļiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga patreizējo situāciju raksturo skarbi. “Jāsecina, ka pedagogu mums akūti trūkst, daudzi no viņiem piekrīt glābt situāciju un izvēlas studēt nepilna laika studijās, lai varētu paralēli mācībām strādāt skolā Un turklāt – paši vēl arī maksājot par savām studijām. Pedagogs dubultā maksā par savu sirds darbu, jo sedz studiju maksu un piekrīt strādāt nesabalansētu darba slodzi, uz ko norāda arī OECD savā ziņojumā par nesamērīgi lielo kontaktstundu skaitu Latvijā. Piemērs: Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē pirmsskolas izglītības iestādes pedagogam nepieciešamo izglītību ir iespējas iegūt divu gadu laikā, studējot 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmā “Pirmsskolas skolotājs”, kur pilna laika studiju maksa gadā ir 1950 eiro, nepilna laika studiju maksa gadā 1550 eiro. Divu gadu laikā studējošajam jāiztērē aptuveni 3000 – 4000 eiro, bet alga pēc nodokļu nomaksas ir no 550-750 eiro. Mums akūti trūkst pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu, speciālās izglītības iestāžu pedagogu, daudzu mācību priekšmetu pedagogu, bet valsts vēl pamanās no viņiem ieturēt studiju maksu, nenodrošinot lielāku budžeta vietu skaitu vai kādu atbalsta programmu pedagogiem, kuri studē un strādā nozarē.”
LIZDA pieprasa pēc iespējas ātrāk īstenot vakanču mazināšanas plānu, palielināt budžeta vietu skaitu, kā arī nodrošināt studiju izdevumu segšanu pedagogiem, vienojoties par nodarbinātības nosacījumiem.
1,440 skatījumi