Veselības jomai gaidāms nopietns kritiens – algas netiks celtas, labi, ja tās saglabāsies iepriekšējā līmenī, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja ārsts Pēteris Apinis.
Vaicāts, kurš būs nākamais veselības ministrs, Apinis abildēja: “Man šķiet, ka es pazīstu nākamo veselības ministri. Dzīvē pēc pašnāvnieces neizskatās, pašpietiekama būtne. Itin labi pārvalda veselības jomas finanses. Tiesa, situācijas mainās kā hokejā, un varbūt jau rīt par ministru tiks nominēts kāds cits. Un varbūt mana informācija ir falša.”
Viņš gan norādīja uz to, ka rezervistu soliņš “Apvienotajam sarakstam” veselības jomā ir īss: “Es domāju: Kariņa piedāvājums „Apvienotajam sarakstam” ņemt veselības jomu nozīmē tikai un vienīgi centienus pazemot savus topošos koalīcijas partnerus. Nacionālajai apvienībai ir izcils veselības ministra kandidāts – profesors Dzintars Mozgis. „Apvienotajam sarakstam” jāmeklē ministrs no malas.”
“Nākamajā gadā Eiropas Komisija Latvijai bezrūpīgi palielināt ārējo parādu neļaus, domāju, ka budžetu atgriezīs pie 3% deficīta. Tas viss, kas jau apsolīts (iepriekšējās valdības lēmumi par dažādiem tēriņiem un atbalstiem), būs kaut kā jāpaslauka zem paklāja. Pēdējos gados visvairāk papildu līdzekļu nonāca veselības jomai kovida apkarošanai. Par lieki iepirktām vakcīnām, par vakcinācijas biroju un vakcināciju krāmu tirgos un kapu svētkos šoreiz nerunāsim, bet citus mistiskos Pavļuta tēriņus NVD vadība, slimnīcu un iestāžu vadītāji amortizēja un izlietoja itin jēdzīgi. Stāsts par „zelta gultām” nozīmē, ka slimnīcas līdzekļus iztērēja racionāli. Realitātē koronavīruss bija glābšanas riņķis grimstošajai veselības aprūpei, bet tagad tas tiks noņemts. Valsts budžetā veselības jomai būs nopietns kritiens. Naudas būs mazāk, algas ne tikai netiks celtas, būs labi, ja saglabāsies iepriekšējā līmenī. Slimnīcu apkure, elektrība magnētiskajai rezonansei un datortomogrāfijai, siltais ūdens, tvaiks sterilizācijai un pati dezinfekcija maksās daudzkārt dārgāk. Arī jaunbūves pie lielajām slimnīcām būs dārgs prieks. Ar lielāko varbūtību tas nāks no naudas, kas paredzēta veselības pakalpojumiem. Rindas kļūs garākas. Un vēl Pavļuts pirms vēlēšanām ar dāsnu roku ir atvēlējis valsts finansējumu dažādām jaunām jomām, protams, – uz pārējo pakalpojumu samazināšanas rēķina,” prognozēja Apinis.
Vaicāts, ko darīt jaunajam ministram, ārsts atbildēja: “Iespēju robežās „izsist” naudu no finanšu ministra. Bet pie šī finanšu ministra jau stāvēs citu ministru rinda. Jebkura papildu naudas ņemšana no finanšu ministra nozīmēs pārējo ministru klaigas un satraukumu izglītībā, sociālajā palīdzībā, pašvaldībās, aizsardzībā, kultūrā utt.”
Runājot par to, kādu viņš redz nākamo valdību, Apinis pauda, ka neredz neko dižu: “Problēma ir apstāklī, ka Kariņš Latvijas puzli neredz saliktu uz galda kopā, bet visus puzles klucīšus sabāztus sev vestes kabatā. Viņš izvelk šos klucīšus pa vienam – piemēram, ekonomikas ministru – nobar un atliek kabatā. Kopsakara nav. Tas, kā visvairāk pietrūkst veselības aprūpei, ir – veselība visās politikās. Piemēram, kopā ar Labklājības ministriju būtu nopietni jāreformē darba nespējas lapu izdošanas kārtība, uzskaite un digitalizācija, ar Izglītības ministriju būtu jāmāca gan bērniem, gan mūžizglītībā veselības pratība, kopā ar Iekšlietu ministriju būtu jāveido reāla civilā aizsardzība, bet kopā ar Aizsardzības ministriju – medikamentu rezerves ārēja apdraudējuma gadījumam.”
“Iepriekšējās Kariņa valdības laikā nebija nekādas sasaistes starp ministrijām. Tad, kad Kariņš nolēma vairāk uzmanības pievērst enerģētikai, viņam vajadzēja apvienot Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nevis veidot vēl kādu jaunu. Ministriju mums ir par daudz, nevis par maz. Es tiešām neesmu optimistisks par nākamo Kariņa valdību. Arī politikā būtu jābūt specializācijai – cilvēks, kurš labi runā svešvalodās un gluži labi patīk Eiropas Komisijas prezidentei, izcili piedien ārlietu jomas amatam vai Eiropas Parlamenta krēslam, bet šīs zināšanas un iznesība nav izšķirošas valsts vadībai ekonomiskas krīzes un ārēja apdraudējuma laikā. Manuprāt, premjeram nav cita uzdevuma kā rūpēties par to, lai viņa valsts iedzīvotāji ilgāk un kvalitatīvāk dzīvo. Laba izglītība vienmēr korelē ar ilgāku mūžu – tātad premjeram jāatbalsta izglītība. Bandīti saīsina cilvēku dzīvi – tātad jāatbalsta policija. Garīgā veselība korelē ar kultūrvidi – tātad jāatbalsta kultūra. Alkohols un tabakas smēķēšana cilvēka dzīvi saīsina – tātad jāceļ šīm atkarību izraisošām vielām akcīzes nodoklis un jānoliek tirdzniecībai tikai specializētos veikalos, kur bērni pat iekšā netiek,” izteicās ārsts.
Foto: F64
1,239 skatījumi