Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā administratīvi teritoriālā reforma, kura noteikta par vienu no Krišjāņa Kariņa (JV) valdības prioritātēm, līdz šim piedzīvojusi asu kritiku gan no pašvaldību vadītāju, gan arī no iedzīvotāju puses. Tā vietā, lai ieklausītos viedokļos, kā vislabāk samazināt pašvaldību skaitu un novilkt novadu robežas, VARAM izlēmusi cīnīties ar jebkuru pretēju viedokli, kas varētu graut vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) autoritāti un apturēt, iespējams, politiski motivēto reformu.
Lai arī saskaņā ar likumu, tieši pašvaldības ir vietējo iedzīvotāju interešu īstenotājas, un tieši pašvaldības pienākums ir iestāties par iedzīvotāju interesēm, VARAM atsevišķu novadu aktivitātēs saistībā ar novadu reformu nodēvējusi par nelikumīgām.
Piemēram, Ikšķiles novada dome bija nolēmusi noskaidrot iedzīvotāju viedokli par Ikšķiles pievienošanu citam – Ogres – novadam. Uz to nozares ministrs Juris Pūce reaģējis ar paziņojumu, ka novada domes lēmums par aptaujas organizēšanu nepārprotami pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību pilnvaras. Ministrs iesaistījis arī tiesībsargājošās institūcijas, lai tās izvērtē, vai Ikšķiles novada dome rīkojusies likumīgi.
Tikmēr līdzīga nepakļaušanās akcija sākusies arī Jelgavas novadā, kā rezultātā ministrs ir apturējis arī Jelgavas novada pašvaldības nolikumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. VARAM ministra ieskatā, uzdotais jautājums “Vai jūs piekrītat Jelgavas novada apvienošanai ar Jelgavas pilsētu” uz kuru ir jāatbild ar “jā” vai “nē” rada maldinošu iespaidu, ka Jelgavas novada iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par pašvaldību reformu.
Jāatgādina gan, ka pašvaldībai, darbojoties saskaņā ar likumu, ir brīvprātīgās iniciatīvas tiesības jebkurā jautājumā, kas nav aizliegts ar likumu. Brīvprātības principu nosaka gan Eiropas vietējo pašvaldību harta, gan pieminētais likums “Par pašvaldībām”. Līdz ar to jāsecina, ka nevienam no VARAM pat īsti neinteresē iedzīvotāju viedoklis.
Lai arī VARAM rīkojuma saturs rada bažas par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, jo nevienam nav tiesību iedzīvotājiem aizliegt paust savu viedokli, Pūci, šķiet, neuztrauc tas, kā viņa ieciklēšanās uz novadu reformu ietekmē pašvaldības vadītāju attieksmi pret valdību un ministriju. Jo kā gan iespējams panākt vienošanos, ja konstruktīvas diskusijas nav pieļaujamas, bet viedokļa paušana automātiski tiek nodēvēta par nelikumīgu?
Šajā gadījumā izskan arī runas, ka Pūce, iespējams, vēršas ne tikai pret atsevišķām pašvaldībām, bet arī to vadītājiem. Piemēram, pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kurš reformas prezentācijā norādīja, ka “ar tiem instrumentiem, kādus piedāvā VARAM, ka vienu pilsētu pievieno pie otras vai novadus apvieno, nav iespējams sasniegt [novadu] dinamisku attīstību”, piebilstot, ka “tam vajadzīgi pilnīgi citi, daudz spēcīgāki, reāli, ekonomiskās stimulēšanas instrumenti.”
Fakts, ka Lembergam nenoliedzami ir liela ietekme politikā un viņa viedoklī ieklausās arī sabiedrība, noteikti ir kļuvis par smagu klupšanas akmeni Pūces izlolotajai novadu reformai, bet varbūt ministram mazāk vajadzētu koncentrēties uz savu politisko ambīciju apmierināšanu, un vairāk domāt par to, ka atbildēt uz visiem neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar novadu reformu, jo diez vai Latvijai un tās iedzīvotājiem ir nepieciešama kārtējā šķībā – greizā un kopumā nepareizā reforma.
Foto: Valsts kanceleja
2,309 skatījumi