Ventspils aizkulišu dzīves pārzinātāja, uzņēmēja Eva Ciniņa sociālajā tīklā “Facebook” publiskojusi kārtējo rakstu par “bēdīgo slaveno” Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, apliecinot, ka runas par to, ka šobrīd faktiski ir izveidota Meroni valdība, ir patiesas.
“Pirmkārt, Kariņa apstiprinātā valdība. Nē, nē, par jaunā premjera labajiem nodomiem nešaubos, pat tad, ja mamikinveidīgie cenšas viņu padarīt par ASV politiķi, tak labāks kā dažs labs Latvijas censonis. Cerams tikai, ka Kariņa raksturs un, galvenais, informētība par notiekošo laikus ļaus apstādināt dažu labu afēru, kas valstij izmaksās desmitiem miljonu. Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, Kariņš ir labākā kandidatūra premjera amatam, bailes vien rada viņa komandas “žurkas”, kas to vien gaida, kā nogremdēt mūsu valsts kuģi,” norāda Ciniņa.
Pēc viņas sacītā, vienas no treknākajām “žurkām” saistās ar JKP flagmaņiem – Jurašu, Strīķi, Bordānu, Feldmanu u.c. “Partija, kuras divkosība visspilgtāk izpaužas bezprincipa tiesiskumā, protestējot pret Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Protams, var jau nosaukt to par politvajāšanu, tikai krimināllieta pret Jurašu tika ierosināta jaut tad, kad viņš vēl strādāja KNAB un par politiku tikai sapņoja. Bez tam, kas liedz Jurašam savu it kā nevainību pierādīt tiesā? To saprast kā neuzticības izteikšanu mūsu tiesu varai, vai arī apliecinājumu, ka JKP ir vairākas taisnības – draugiem un ienaidniekiem?” retoriski vaicā uzņēmēja.
Viņa norāda, ka patiešam dīvaini ir tas, ka šobrīd, kad KNAB sācis strādāt aktīvāk, parādās informācija par JKP plāniem “nomest” Straumi. Šajā gadījumā ļoti sakrīt Juraša, pēkšņi Vienotību iemīlējušā Kaimiņa un vairākās lietās iesaistītā Meroni intereses. Protams, grūti atrast “slīpāku fruktu” par Gobzemu, bet tāpēc, ka Kaimiņš, pateicoties solījumam par izpestīšanu no krimināllietas, “runā pa prātam” intelektuāļiem, nepadara viņu par gaišo tēlu. “Nevajag aizmirst Kaimiņa aktiera talantu, viņš spēj melot daudz rafinētāk kā Gobzems, kurš raidījumā pie Dombura pinās un raustījās kā melos pieķerts pirmklasnieks, tā arī nespējot paskaidrot, kāpēc par KPV piedāvātajiem Meroni 100 tūkstošiem neziņoja jau vasarā, kad šāda “sponsorpalīdzība” tika piedāvāta,” uzsver Ciniņa.
“Vēl par kādu “gaišo tēļu” – Linkaitu, kuru līdz šim uzskatīju par savas jomas profesionāli, bet viņa pēdējā laika izteikumi liek apšaubīt šos uzskatus. Sākot ar to, ka iemācījies melot kā Kaimiņs, acis nemirkšķinot. Pavisam nesen TV intervijā uz jautājumu par viņa sievas Baibas Rulles saistību ar Meroni, Linkaits, labi zinot patieso stāstu, ka viņa darbojusies kā Meroni PR cilvēks, par to saņemot ne mazu samaksu, izmantojot paša Linkaita kompāniju “Lucidus komunikācijas” norēķinu kontu, mēģina sabiedrībai iestāstīt, ka Rulle vien sniegusi konsultācijas Meroni tiesā pret Olafu Berķi,” zina stāstīt Ciniņa.
Savukārt runājot par JKP plāniem privatizēt Latvijas lielākas ostas, Ciniņa norāda, ka redzams, kas notiek ar privātajiem uzņēmumiem, kad tos vada neveiksmīgi un savu problēmu nomākti personāži – veiksmīgi darbojušies uzņēmumi tiek novesti līdz bankrota slieksnim. Otrkārt, būvējot mega plānus par brīvostu privatizāciju, tiek aizmirsts fakts, ka brīvostu zeme ir pašvaldību īpašums, un kamēr pastāv Eiropas tiesas, brīvostas to vien gaida, kā izsmiet jaunā ministra plānus publiski – jo augstāk celsies, jo zemāk kritīs.
“Nezinu, vai Linkaita darbi/nedarbi saistīti ar to, ka cēlās idejas sasmēlies no saviem partijas biedriem, vai tāpēc, ka patiesa ir Saeimas pirmsvēlēšanu laikā vairākkārt izskanējusī informācija, ka arī JKP saņēmusi dāsnu Meroni atbalstu. Un šādu informāciju pauduši ne jau nelabvēļi, bet šā brīža koalīcijas partneri – gan premjera partijas, gan NA biedri,” uzsver uzņēmēja.
“Šis fakts kā ticams šķiet arī pēc ventspilnieks.lv (ja nu kāds nezina, Meroni medijs) publikācijas, ka BATL (Meroni pārvaldībā nodoto uzņēmumu biedrība) cer, ka ar jauno ministru trekno gadu dzīres ostu pārvaldēs būs beigušās. Šeit atkal vēlētos uzsvērt, ka zinot, kādi izdevumi ir Ventspils un arī Rīgas Brīvostai (bijušā BATL priekšsēdētāja Inga Antāne, kad darbojās Rīgas Brīvostas valdē, nesaprata ne ciparu no tās budžeta, tāpēc tiku aicināta iepazīties un izanalizēt šīs brīvostas darbību), tad (lai nepārkāptu konfidencialitāti, neminot ciparus) droši varu apgalvot, ka brīvostām pat sapņos nerādās tādas dzīres, kādas tiek rīkotas Meroni menedžmentam, nosaucot tās par darba komandējumiem,” uzsver Ciniņa.
“Jā, protams, pagaidām Ventspils ostas uzņēmumi atšķirībā no brīvostām ir privāti, tikai nevajag aizmirst, ka šobrīd tajos ir arī par labu valstij arestētas daļas un ka šobrīd uzņēmumu finansiālie rādītāji ne tuvu nav tādi, lai menedžments dzīrotu ar plašu vērienu. Un vai Meroni nebūtu jābūt atbildīgam, pārvaldot viņam prokuratūras uzticētos (ne savus, jo biznesa Latvijā šveicietim NAV, lai kā to daudziem gribētos) uzņēmumus?” retoriski vaicā Ciniņa.
“Un tagad pats galvenais, kāpēc, lai kā man nesimpatizētu Gobzems, viņa izteicieni par to, ka šī ir Meroni ietekmes valdība, šķiet diezgan ticama. Tas ir jautājums par tiem pašiem par labu valstij arestētajiem aktīviem.Šī gada janvāra vidū, kad bija skaidrs, ka Kariņa valdībai Saeimā būs atbalsts, Meroni, visticamāk, uz viltotu dokumentu pamata, nesaņemot ne tiesas, ne oficiālas prokuratūras atļaujas (vismaz es tā ceru, jo tas būtu skandāls), pilnīgi visām AS “Ventbunkers” daļām par vienīgo patiesā labuma guvēju noreģistrējis savu uzticamības personu (kuras vīrs Meroni uzdevumā darbojies AS “Ventbunkers” padomē, balsojot “kā vajag”), austrieti Ursulu Harandu. Varat iedomāties šo kliedzošo un nekaunīgo afēru?! Un nedomāju, ka šveicietis atļāvies ko tādu paveikt bez kāda/u vietējā/o bāleliņa/u atbalsta, tātad par priekšvēlēšanu laikā sniegto finansējumu saņemts solījums, ka viena vai vairākas ministrijas un iestādes “neredzēs” šo noziegumu! Un tagad aiziet – Meroni var darīt, ko sirds vēlas, viņš var uzņēmumu dalīt, tirgot un pārdot, jo līdz šim tas bija vienīgais šķērslis viņa plāniem atklāt patiesā labuma guvēju interesentiem,” uzskata Ciniņa.
“Tādas lietas notiek mūsu Latvijā. Šajā brīdī arī vēlētājam parastajam skaidri redzams, ka jaunā politika “laiž tā, ka vecie vēži kaktiņā nervozi pīpē un domā: “Tā arī varēja?”” piebilda uzņēmēja.
2,704 skatījumi