Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rezultāts 13. Saeimas vēlēšanās bija likumsakarīgs, jo tās vadītāji “saslima” ar zvaigžņu slimību, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot ZZS slikto rezultātu Saeimas vēlēšanās, Lembergs atgādināja, ka socioloģiskais vērtējums ZZS pirms kampaņas sākuma bija – 15%. Septembrī, kad notika pēdējā aptauja – 9%. “Kritums seši procentpunkti. Kāpēc? Tāda krituma nebija nevienam. Bija kritums arī Saskaņai, taču ne tik dramatisks. Otrs fakts. No 2002. gada ZZS pirms publiskajām debatēm vienmēr ir bijuši tie paši 9-10%. Ja neskaita valsts apvērsuma gadu – 2011. gada vēlēšanas, tad vienmēr gala rezultātā atbalsts pieauga par 9-10 procentpunktiem. Bija 9%, pieauga līdz 19%; bija 10%, pieauga līdz 20%. Tagad pirms debatēm bija 9% un tā arī palika. Klāt pielikts – nulle. Tie ir divi aspekti, uz kuriem vajag sniegt atbildi,” uzskata politiķis.
Viņaprāt, ZZS neprata pareizi rīkoties reālajā situācijā. “Kāpēc neprata un ko neprata, lai vairāk analizē politiskie pretinieki vai arī ZZS mājas kārtībā. Šeit tikai gribu piebilst vienu lietu. Neviens normāls vadītājs nerunā par saviem sasniegumiem. Vadītājam nav sasniegumu. Vadītājam ir tikai neveiksmes. Sasniegumi ir kopā ar visiem. Ja runājam par Latviju, tad uzvaras gūst Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā pilsoņu, kopums, bet neveiksmes gulstas uz vadītājiem. Ja šīs divas lietas sajauc; ja kāds sāk runāt un domāt, ka viņš personīgi ir veiksmes stāsts, tad cilvēku vairākumam tas nav ne pieņemams, ne saprotams. To sauc par zvaigžņu slimību. Tas nozīmē, ka cilvēki neiztur pārbaudījumu ar varu. Piemēram, ja arī Ventspilī ir notikušas kādas pozitīvas pārmaiņas, tad tas ir ventspilnieku nopelns. Jā, es esmu centies tās sekmēt, bet viens pats es nekas neesmu,” komentēja Lembergs.
Vaicāts, kāpēc viņš nepiedalījās ZZS vēlēšanu kampaņā, Lembergs norādīja, ka nav Saeimas deputāts. “Sākšu ar to, ka ne Zatlers 2011. gadā, kad bija valsts apvērsums, ne arī kāds cits pēc tam ir spējis nosaukt, ko konkrēti Dombrovska, Straujumas, Kučinska valdības vai attiecīgi 9., 10., 11., 12. Saeima ir lēmušas Lemberga personiskās interesēs. Tādu faktu vienkārši nav. Apgalvojumi par pretējo ir tukša propaganda jeb, kā tagad mēdz teikt – fake ziņa. Tas – pirmkārt. Otrkārt, par manu piedalīšanos. Kādā statusā? Es neesmu deputāta kandidāts. Es neesmu ZZS vadītājs. Es neesmu premjera kandidāts. Mēs esam sadarbības partneri,” sacīja politiķis.
Tajā pašā laikā viņš neslēpa, ka daudzi Kučinska valdības pieņemtie lēmumi, viņaprāt, ir kļūdaini, nepārdomāti un neizsvērti. “Es tos neesmu atbalstījis, un pirmie, kam to esmu teicis, pirms vēl lēmumi pieņemti, ir gan vadības vadītājs, gan ZZS vadība. Runa nav par vienkārši – man nepatīk, bet gan visos jautājumos sniedzot argumentētas, plaši izvērstas prezentācijas. Piemēram, teica, ka samazinās darbaspēka nodokļus. Samazināja to darbaspēka nodokļa daļu, kuru 80% saņem pašvaldības, bet sociālo nodokli (sociālās apdrošināšanas iemaksas) palielināja. Tā ir tāda krāpšanās. Cits piemērs. Uzņēmumu ienākumu nodoklis. 2017. gada beigās ar prezentāciju pierādīju, ka labdarība nevalstiskajam sektoram no uzņēmēju puses būtiski samazināsies. Man teica, ka tā nebūs, ka man nav taisnība. Būs tieši otrādi, būs daudz labāk. Jaunajā nodokļu situācijā ir pagājis pusgads, un ieņēmumi, teiksim, sporta organizācijām ir uz pusi mazāki. Tiek prognozēts, ka gada griezumā tas būs četras reizes mazāk nekā līdz šim. Ne tikai sportam, bet visam nevalstiskajam sektoram. Vēl, piemēram, valdība pieņēma lēmumu uzsākt mācības 1. klasē, sākot no sešu gadu vecuma. Es tam kategoriski iebildu. Ne tāpēc, ka tas būtu slikti vai neiespējami, bet tāpēc, ka jautājums nav sagatavots. Par laimi, parlaments šādu valdības nostāju noraidīja. Diemžēl tādu gadījumu ir daudz, un lielākais trūkums, ko saskatīju, ir tas, ka runā par reformām, bet nav dokumenta, kas apraksta reformas. Dokumenta, kurā analizēta esošā situācija, piedāvātas reformas un prognozēts reformas gaidāmais rezultāts. Tādu dokumentu nav. Pagājušā gada decembrī mēs uzrakstījām vēstuli Ministru kabinetam, lai atsūta dokumentu par izglītības reformu Latvijā. Pagājuši ir desmit mēneši, un līdz šim brīdim neko neesam saņēmuši, jo tāda dokumenta vienkārši nav. Nevar tādas lietas (reformas) darīt emocionāli. Tādas lietas jādara racionāli, mērķtiecīgi ieplānotas un realizētas. Tā ir tā lielā atšķirība, kā mēs darba procesam pieejam Ventspilī un ko diemžēl neredzu valdībā. Tas neattiecas tikai uz Kučinska valdību. Arī citas nebija labākas. Labākajā gadījumā tiek prezentēti slaidi, bet paša aprakstošā dokumenta nav.
Vaicāts, vai ZZS vadītājiem būtu jāatkāpjas, Lembergs skaidroja, ka “partija “Latvijai un Ventspilij” ar ZZS ir sadarbības partneris uz līguma pamata, un mēs, būdami sadarbības partneri, nekad tieši neiejaucamies un neiejauksimies šajā procesā. Jāvērtē un gala lēmumi jāpieņem ZZS. Tas nozīmē, divām partijām – Zemnieku savienībai un Zaļajai partijai,” uzskata Lembergs.
Foto: F64
2,509 skatījumi