Dalies, , Google Plus, Pinterest,

Drukāt

Posted in:

Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs: Šuplinska turpina neizprotamas reformas

Vai koledžas vairs netiks uzskatītas par augstākās izglītības iestādi?

Būtu aplami labi strādājošu sistēmu, kura veidojusies un stiprinājusies 20 gadu garumā un kuru pozitīvi novērtējuši desmitiem tūkstoši Latvijas studentu un darba devēju, reformēt bez jebkāda saprotama mērķa, runājot par koledžu reformu, intervijā “Neatkarīgajai” pauda Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs un Latvijas Juridiskās koledžas direktors Tālavs Jundzis.

Runājot par izglītības ministres ieceri iznīcināt koledžu institūciju kā tādu, padarot tās par arodskolām, Jundzis uzsvēra, ka Latvijas Darba devēju konfederācija vairākkārt ir uzsvērusi, ka koledžām Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir darba devējiem ļoti nozīmīgs esības mērķis, jo tās nodrošina darba tirgū nepieciešamo speciālistu ātru un kvalitatīvu sagatavošanu, turklāt to īsteno ciešā sadarbībā ar darba devējiem.

“Arī Ekonomikas ministrija, balstoties uz savām analīzēm, aicina palielināt koledžās sagatavojamo speciālistu skaitu, īpaši tehnoloģiju jomā. Latvijā darbojas sešas valsts augstskolu aģentūras – koledžas, 12 valsts dibinātas koledžas un septiņas valsts akreditētas juridisko personu dibinātas (privātas) koledžas. Turklāt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas (koledžu programmas) tiek īstenotas visās Latvijas universitātēs un lielākajā daļā augstskolu. Koledžu studiju programmās kopā Latvijā studē 14,7 tūkstoši studentu jeb 18 % no visu studentu kopskaita Latvijā,” norādīja Jundzis.

Viņš norādīja, ka tas ir aktualizējies sakarā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto augstskolu pārvaldības reformu un to tipoloģijas jauno modeli.

“Šajā modelī daudziem par pārsteigumu vairs nav iekļautas koledžas. Ministrija nav skaidrojusi iemeslus šādai rīcībai, nav pamatojusi to ar kādiem argumentiem, kas rada dažādus minējumus un neizpratni ne tikai Latvijas koledžu asociācijai, bet arī Augstākās Izglītības padomei, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Latvijas Studentu apvienībai un ne tikai. Koledžas tiešām nav augstskolas un nav arī universitātes. Bet ja tās studentiem dod augstāko izglītību, kas ir bakalaura cikla daļa jeb pamata posms, tad laikam gan nebūtu pamata apšaubīt, ka tās ir augstākās izglītības institūcijas, kādas tās Latvijā ir bijušas un atzītas arī starptautiski nu jau tieši 20 gadus. Kopš 2006. gada to darbību regulējis Augstskolu likums. Iespējams, šī likuma nosaukums būtu jāprecizē, pārdēvējot to par Augstākās izglītības likumu, jo jau tagad tas regulē ne tikai augstskolas, bet augstāko izglītību kā tādu, un ar šādu nosaukumu koledžu regulējums tajā neradītu pārpratumus,” pauda Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs.

“Nav īpaši jāpierāda, ka augstākā izglītība un jebkurš tās posms, ja ne principiāli, tad būtiski atšķiras no vidējās vai vidējās profesionālās izglītības, ko apgūst vidusskolās un tehnikumos. Tās ir atšķirības gan studiju (mācību) metodēs, gan radošuma un pētnieciskā darba līmenī, gan vispārizglītojošo priekšmetu īpatsvarā, gan prasībās akadēmiskajam personālam un starptautiskajai akreditācijai. Tikai to visu ņemot vērā, tostarp apgūstot zinātniskā darba pamata metodes un veicot pētījumus, koledžu absolventiem ir tiesības un iespējas turpināt studijas augstskolu atbilstošo programmu vēlākajos posmos – parasti otrajā vai trešajā studiju gadā. To nosaka likums, un ne mazums koledžu absolventu turpina studijas augstskolās, iegūstot bakalaura, maģistra un pat zinātņu doktora grādus,” sacīja Jundzis.

“IZM apgalvo, ka to visu labi saprot, bet viņu mērķis esot stiprināt koledžas kā profesionālās izglītības iestādes, un tad nu tām nebūtu obligāti jāatrodas augstākās izglītības telpā un Augstskolu likumā. Paliek tad tikai neatbildēts jautājums: kurā profesionālās izglītības telpā jeb pakāpē tādā gadījumā koledžām būtu jāatrodas un kurā tad telpā tās tiks stiprinātas? Te nav iespējama izvairīga atbilde, jo gan Izglītības likums, gan Profesionālās izglītības likums skaidri un nepārprotami nosaka, ka Latvijā ir profesionālā pamatizglītība (arodskolas), profesionālā vidējā izglītība un profesionālā augstākā izglītība, kas iedalās pirmā līmeņa jeb koledžu profesionālajā augstākajā izglītībā un otrā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītībā,” turpināja Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs.

Viņš norādīja uz to, ka Latvijā līdz šim un vēl pagaidām vismaz koledžas un pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas augstskolās ir tās, kurās studējošie blakus pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai iegūst arī profesionālo kvalifikāciju (profesiju) atbilstoši profesionālās kvalifikācijas piektajam līmenim Eiropas izpratnē.

“Piemēram, aptuveni 70% koledžu absolventu darba tirgū kļūst par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem vai speciālistiem, kuriem nepieciešams veikt ne tikai sarežģītu izpildītāja darbu, bet arī analizēt situāciju, meklēt problēmas, to cēloņus un organizēt un vadīt citu speciālistu darbu. Tāpēc dažu nozaru asociāciju aicinājumi sagatavot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus vidējās profesionālās izglītības sistēmā nenoliedzami saistāma ar šo speciālistu sagatavotības līmeņa krišanos. Vācija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur tā tas notiek, bet neviens nav izmērījis, vai Vācijas piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālisti bez iegūtas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības drīzāk tomēr nelīdzinās ceturtajam līmenim Eiropas izpratnē,” sacīja Jundzis.

“Katrā ziņā, runājot par koledžām Latvijā, tas būtu aplami – labi strādājošu sistēmu, kura veidojusies un stiprinājusies 20 gadu garumā un kuras parametri atbilst modernajām Eiropas augstākās izglītības telpas attīstības tendencēm, un kuru pozitīvi novērtējuši desmitiem tūkstoši Latvijas studentu un darba devēju, reformēt bez jebkāda saprotama mērķa, nezinot, kādā virzienā šīm reformām jānotiek. 20 gadu garumā visas Latvijas koledžas neskaitāmas reizes ir stājušās starptautisku ekspertu priekšā un gājušas detalizēti cauri skrupulozajam akreditācijas procesam, kurā nekad un neviens nav apšaubījis koledžu lomu un vietu augstākās izglītības telpā, koledžu sagatavojamo speciālistu kvalitāti vai devuma nepieciešamību darba tirgum,” rezumēja Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs.

Foto: Valsts kanceleja


966 skatījumi

Un Tavas domas par šo?