Administratīvi teritoriālajā reformā (ATR) jūtama nekompetence un ļoti liels skaits politisko kompromisu, žurnālistiem sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Lembergs atgādināja, ka saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai.
“Ja līdz šim administratīvie reģioni bija valsts un tad bija pilsētas un novadi, tad tagad būs valsts, administratīvie reģioni un tad tikai pilsētas un novadi. Tātad mēs pāriesim no divpakāpju uz trīspakāpju sistēmu. Ko tas nozīmē? To, ka būs jauna birokrātija, viņiem būs jāatrod kaut kādas izdomātas funkcijas, viņiem būs vajadzīga ēka, budžets, transports, saimnieciskie izdevumi, komunālie izdevumi utt. Un tad izveidos Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā katru šādu administratīvo reģionu, kuram būs jārealizē kopīgās funkcijas. Tad jautājums – kuras ir tās kopīgās funkcijas, ko pārliks vai nu ministrijas uz reģionu vai no pašvaldības uz reģionu?” komentēja Lembergs.
“Tā kā šo mehānismu prasīja veidot Bordāns un Kariņš baidījās zaudēt Ministru prezidenta krēslu, tādēļ mīļā miera labad viņi šādu punktu ierakstīja. Bet ar ko viņi nodarbosies? To neviens šobrīd nezina,” norādīja Lembergs.
Viņš pieļāva, ka sludinātās izmaksu ekonomijas vietā Administratīvi teritoriālās reformas pārejas noteikumi paredzēs papildus sadārdzinājumu.
Tāpat viņš atgādināja, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai regulēs atsevišķs likums. “It kā neviens cits te vēsturiski nav dzīvojis, kā tikai latvieši. Tad, kad pieņems šo Levita gatavoto likumu, tad tiks apstiprināts ilgtspējīgas attīstības plāns,” skaidroja politiķis.
“Ar lielu interesi paskatīsimies, kas tur būs iekšā, jo vēsturisko zemju un kultūrvēsturiskās kopienas jau nav, piemēram, Kurzeme. Ja mēs vērtējam detaļās, tad tādu kopienu ir daudz vairāk. Piemēram, Ventspils pilsēta arī ir sava kopiena ar savām kultūrvēsturiskajām īpatnībām. Lībiešiem arī atkal ir sava. Kultūrvēsturisko kopienu Latvijā veido arī, piemēram, ebreji. Izolēties no kultūrvēsturiskās telpas, kādu te veidojuši vācieši, vispār nav iespējams. Līdz 1939. gadam viņu ekonomiskais un kultūra svars Latvijā bija liels, bet līdz zemu reformai – izšķiroši liels. Lai kādas varas te nebija, viņu loma bija noteicošā,” uzsvēra Lembergs.
“Es domāju, ka viss tas stāsts iebrauks auzās un no tā čiks vien sanāks – tā ir skaļa muldēšana. Cilvēks, kas negrib atzīt savu tautību, grib būt lielāks latvietis kā paši latvieši. Tas izskatās smieklīgi,” izteicās Lembergs.
“Te ir jūtams ļoti liels skaits politisko kompromisu un nekompetenti šajā procesā ir iejaucies Levits, bordānieši un beigu beigās ir sanācis liels “kiš–miš” ar rozīnēm,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, Saeima jūnija sākumā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Foto: F64
2,016 skatījumi