Plašsaziņas līdzekļos nereti tiek publiskoti dažādi politiķu topi, kuru mērķis ir sniegt to darbībām vērtējumu vai nosodījumu. Esam iepazinuši gan Latvijas bagātāko politiķu topu, gan uzzinājuši, kuri ir viszemāk un visaugstāk vērtētie deputāti, taču ir kāds vērtējums, kas ir diezgan atbilstošs zemāk minētajiem politiķiem – Latvijas tukšāko politiķu tituls, kas piešķirams cilvēkam, kurš Latvijas politikā neko vairāk par tukšu salmu kulšanu nav paveicis.
Populisms politikā vienmēr ir bijis ļoti iecienīts. Par to reiz ļoti precīzi izteikties vācu izcelsmes politiķis Joahims Zīgerists, norādot, ka “politiķi ir kā baloži – pirms vēlēšanām ēd no rokas, bet pēc vēlēšanām… taisa uz galvas”. Taču šoreiz nebūs runa par skaistiem solījumiem, kuri nav izpildīti, bet drīzāk – par to trūkumu. Vai Latvijai vajadzīgi politiķi, kuru skats nākotnē aprobežojas tikai un vienīgi ar kāda konkurenta kritizēšanu?
Uz titulu “Latvijas tukšākais politiķis” pretendentu netrūkst, to vidū ir gan jaunie politiķi no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rindām – Juta Strīķe un Juris Jurašs, gan tādi politiskie staiguļi kā Andrejs Judins, Daniels Pavļuts, kā arī dažādi wannabee politiķi, kā piemēram, Artuss Kaimiņš un Ģirts Valdis Kristovskis. Jūs vaicāsiet, kas šiem visiem politiķiem ir kopīgs? Tie visi kā viens apņēmušies cīnīties pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa ietekmi politikā.
Līdz šim Saeimas velēšanām partijas gatavojušās nopietni, izveidojot programmu, izklāstot savas idejas un runājot par to, kā plāno veicināt Latvijas labklājību un izaugsmi. Laikam mainoties, partijas ir sākušas izmantot arī citu metodi, paļaujoties ne tik daudz uz saviem priekšvēlēšanu solījumiem un reklāmām, bet kā sabojātas plates uz riņķi drillējot Aivara Lemberga vārdu. Diemžēl par nepieciešamību vērsties pret Lembergu tiek runāts nesamērīgi vairāk, nekā par nepieciešamību sniegt Latvijas bērniem labu izglītību, nodrošināt pieejamu veselības aprūpi, veicināt aizbraukušo latviešu atgriešanos, radīt darba vietas un celt kopējo tautas labklājību.
Protams, šis nav vienīgais punkts, pēc kā plānots vērtēt tilula “Latvijas tukšākais politiķis” pretendentus. Tikpat svarīgs ir punkts par to, piemēram, ko līdz šim šie politiķi labu Latvijā ir un ko apņēmušies paveikt. Ar nožēlu jāsecina, ka šiem politiķiem visbiežāk nemaz nav reālu darbu, ko vērtēt un vienīgais, pret ko atkal atduramies ir viņu plāni, kā kārtējo reizi gāzt mēslu spaini pār konkurentu galvām.
Skaidri redzams, ka visiem Latvijas valsts attīstība un pilnveidošana nav prioritāte, un tāpēc arī nav brīnums, ka sabiedrība ir tik skeptiski noskaņota par Latvijas politisko nākotni, jo augstāk par sabiedrības interesēm tiek stādītas savtīgas vēlmes.
Un, kurš, jūsuprāt, pelnījis titulu “Latvijas tukšākais politiķis”?
2,659 skatījumi