Vēl pirms pāris nedēļām nekas neliecināja par to, ka virs tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) varētu savilkties tumši aizdomu mākoņu. Viņa mēģinājumi ietekmēt neatkarīgu tiesību aizsardzības iestāžu darbu nav palikuši bez sekām – Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Valsts drošības dienests (VDD), atbildot uz 30 Saeimas deputātu parakstītu vēstuli, sola, ka ministra rīcība tiks izvērtēta un izmantota tālākam darbam valsts noslēpuma sargāšanā.
Deputātu vēstulē norādīts, ka jau kopš pirmajām dienām tieslietu ministra amatā Bordāns ir apšaubījis tiesiskumu Latvijā – viņš publiski paziņojis, ka Latvijas prokuratūra neatbilst viņa skatījumam par tiesisku valsti. Tāpat neveiksmīgi mēģinājis atbrīvoties no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, paziņojot, ka Kalnmeiera līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām šī amatam ieņemšanai, kam gan nepiekrita Augstākā tiesa. Tāpat Bordāns izsūtījis vēstules ārvalstu vēstniecībām saistībā ar sava partijas biedra Jura Juraša lietu, lai vērstu uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti var tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī.
“Jau no pirmās amata ieņemšanas dienas J. Bordāna rīcībā ir saskatāma vēlme publiski graut valsts tēlu Eiropas un pasaules mērogā, apšaubīt un ietekmēt neatkarīgu tiesību aizsardzības iestāžu darbu, iespējams, ar mērķi destabilizēt Latvijas Republikas finanšu un tieslietu sektoru, lai realizētu šauras pretvalstiskas grupas intereses, ” savā vēstulē SAB, Ģenerālprokuratūrai, Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK) un Valsts drošības dienestam norāda vairāki Saeimas deputāti no ZZS, Saskaņas, kā arī pieci pie frakcijām nepiederoši Saeimas deputāti. Viņi apšauba Bordāna rīcības atbilstību speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saglabāšanas kritērijiem.
Vēstulē atgādināts, ka jau trešajā dienā pēc apstiprināšanas tieslietu ministra amatā Bordāns vairāk nekā 30 Latvijā akreditētajām ārvalstu vēstniecībām izsūtījis ģenerālprokuroru un Latvijas tiesu varu apmelojošu vēstuli. Deputāti pievērsuši uzmanību arī citām Bordāna darbībām Ģenerālprokuratūras neatkarības ietekmēšanā un neslavas celšanā ģenerālprokuroram.
Bordānam kritiku jau iepriekš izteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, norādot, ka valdības atkārtotā un atklātā kritika ģenerālprokuroram draud radīt politisku iejaukšanos prokuratūras darbībā. Tas kopā ar pierādījumiem par valsts sagrābšanu rada bažas par izmeklēšanas un prokuratūras neatkarību Latvijā.
Vēstulē norādīts arī tas, ka Bordāns konsekventi ir arī veicis darbības, ko varētu vistiešākajā veidā raksturot kā iejaukšanos neatkarīgās tiesu sistēmas darbībā, komentējot vēl iztiesāšanā esošo kriminālprocesu attiecībā uz savu partijas biedru Juri Jurašu, apgalvojot, ka visa lieta ir pilnībā safabricēta un tikai korumpēti cilvēki un “bezkompromisa tiesiskuma pretinieki” to neredz.
Tāpat atgādināts, ka ministrs tiesu varu centies ietekmēt, arī sakot, ka nevienā tiesas instancē Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka prasība netikšot apmierināta.
“Bordāna darbībā ir saskatāma konsekventa rīcība, kas mērķēta uz Latvijas tiesu sistēmas reputācijas un uzticamības graušanu Latvijas un starptautiskās sabiedrības acīs, kas ir klaji pretvalstiska un nav savienojama ar augstāko pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai,” pausts deputātu parakstītajā vēstulē.
SAB un VDD apliecina, ka Saeimas deputātu vēstulē sniegtā informācija ir izvērtēta un tā tiks izmantota tālākam darbam valsts noslēpuma aizsardzības uzraudzī
2,561 skatījumi