Pēdējo mēnešu laikā plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā bieži izskanējis Jēkabpils pašvaldības vārds. Saistībā ar Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” sižetu par asfalta kvalitāti Jēkabpilī, Bebru ielas mikrorajonā, Jēkabpils vārds publiskajā informācijas telpā locīts jau neskaitāmas reizes – pašvaldība centusies aizstāvēties gan pret konkrētā raidījuma, gan citu žurnālistu uzbrukumiem, tāpat mēģināts pierādīt, ka demonstrētais sižets par pārbūvi Jēkabpils Bebru mikrorajonā nav patiess. Lai arī pašvaldībai aizstāvēties izdevies veiksmīgi, nerimst runas, ka tai nodarītais reputācijas kaitējums ir samērā liels, kā rezultātā Jēkabpils pašvaldība kā ārpakalpojumu iegādājusies pakalpojumus pašvaldības publiskā tēla uzlabošanai un turpmākai veidošanai. Šāda pašvaldības rīcība radījusi pamatu jaunām spekulācijām, taču kurš tad īsti vainojams pie pašvaldības reputācijas krīzes?
Domājams, ka pēc šīs atbildes dziļi nav jāurbj un tālu nav jāmeklē. Ikviens saprātīgs un loģiski domājošs cilvēks piekritīs, ka vainojama LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālistu iespējamā patvaļa un, cik noprotams, arī neuzticamu informācijas avotu izmantošana satura veidošanā, nemaz nerunājot par veidu, kā šis sižets ticis pasniegts televīzijas skatītājiem.
Tieši šis viens sižets ir tas, kas atklāj LTV žurnālistu nekompetenci un nekaunību. Jo galu galā – vai izmantots piemērots instruments, kas paredzēts asfalta urbšanas darbiem? Vai, urbjot asfaltu, pielietota pareizā tehnoloģija? Vai asfalts pareizi izcelts, vai tomēr, kā redzams “Aizliegtais paņēmiens” sižetā, ticis burtiski izlauzts? Acīm redzami, žurnālisti izdarījuši visu, lai asfalta urbšana noritētu nepareizi un viņi savu mērķi sasniegtu – liktu domāt, ka asfalts ieklāts nepietiekamā biezumā.
Šķiet, ka vienīgais, kas žurnālistiem ir izdevies – pierādīt sevi, kā plānā galdiņa urbējus, ko gan citu, jo asfalts taču izrādījās pietiekami biezs. Taču tas nav viss – pēc neprofesionālām darbībām raidījums nav kaunējies norādīt, ka vainojama tieši Jēkabpils pašvaldība! Un ņemot vērā, ka liela daļa sabiedrības joprojām uzticas sabiedriskajiem medijiem, tad atbilde uz jautājumu, kurš vainojams pie Jēkabpils pašvaldības reputācijas krīzes, ir kā uz delnas.
Lai arī par to, ka Jēkabpils cenšas atraidīt uzbrukumus, gan rīkojot preses konferences, gan liekot būvdarbu uzraugiem un attiecīgajām institūcijām vēlreiz pārbaudīt asfalta biezumu, sabiedriskie un citi mediji joprojām nievā, pašvaldības rīcība ir pilnīgi saprotama, jo aizsardzība pret žurnālistu uzbrukumiem šajā situācijā ir vienīgais, kā pašvaldība var cīnīties pret šādu neprofesionālu un iespējams, īpaši motivētu, attieksmi.
Vai pašvaldībai tik tiešām var pārmest centienus apgaismot sabiedrību un cīnīties pret klaju apmelošanu? Patiesībā šādu rīcību no Jēkabpils pilsētas domes sagaida ikviens pilsētnieks un tas pat ietilpst pašvaldības pienākumos – aizsargāt savas pilsētas godu un reputāciju. Turklāt, ja sociālajos tīklos tiek publiskoti vairāki video, kuri pierāda, ka asfalts ieklāts atbilstošā biezumā, bet žurnālisti joprojām uzstāj uz jaunu un jaunu urbšanu, tad kas cits atliek pašvaldībai?
Šķiet, ka vienīgie, kuriem vajadzētu pārdomāt savu attieksmi, ir tieši Latvijas sabiedriskie mediji, kuri ne tikai, visticamāk, apmelojuši Jēkabpils pašvaldību, bet joprojām turpina to darīt, uzstājot uz objekta urbšanu par spīti visiem būvuzraugu un citu ekspertu atzinumiem. Vai motivācija sabojāt vienas pašvaldības reputāciju tiešām ir stiprāka par mērķi saglabāt sabiedrības uzticēšanos neatkarīgam mediju darbam? Lūk, jautājums, uz kuru atbildi zina tikai daži šī skandalozā TV sižeta veidotāji un citi šo plānā galdiņa urbēju amata brāļi
4,401 skatījumi